20.gadsimta 80.gadu beigās tika izveidota Slow Food kustība. Tās aizsācējs ir Karlo Petrīni no Itālijas, tomēr vairāku gadu gaitā viņa piedāvātajai ēdiena un kulinārijas filosofijai parādījās jauni sekotāji un patlaban Slow Food sastopams vairāk nekā 100 valstīs ar vairāk nekā 83 000 biedru.

Aicinot viesus un klājot viesību galdu, nereti rodas jautājumi par to, kā uz galda jānovieto trauki, kurā pusē liekama dakšiņa vai karote. Iespējams, neviens neapvainosies, ja kaut kas nebūs īsti “pēc etiķetes”, tomēr ir vērts zināt atsevišķus principus, kuri noderēs ne tikai pusdienām ģimenes lokā, bet arī lieliem viesību galdiem mājās,  viesu namā vai citur.

Pilnīgs miers un relaksācija jūs sagaida vienā no Grieķijas skaistākajām viesnīcām - Elounda Beach Hotel.

Latvijā aizvien populārāk kļūst maizi cept pašam savā virtuvē. Šī tendence kļuvusi aktuāla pēdējo gadu laikā un ir piesaistījusi ne mazums cilvēku, tāpēc, lai apmierinātu lielo interesi, piedāvājam jums vispārīgu un praktisku informāciju par maizes cepamo mašīnu.

El Bulli Spānijā pavisam noteikti ir aprunātākais un izdomas bagātākais restorāns pasaulē, kas gadā saņem 1 000 000 rezervāciju pieteikumu, no kuriem tikai 8 000 laimīgo tiešām tiek pie galdiņa prestižajā restorānā. Attēlā El Bulli "zupa". Piedāvājam arī jums ielūkoties viņu pārsteidzošajā ēdienkartē.

Līdzās labākajiem restorāniem ir izvēlēti arī pasaules labākie bāri, taču šis tops atšķiras. To ir veidojuši nevis profesionāli eksperti, bet gan bāru apmeklētāji no visas pasaules. Interesanti un netāli galamērķi atvaļinājumam, it īpaši tāpēc, ka pirmie trīs bāri atrodas Eiropā.

Latvijā augļus un ogas ēdam stipri par maz, atzīts vairākos pētījumos un aptaujās. Parasti šķiet, ka ogas un augļus var ēst vai nu tāpat svaigus, vai arī saldēdienos, ievārījumos, tomēr turpinājumā dažas receptes vakariņu vai vieglu uzkodu idejām, kurās iekļauti arī svaigi augļi un ogas.

Šogad žurnāla Restaurant magazine veiktajā pētījumā 800 restorānu industrijas eksperti no visas pasaules noteica labākos restorānus pasaulē. Mēs piedāvājam jums Top 5 restorānus, kuros jūs varēsiet baudīt tikai labāko ēdienu, apkalpošanu un atmosfēru.

Jau no seniem laikiem cilvēki bija iemācījušies ne tikai apstrādāt zemi, izmantot uzturā dzīvnieku gaļu, bet arī vietējos ūdeņos ķēra zivis un lietoja tās uzturā. Arī mūsdienās zivis ir ļoti iecienītas. Tās ir garšīgas un arī veselīgas, jo satur daudzas mūsu organismam tik nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus, kā arī tās ir nozīmīgs proteīnu un olbaltumvielu avots.

Pēdējā gadu desmitā sabiedrībā arvien biežāk dzirdami svešāki vārdi „brīvie radikāli” un „antioksidanti”.

Dārzos izauguši pirmie salāti un redīsi, siltumnīcās dārzeņu audzētājiem jau ir gatavi gurķi, tirgū parādās zemenes...

Gandrīz jebkura ēdiena papildināšanai un garšas buķetes daudzveidībai lieliski noder dažādas garšvielas, kuras var iepirkt veikalā, audzēt piemājas dārziņā vai arī puķu podā uz palodzes.

Spānija ir trešā lielākā vīna ražotājvalsts pasaulē, kura pazīstama ar saviem stiprinātajiem vīniem, šeriju un sarkanvīniem. Spānijā pamatā kultivē Tempranillo vīnogas, kurām ir neskaitāms daudzums nosaukumu. Tās aizņem aptuveni 85% no visas šīs valsts vīnogulāju platības, un tās kultivē gandrīz visos Spānijas reģionos: Rioja, Ribera del Duero, Valdepena un Penedes, kur no tās iegūst labi sabalansētu vīnu ar brīnišķīgu augu un ogu aromātu. Bet garšā bagātīgus, nedaudz saldenus vīnus dara Toro reģionā no Tinta de Toro vīnogām, kas ir viens no Tempranillo šķirnes paveidiem. Otra izplatītākā vīnogu šķirne ir Garnacha.

Rīgas sirdī Vecrīgā kādu laiku darbojas zivju restorāns “Le Dome”, kurš, kā teikts restorāna mājaslapā: “apbur ikvienu gardēdi ar vilinošu smaržu, neatkārtojamu garšu un draudzīgu gaisotni.”

Kādā 1922. gada karstā vasaras dienā velotūristu atpūtas mājas īpašnieks Franz Xaver Krugler (Dienvidvācijā) esot ievērojis, ka alus beidzas un viņš to atšķaidīja ar limonādi, teikdams ka tādejādi… „drošāka būšot braucēju nokļūšana mājās”. Savam dzērienam viņš deva nosaukumu „radler” – tulkojumā no vācu val. – riteņbraucējs. Esot gan rakstīts, ka šādu sajaukumu piedāvājuši jau gadsimta sākumā.

Pērn, 2008.g. statistika uzrāda, ka pirmo reizi Latvijā novēro ievērojamu samazinājumu mirstībā no sirds un asinsvadu slimībām (par 1200 mazāk). Saprotams, ka mediķi sludina to kā savu pēkšņu sasniegumu, bet viņi neņem vērā faktu, ka kopš 2007.gada Latvijas zemnieku izaudzētā dižbrūkleņu raža (lielogu dzērvenes – tulk. no krievu val.) ir virs 100 tonnām, bet sirds darbības uzlabošanai pietiekošā ogu deva ir vien 10-15 g/dienā.

Itālijā praktiski neviena maltīte nav iedomājama bez glāzes vīna, tāpēc nav brīnums, ka šī valsts ir viena no lielākajām vīna ražotājām pasaulē.

Daudzkārt ir ziņots, ka cilvēki, kuri ievēro tradicionālo Vidusjūras diētu un dzīvesveidu, parasti dzīvo ilgāk nekā vairums citu. Un, kā liecina kāds no jaunakajiem Boloņas Universitātes pētījumiem, aizvien augstāk pasaulē tiek vērtēta Vidusjūras valstu virtuve un Vidusjūras valstu iedzīvotāju ēšanas ieradumi.

Pavasaris atnāk ar košām krāsām un viss kļūst vieglāks, gan domas, gan apģērbs, gan vīni, ko izvēlamies. Mūsu sadarbības partneri Francijā un Itālijā atzīst, ka tuvojoties vasarai cilvēki biežāk izvēlas atsvaidzinošus baltos un rozā vīnus. Latvijā rozā vīni ir mazāk populāri, iespējam tādēļ, ka trūkst informācijas.

Kā zināms, Francija un Itālija ir lielākās vīna ražotājvalstis pasaulē, tāpēc šoreiz neliels ieskats Francijas vīnu pasaulē.

Francija un Itālija ir pasaulē lielākās vīna ražotājvalstis, kuras ik gadu sacenšas par līderes pozīciju šajā jomā, tomēr mūsdienu arheologi uzskata, ka vīna pirmsākumi ir meklējami Dienvidāfrikā, jo tur ir atrasti vislielākie vīna pagrabi. Vīns esot viena no pirmajām lietām, ko cilvēks ir radījis, un tam vienmēr ir bijusi īpaša vieta dažādās kultūrās. To izmantoja gan kā medicīnisku līdzekli, gan arī dažādās dzīrēs un reliģiozās ceremonijās.