Vaniļa ir garša, ko iegūst no orhideju ģints vaniļas pākšaugiem. „Vaniļa” cēlies no spāņu vārda "vainilla", kas nozīmē „mazā pāksts”. 16. gadsimtā spāņu konkistadoru atklāta, vaniļa ir garša ar senu mantojumu. To dēvēja par „dievu ēdienu” un izmantoja, lai saldinātu kakao dzērienus. 

Šodien vaniļa ir nodēvēta par vispopulārāko garšu pasaulē, radot omulības un komforta sajūtu. Vaniļu pievieno sākot no piena desertiem, saldējumiem un jogurtiem un beidzot ar kūciņām, bulciņām un dzērieniem. Lai spētu konkurēt mūsdienu pieaugošajā pārtikas tirgū, ražotājiem jāpiedāvā produkti, kas sniedz autentisku garšu, turklāt piezīme „pilnīgi naturāls produkts” nekad nav bijusi tik nozīmīga.

Visvairāk vaniļu iegūst Madagaskaras salā, bet tāpat arī Papua Jaungvinejā un Indonēzijā, kur skaitās visaugstvērtīgākie vaniļas augi. Vaniļas pupiņas tiek izaudzētas, savāktas ar rokām, attīrītas un tad uz 7 mēnešiem noglabātas, lai to garša piesātinās.

Kas vaniļas augus padara tik pieprasītus un vaniļu par pasaulē populārāko garšu?
Tai ir gan zemas pašizmaksas, gan arī daudzveidīgas izmantošanas iespējas, jo to iespējams lietot kā ekstraktu, kā pulveri vai šķidrumu, tomēr pati iespaidīgākā vaniļas priekšrocība ir spēja tai piešķirt visdažādākās garšas notis. Tā, piemēram, vaniļa var būt ar ruma, sviesta, pupiņu, krēma, kumarīna, olu krēma, karameļu, cukura vai riekstu u.c. piegaršu, kas atkarīgs no ražošanas procesa, tomēr tajā pašā laikā vaniļas autentiskā garša viscaur saglabājas.