Pēdējos gados arvien aktuālāks kļūst jautājums par ekoloģiju, kā arī arvien vairāk cilvēku sāk pievērsties ekoloģiskam – zaļam dzīvesveidam. Zaļā dzīvesveida neatņemama sastāvdaļa ir ekoloģiska pārtika.

Iepērkoties lielveikalā, mēs ne vienmēr esam informēti par visām sastāvdaļām, kuras satur pat tādi mūsu ikdienas pārtikas produkti kā piens, dārzeņi, augļi, maize, gaļa. Mēs nezinām, kādos apstākļos un kādā veidā tie ražoti, kādas un cik daudzas sintētiskās vielas tie satur. Izrādās, ka lielāko daļu sintētisko vielu, kuras var atrast mūsu asinīs, mēs esam apēduši. Ar pārtiku.

Diemžēl lielākā daļa pārtikas, ko varam nopirkt veikalos un tirgos, ir iegūta, audzējot augus un dzīvniekus pēc tā dēvētās parastās (konvencionālās) metodes. Bieži vien tas ietver mākslīgu augu stimulēšanu ar minerālmēsliem un ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu – pesticīdu lietošanu, īpaši neprātojot par to ietekmi uz produkta kvalitāti un cilvēku veselību. Konvencionālajā lauksaimniecībā iegūst augstākas ražas un līdz ar to arī salīdzinoši lētu produkciju.

Par bioloģiskajiem jeb ekoloģiskajiem produktiem pieņemts atzīt produktus, kuru audzēšanā netiek lietots ķīmiskais mēslojums, insekticīdi, herbicīdi vai citi augu aizsardzības produkti, pesticīdi, hormoni un ģenētiski modificēti organismi. Saimniekošanas priekšnoteikums ir veselīga augsne, kas ir dabiska un dzīva vienība ar daudzveidīgu floru un faunu.

Ekoloģiski produkti ir tādi produkti, kuriem ir potenciāls samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, salīdzinot ar citiem tās pašas produktu grupas produktiem, tādā veidā veicinot efektīvu resursu izmantošanu un augsta līmeņa vides aizsardzību.

Ar šāda veida saimniecību un ražošanu nodarbojas bioloģiskās lauksaimniecības, kuru skaits Latvijā pēdejo gadu laikā ir audzis. Iespējams, daudzus mulsina apstāklis, ka bio vai ekoprodukts ir dārgāks nekā lielveikalā nopērkamais. Tomēr tam ir izskaidrojums – ja tiek strādāts ar dabiskām metodēm, izaudzētā raža ir bagātāka ar vitamīniem un uzturvielām, tomēr tā visbiežāk nav tik liela raža, kādu var iegūt, mākslīgi stimulējot augšanu.

Arī pārstrādātiem ekoproduktiem jāatbilst noteiktām prasībām, piemēram, nav atļauta virkne pārstrādes procesu, kas pārlieku izmaina produktu (piemēram, eļļu spiešana ar ķīmisko šķīdinātāju palīdzību), krāsvielu un konservantu pievienošana. Jāizmanto tikai dabīgi aromatizētāji (piemēram, garšaugi) un vismaz 95% izejvielu gatavajā produktā jābūt iegūtām bioloģiskajā lauksaimniecībā. Tāpēc par bioloģisku nevar saukt cidoniju vai jebkuru citu pašlaik Latvijā gatavoto sīrupu. Jo, lai arī cidonijas audzētas bioloģiskā saimniecībā, tomēr gatavās produkcijas sastāvā vairāk kā 5% ir konvencionālās lauksaimniecības cukurs.

Tāpat Eiropas Savienības regula nosaka, ka par bioloģisku produktu var saukt tikai tādu, kura apstrāde ir veikta bioloģiski sertificētā pārstrādes uzņēmumā. Tas nozīmē, ka kāds majdzīvnieks ir ne tikai jāizaudzē bioloģiskā saimniecībā, bet arī jāpārstrādā bioloģiskā kautuvē.

Uz ekoproduktu iepakojuma noteikti ir jābūt marķējumam, kas norāda uz produkta izcelsmi. Pēdējā laikā arī atsevišķos lielveikalos var atrast ekoproduktu plauktu. Tomēr, lai būtu pārliecība, ka produkts patiesi ir ekoloģisks, tad vislabāk ir iepirkties specializētajos ekoproduktu veikalos vai arī meklēt bioloģiskās lauksaimniecības un kļūt par to klientiem.


Ilze Mežniece