Ziemassvētki latviešiem kopš seniem laikiem ir  gada bagātākie svētki, kad galdā liek  visu, kas rudenī izaudzēts. Ziemassvētkos uz galda bija jābūt deviņiem ēdieniem, lai mājā būtu bagātība. Starp tiem noteikti bija vārīta cūkas galva (šņukurs), sautēti kāposti un asinsdesa, pelēkie zirņi ar speķi,  pīrāgi, zirņi ar speķi, pupas, zivis, kuras uzskatīja par naudas un pārticības simbolu.

Ziemassvētku naktī galdā noteikti bija jāliek maize, lai tās nākamgad nepietrūktu. Senie latvieši par galveno Ziemassvētku ēdienu uzskatīja koču - no lobītiem miežu un kviešu graudiem vārītu biezputru.

 Pēc seniem ticējumiem, Ziemassvētku vakarā jāēd deviņas reizes, tad nākamais gads būs bagāts.

Mūsdienās tradicionāli Ziemssvētku galdā tiek celts cūkas cepetis, sautēti skābie kāposti,  pīrāgi , putraimdesa, aukstā karpa. Tradicionāls latviešu ēdieni ir vārīti pelēkie zirņi ar speķi un sīpoliem.  Tomēr, jāatzīst, ka latviešu virtuve ir ietekmējusies no dažādu  valstu tradīcijām, tādām kā Vācija, Krievija, Ukraina un Skandināvija . Piemēram, norvēģi tradicionāli Ziemassvētkos mielojās ar jēra cepeti.

recepte