Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Raksti

18.07.2017

Lolita Neimane: cik droša ir vistas gaļa Latvijas tirgū: bez hormoniem un antibiotikām?

Ja putns tomēr ir saslimis, tad ikvienam veterinārārstam pēc likuma tas ir jāārstē ar piemērotām antibakteriālajām zālēm

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane aktualizē kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību: par to likusi aizdomāties putnu fabrikas „Ķekava” reklāma, kurā pausts, ka „Ķekavā” audzētie putni aug „bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas”. Vai citās saimniecībās audzēto vistu gaļa ir patērētājiem droša?

Tādēļ apkopota informācija, kāda patlaban ir situācija Latvijas vistas gaļas tirgū, kā arī tiek veikts pētījums: nopērkot dažādu vistas gaļas ražotāju produkciju, tā tiek laboratoriski izmeklēta (par šī pētījuma datiem ziņosim vēlāk).

„Pēdējos pāris gados saistībā ar kolorektālā jeb zarnu vēža straujo izplatību īpaši tiek akcentēts, ka ir jāsamazina sarkanās gaļas (par tādiem uzskata visus rūpnieciski ražotos gaļas izstrādājumus, uzskata cūkgaļu, liellopu gaļu) lietošana uzturā, iesakot šo gaļu patērēt ne vairāk par 50 gramiem dienā jeb 350 gramiem nedēļā. Tāpēc rūpnieciski neapstrādāta putnu gaļa – tītars un vista ¬ – būtu tā, ko uzturā varētu iekļaut brīvāk. Vistas gaļa pieder olbaltumvielu produktu grupai, ko mums ar uzturu vajadzētu uzņemt. Tradicionāli vistas gaļu arī uzskata par diētisku, sevišķi balto gaļu, jo tajā ir maz tauku, nav holesterīna, tā ir viegli sagremojama. 

To īpaši novērtē cilvēki, kas ievēro diētu, bet to noteikti iesaku lietot uzturā arī senioriem, lai uzņemtu pietiekoši daudz olbaltumvielu, kas ir svarīgi muskuļu stiprībai un sarkopēnijas (sindroms, kam raksturīgs progresējošs skeleta muskuļu un spēka zudums) profilaksei,” vistas gaļas nozīmi cilvēka uzturā skaidro dietoloģe Lolita Neimane.

Viņa, stāstot, kāpēc aktualizējusi šo tēmu, saka: „Zinot, cik nozīmīgs šis produkts ir mūsu uztura piramīdā, kā arī to, ka putnu gaļas patēriņš pasaulē, t.sk., mūsu valstī ik gadu pieaug: Latvijā viens iedzīvotājs gadā notiesā vairāk nekā 20 kg putnu gaļas, un vairāk nekā puse iedzīvotāju vistas gaļu ēd vismaz reizi nedēļā, vēlējos aktualizēt jautājumu par kvalitatīvas un patērētājiem drošas vistas gaļas pieejamību.

Vēl nesen uz atsevišķām augu eļļas pudelēm varējām lasīt, ka šīs eļļas nesatur holesterīnu, tāpēc patērētājam varēja rasties maldīgs priekšstats, ka citas eļļas to satur. Tāpat ir ar „Ķekavas” paziņojumu. Daudzi cilvēki Latvijā uzskata, ka pie mums piens tiek ražots no piena pulvera un vistas tiek barotas ar hormoniem un bagātīgi satur antibiotiku atliekvielas. Tieši tāpēc arī radās doma par šīs tēmas aktualizāciju,” saka L. Neimane, piebilstot, ka dietologiem un uztura speciālistiem, kas iesaka uzturā vairāk lietot vistas gaļu, ir jābūt drošiem par to, ko iesaka saviem pacientiem.

Aptaujājot speciālistus un citus ražotājus, secināms, ka „Ķekavas” paziņojums, ka tās audzētie putni aug „bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas”, patērētājos var radīt maldīgu priekšstatu, ka citās saimniecībās putnu gaļa tiek ražota nelabvēlīgos un bionedrošos apstākļos. 

Šāds paziņojums ir pārspīlēts, jo augšanas stimulatoru - hormonu - izmantošana Eiropas Savienībā gandrīz desmit gadus ir aizliegta, bet Latvijas patērētājiem pieejamā vistas gaļā (gan pašmāju ražotāju, gan importētajā) pēdējo gadu laikā nav atrastas antibiotiku atliekvielas. 

Tas nozīmē, ka ikviens atzītais vai reģistrētais mājputnu gaļas ražotājs, kurš ievēro bioloģiski drošus putnu audzēšanas apstākļus, kā arī gaļas sadales uzņēmums, kurš saņem visu informāciju par sadalāmās gaļas ražošanas procesu, varētu izmantot līdzīgu marķējumu kā izmanto PF „Ķekava” – „Audzēts bez antibiotikām”.

Tatjana Lisakovska, AS „Putnu fabrika Ķekava” galvenā veterinārārste: „Latvijā, tāpat kā visās ES dalībvalstīs, visu gaļas dzīvnieku, to skaitā putnu, audzēšanu regulē stingra ES likumdošana. Tā nosaka, ka veterinārārsts zāles, to skaitā zāles ar antibakteriālo iedarbību, drīkst izmantot tikai gadījumos, ja dzīvnieks ir saslimis. 

Jebkura dzīva būtne mēdz saslimt, bet tas, cik bieži dzīvnieki slimo un cik daudzi no tiem ir jāārstē, ir atkarīgs no putnu labturības jeb vairāku faktoru kopuma, kas ietver kvalitatīvu barību, svaigu ūdeni, nepārtrauktu gaisa apmaiņu kūtī, iespēju putniem brīvi pārvietoties un socializēties savā starpā. Ja ar labturību saimniecībā viss ir kārtībā, tad dzīvnieki slimo maz un nav nekādas vajadzības pēc antibakteriālo zāļu lietošanas to ārstēšanai. 

Pašlaik jau vairāk nekā 86% vistu „Putnu fabrikā Ķekava” izaug neslimojot un tātad - bez antibiotikām.  Gadījumā, ja putns tomēr ir saslimis, tad ikvienam veterinārārstam pēc likuma tas ir jāārstē ar piemērotām antibakteriālajām zālēm, ievērojot  ārstniecisko zāļu izvadīšanas periodu no  dzīvnieku organisma ar likumu noteiktā kārtībā. Putns ir jāārstē, neatkarīgi no tā, kādā audzēšanas sistēmā tas aug: rūpnieciskā audzēšana, brīvās turēšanas sistēma vai bioloģiskā saimniecība! Arī tad, ja dzīves laikā dzīvniekam gadījies saslimt un veterinārārsts tā ārstēšanai izmantojis zāles, gaļa ir uzturam droša un veselīga. 

Pirmkārt, „Putnu fabrikā Ķekava” vistu veselībai ik dienu seko līdzi Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) speciālisti un tiek veiktas regulāras pārbaudes gan vietējās laboratorijās, gan neatkarīgās laboratorijās ārvalstīs. 

Otrkārt, saslimšanas gadījumā vistu ārstēšanas nolūkos atļauts lietot tikai ES sertificētas un Latvijas Republikas veterināro zāļu reģistrā reģistrētas zāles. Veterināro zāļu lietošana ir stingri reglamentēta un putnkopībā tiek ārkārtīgi rūpīgi kontrolēta gan no praktizējošo veterinārārstu puses, gan no kontrolējošo institūciju puses (PVD)”. 

Vistas gaļas produktu tirdzniecības uzņēmuma SIA „NovоBaltic” (zīmoli „Marienbāde” un „Diženā”) pārstāve Agnese Skalbe norāda: „„Marienbāde” un „Diženā” vistas produkti tiek ražoti tikai no augstākās kvalitātes vistas gaļas, kura tiek rūpīgi kontrolēta ne tikai ražošanas procesā, kas notiek saskaņā ar Eiropā noteikto likumdošanu (t.sk. ES regulu Nr. 37/2010, kurā atrunāta farmaceitiski aktīvo substanču lietošanas kārtība, t.sk. noteiktas normas maksimāli pieļaujamām zāļu atliekvielām, kas pieļaujamas gaļā), bet arī no PVD puses. Kontrolējošās institūcijas regulāri veic pārbaudes un vistas gaļā nekad nav konstatētas ne antibiotikas, ne hormoni.” 

Brigita Savina, bioloģiski sertificētas zemnieku saimniecības „Kalvāni”, kurā tiek audzētas vistas, īpašniece stāsta, ka saimniecībā mēnesī tiek izaudzētas ap 100 vistu. „Bioloģiski audzētas vistas: tas ir ļoti sarežģīts process, ja gribam patērētājam garantēt kvalitatīvu un bioloģiskajiem audzēšanas principiem atbilstošu produktu. 

Tas nozīmē, ka mēs esam pilnīgi kategoriski „pret” antibiotiku lietošanu. Tāpēc sākot jau no dažu dienu veciem cāļiem, kurus īpaši uzmanām un barojam, lai stiprinātu to imunitāti, līdz pieaugušām vistām dodam to, ko daba devusi, lai vistas neslimotu: ķiplokus, nātrītes u.c. Protams, arī bioloģiskajās saimniecībās, ja putni saslimst, tie ir jāārstē, un tos drīkst ārstēt ar antibiotikām, bet pie mums, paldies Dievam, nav bijusi tāda vajadzība.” 

B. Savina arī informē, ka viņas z/s pērn bijusi pirmā Latvijā, kas saņēmusi arī bioloģiskās kautuves sertifikātu. Vistas gaļas produkciju z/s izplata Latvijā: galvaspilsētas tirgos, kā arī bio-veikalos. 

 
Vistas gaļas tirgus Latvijā: situācija šobrīd, uzraudzība, kontrole, likumdošanas prasības

Antibiotiku lietošana saimniecībās nav aizliegta un to tikai veterinārārsta uzraudzībā izmanto gadījumos, kad putni slimo (profilakses nolūkos antibiotiku lietošana gan ir aizliegta). Turklāt, šos medikamentus pareizi lietojot, to atliekvielas gaļā nepaliek. 

To stāsta norāda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālistes Rudīte Vārna, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta novietņu uzraudzības daļas vadītāja vietniece un Evita Leitāne, PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte, Latvijas tirgū pieejamā putnu gaļā, kas saražota t.s. atzītā vai reģistrētā saimniecībā, vai arī gaļas sadales uzņēmumā sagatavotā gaļā PVD pēdējā pusotra gada laikā nav atklājis gadījumus, kad tajā būtu kādas antibiotiku atliekvielas, par augšanas hormoniem vispār nerunājot. 

Apgalvot, ka tikai PF „Ķekava” putni aug „bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas” būtu pārspīlēti, jo ikviens atzītais vai reģistrētais mājputnu gaļas ražotājs, kurš ievēro bioloģiski drošus putnu audzēšanas apstākļus, kā arī gaļas sadales uzņēmums, kurš saņem visu informāciju par sadalāmās gaļas ražošanas procesu, varētu izmantot līdzīgu marķējumu kā izmanto PF „Ķekava” – „Audzēts bez antibiotikām”, norāda PVD speciālistes.

Kā tiek audzētas vistas un vai antibiotiku atliekvielas ir bīstamas cilvēkam?

PVD speciālistes skaidro, ka visas aug saimēs pa grupām, un viss notiekošais katrā saimē: no maziem cāļiem līdz pieaugušam mājputnam - tiek stingri uzskaitīts (to dara vai nu saimniecības atbildīgais veterinārārsts vai viņa nozīmēta persona). 

Tāpēc jebkurā brīdī PVD inspektoram, apmeklējot audzētavu, uzskaites žurnālā ir iespējams redzēt visu vēsturi: vai saime ir slimojusi, ar kādām zālēm tā tikusi ārstēta u.tml. Tieši tāpat – pa saimēm – tās nonāk kautuvē, kur arī programmās tiek ievadīta visa saimes informācija. Tātad - katras gaļas partijas vēsture ir izsekojama un pārbaudāma. 

Kā norāda PVD ekspertes, gadījumos, ja putni slimo, tikai veterinārārsts nosaka diagnozi, izraksta nepieciešamos medikamentus, nosaka to devas un lietošanas ilgumu. Tomēr, kā vairākkārt uzsver speciālistes, sertificētu antibiotiku lietošana veterinārārsta uzraudzībā nav aizliegta, ja tās lieto ārstniecības nolūkos, kad tas ir nepieciešams, tāpat, kā cilvēki, ārstējoties izmanto antibiotikas. Tā kā sertificētu antibiotiku klīniskajās pārbaudēs (pirms laišanas tirgū) ir veikti daudzi pētījumi, ir arī noteikts, kādas devas, cik bieži lietojamas, kā arī tas, cik savlaicīgi jāpārtrauc šo medikamentu lietošana putniem pirms kaušanas, lai gaļā nenonāktu antibiotiku atliekvielas. 

Bažas par antibiotiku klātbūtni gaļā tiek saistīta ar t.s. antibiotiku rezistenci, kura tiek saukta arī par antimikrobo rezistenci jeb mikrobo rezistenci, kad mikroorganismi, pierodot pie konkrētā medikamenta iedarbības, tomēr spēj izdzīvot un augt. PVD speciālistes norāda, ka arī tad, ja putni ir ārstēti ar antibiotikām nepareizi (palielinātas/samazinātas devas vai kā citādi neievērots pareizs ārstēšanas kurss), un putni nokauti, nesagaidot, kamēr antibiotiku klātbūtne organismā vairs nebūtu, šāda gaļa – ar antibiotiku atliekvielām - patērētajam nav bīstama, jo tad būtu jālieto gaļa ļoti lielos apjomos, lai arī cilvēkam rastos antibiotiku rezistence. Tomēr likumdošanas normatīvos ir noteikts, kāds atliekvielu līmenis nedrīkst būt gaļā, tāpēc arī tādu gaļu neizplata. 

Uzraudzība un statistika

Latvijā mājputnu audzēšana notiek divos ražošanas virzienos: lielos specializētos uzņēmumos ar intensīvu ražošanu un nelielās zemnieku saimniecībās ar ekstensīvu ražošanu.
2016. gadā Latvijā kopumā nokauti 17 696 577 mājputni, no kuriem lielākā daļa jeb 99.8% - PF „Ķekava”, bet atlikušie 0.2% jeb 40 852 putnu – pārējos reģistrētajos/atzītajos Latvijas uzņēmumos.

Latvijā pašlaik darbojas:

4 atzītas mājputnu kautuves (tādas, kas var piegādāt gaļu ES tirgum):
Viena no tām ir broileru kautuve (PF „Ķekava”), divas - paipalu un viena tītaru kautuve.  
Latvijā ir reģistrētas 12 mājputnu un zaķveidīgo dzīvnieku kautuves;
Desmit kautuves no tām kauj dažādu veidu mājputnus (vistas, tītarus, zosis, pīles, paipalas) un tās var kaut tikai savā saimniecībā audzētos dzīvniekus un izplatīt gaļu tikai Latvijas tirgū. 
Latvijā ir reģistrētas 3 atzītas mājputnu kautuves,- tas nozīmē, ka šīs kautuves gaļu drīkst tirgot tikai Latvijā, bet var iepirkt arī citās saimniecībās audzētus mājputnus.
Latvijā darbojas 12 reģistrēti gaļas sadales uzņēmumi, kas iepērk, sadala un izplata svaigu gaļu (šai statistikā ietilpst arī PF „Ķekava”, kurā ir integrēta kautuve un sadale).
Avots: PVD

PVD uzrauga un pārbauda šos uzņēmumus, kā arī tirdzniecības vietas, kurās nonāk vistas gaļa. Ik gadu tiek ņemti vidēji 200 putnu gaļas paraugi, kuriem tiek veiktas visdažādākās pārbaudes: uz salmonelozi, dažādiem piesārņojumiem u.c., t.sk. tiek arī pārbaudīts, vai gaļā nav antibiotiku atliekvielu. 
Kautuves tiek pārbaudītas vismaz četras reizes gadā, bet gaļas sadales uzņēmumi un pārstrādātāji – vismaz trīsreiz gadā. 

2016. gadā PVD kautuvēs noņēmis 203 putnu gaļas paraugus, un 11 citu valstu putnu gaļas paraugi noņemti tirdzniecībā. Nevienā no PVD ņemtajiem paraugiem tiem nav bijis pozitīva rezultāta, t.i., neatbilstoši rezultāti netika konstatēti. Tādējādi var secināt, ka ne tikai „Ķekava”, bet arī pārējie ražotāji pret putnu audzēšanas procesu attiecas atbildīgi, t.i., šī gaļa ir atbildusi visiem normatīviem un bijusi patērētājiem droša lietošanā. 

Šogad PVD noņēmis jau 77 putnu gaļas paraugus un 3 paipalu gaļas paraugus, un arī šogad noņemtajos gaļas paraugos nav bijis pozitīvu rezultātu.

Eiropā – zem vienas lupas

To, ka vistas gaļas ražošana ES valstīs arī notiek atbildīgi un ir droša lietotājam, apliecina ātrās brīdināšanas sistēma pārtikai un barībai (RASFF), kurā iekļauts PVD; RASFF sistēma nodrošina efektīvu un ātru informācijas apmaiņu par risku vai bīstamību, kas var rasties no pārtikas vai barības, un nosaka vienotu kārtību ātrai informācijas apmaiņai starp ES dalībvalstīm un Eiropas Komisiju.

Saņemot informāciju RASFF ziņojuma veidā par neatbilstošu produktu, kas ir ticis izplatīts Latvijā vai ir ražots Latvijā, PVD veic ārpuskārtas pārbaudi jeb inspekciju iesaistītajos uzņēmumos. Tālākā rīcība jau ir atkarīga no konkrētās situācijas (preču atsaukšana, iznīcināšana utt.).

2016. gada novembrī tika saņemts RASFF ziņojums (Information notification for attention) par Polijas putnu gaļu – tika konstatēts doksaciklīns – antibiotika, kas nav aizliegta lietošanā. Tika veiktas inspekcijas iesaistītajos uzņēmumos (t.sk. Latvijā) un tika konstatēts, ka gaļa ir realizēta gala patērētājam, kā arī ziņojuma saņemšanas brīdī (8.11.2016.) konkrētajai gaļas partijai beidzies derīguma termiņš (svaigai gaļai tas bija 25.10.2016.). 

Neatbilstošu testēšanas rezultātu saņemšanas gadījumā, uzņēmums ir primāri atbildīgs par produktu atsaukšanu. PVD piebilst, ka šai gadījumā apjomi bija salīdzinoši niecīgi. Saņemot “Information notification for attention” ziņojumu, PVD pastiprināti pievērš uzmanību tieši konkrētās valsts izcelsmes produktiem, tāpēc 2016. gada beigās paraugi tika ņemti arī, lai pārbaudītu tieši poļu izcelsmes putnu gaļu. Izcelsmes valstī par šādiem gadījumiem saskaņā ar ES likumdošanas prasībām vainīgajam putnu audzētājam bija jāsaņem sods.

Likumdošanas prasības

ES pieņemtās regulas nr. 37 (no 2010. gada), nr.470 (no 2009. gada), kā arī Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi nr.831 (no 2009.g.) un MK noteikumi nr.326 (no 2016.g) nosaka farmaceitisko produktu lietošanu, ierobežojumus (t.sk. pilnībā aizliedz jebkādu augšanas hormonu izmantošanu), kā arī atrunā veterināro zāļu izplatīšanu un kontroli. Regulas prasības attiecas uz visām ES valstīm, tāpēc gan Latvijā, gan citās ES valstīs uz vistas gaļas ražotājiem ir līdzīgi noteikumi un ierobežojumi. 

Savukārt vistas gaļas importētājiem no t.s. trešajām valstīm ir jāatbilst tām pašām prasībām, kas attiecas uz ES ražotājiem, kā arī jābūt atzītiem ES. Uz ES un Latvijas robežas no gaļas importa kravām tiek ņemti gaļas paraugi un tie tiek pārbaudīti. 

Statistika liecina, ka no Latvijā nopērkamās vistas gaļas vairāk nekā 50 % ir tieši Latvijā audzētu putnu gaļa. Atlikušo apjomu (ap 40%) importē – galvenokārt no ES valstīm, jo, kā norāda PVD, putnu gaļas imports no trešajām valstīm nav Latvijai raksturīgs: 2016. gadā ir bijusi ievesta tikai viena putnu gaļas krava. 


Sarunas nobeigumā PVD speciālistes secina, ka mūsu putnu gaļas ražotāji atbildīgi ievēro likumdošanā noteikto, bet patērētājiem atgādina: pat ja antibiotikas putnu ārstēšanā ir lietotas normas robežās, tās neapdraud cilvēku veselību. 
Tāpēc speciālistes iesaka iegādāties vistas gaļu legālās tirdzniecības vietās no atzītiem/reģistrētiem uzņēmumiem, kuri var garantēt savu produktu kvalitāti un drošību. 


Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja  Lolita Neimane


  

Saistītie raksti

Patiesība par ledu
Nedēļas pusdienu piedāvājums Viesistaba Vintage
Aktuālā tēma, kur mācīties tālāk? Bardepartament var kļūt par profesionālu bārmeni!
Zemniekuprodukti.lv ir Latvijas zemnieku produktu virtuālais tirgus
Vistu spārniņi marinādē (recepte)


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts