Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Raksti

29.03.2017

Uztura mācība. Cik veselīgas ir paku sulas

Lielākā daļa apelsīnu sulas ražotāju ar reklāmu starpniecību rosina domu, ka pakā pildītais produkts patiešām ir tīra sula – tik vienkārša un dabīga, ar vienu sastāvdaļu. Bet patiesībā šī «tīrā sula» ir spēcīgi pārstrādāts produkts. Ja sula gatavota no koncentrāta, tā ir izgājusi cauri procesam, kurā no augļiem tiek iztvaicēts viss šķidrums kopā ar lielu daļu garšas un uzturvielu. 

Gadījumos, kad sula tomēr nav gatavota no koncentrāta, to pasterizē un deaerē, lai produkts neoksidētos un to varētu lielās tvertnēs uzglabāt pat veselu gadu. Arī šis process paņem savu daļu dabiskās garšas. Kad sula ir gatava iepakošanai, tai pievieno sintētiskos aromātus no apelsīnu eļļām un garšvielām, kuras liek sulai atkal garšot kā svaigai.

Vēsture
Apelsīnu sulu rūpnieciski sāka ražot Otrā pasaules kara laikā, lai pēc iespējas nodrošinātu kareivjus ar C vitamīnu. No veselīguma viedokļa apelsīnu sula satur noderīgus antioksidantus – taču tie strauji zūd pēc sulas pakas atvēršanas. Lielākajā daļā rūpnieciski ražoto apelsīnu sulu ir vienāds C vitamīna un antioksidantu daudzums neatkarīgi no tā, vai produkts izgatavots no koncentrāta vai spiestiem augļiem un vai tas ir atdzesēts vai ne.

Tiem, kuriem nekādi nav pieejams labāks C vitamīna avots, piemēram, svaigi augļi un dārzeņi, apelsīnu sula var būt nozīmīgs šīs uzturvielas avots. Taču cilvēkam, kurš ēd normālu un daudzveidīgu pārtiku, pārstrādāta apelsīnu sula ir vismazvērtīgākais veids, kā uzņemt pilnu vitamīnu un antioksidantu spektru.

Pa oglekļa pēdām
Paralēli jau apspriestajām apelsīnu sulas veselīguma kvalitātēm patērētāji Lielbritānijā tiek aicināti domāt arī par to, kāda ir pārtikas, t. sk. pasaulē populārākās augļu sulas, saistība ar CO2 izmešiem. Šā gada janvāri «PepsiCo» ASV paziņoja, ka tās visvairāk pārdotās apelsīnu sulas zīmols «Tropicana» ir saņēmis Anglijas Oglekļa fonda (The Carbon Trust) akreditāciju. Tas ļauj šo produktu marķēt ar uzlīmi (Carbon Reduction Label http://www.carbon-label.com), kas informē patērētāju, kāda ir preces oglekļa pēda. Šāda uzlīme uz «Tropicana» produktiem gan vēl nekur nav parādījusies.

Apelsīnu sulai atkarībā no tās izcelsmes (svaigi spiesta vai no koncentrāta) ir atšķirīgas uzglabāšanas metodes. Tādēļ, piemēram, «Tesco», kurš marķē daudzus sava zīmola produktus ar jau pieminēto uzlīmi Lielbritānijā, norāda, ka tās tīri spiestās apelsīnu sulas radītais oglekļa pēdas nospiedums ir 1,44 kg uz litru, bet tajā pašā laikā no koncentrāta gatavotās «Longlife» apelsīnu sulas klimata pēda ir tikai 960 g uz litru, jo, lai atdzesētu svaigu sulu, ir nepieciešams lielāks enerģijas patēriņš.

Tomēr, tikai salīdzinot savā starpā dažādus mūsu ikdienā atstātos oglekļa pēdas nospiedumus, šie skaitļi iegūst jelkādu nozīmi. Kā patērētājs reaģētu, uzzinot, ka 2,5 litri «Tropicana» sulas atstāj aptuveni tikpat lielu oglekļa pēdas nospiedumu, cik, piemēram, viena centrifūgas lietošanas reize vai ar automašīnu nobraukti 4,5 km? Domājot par enerģijas taupīšanu un savu zaļo izvēli, kuras no šīm darbībām būs prioritāras mūsu dzīvē?

Apelsīnu sulu pierasts uzskatīt par veselīgu dzērienu, un tikai retais zina, ka tā satur tikpat daudz cukura, cik glāze kolas.

Oglekļa pēdas nospiedumu ir ļoti grūti precīzi aprēķināt, un, lai arī Oglekļa fonda sertifikācija ir diezgan stingra, tā tomēr nepasaka visu līdz galam. Apelsīnu sulas industriālās pārstrādes process rada daudz smagāku ekoloģisko slogu par to, kādu iespējams aprēķināt, vienkārši saskaitot kopā oglekļa kalorijas. 

Piemēram, vienas glāzes apelsīnu sulas saražošana enerģijas izteiksmē var prasīt līdz pat divām glāzēm dīzeļdegvielas. Bez tam tās iegūšanai vajag 1000 glāžu ūdens augļu koku laistīšanai un 22 glāzes ūdens pārstrādes procesam. Jāņem vērā arī satraucošā informācija gan par pesticīdu atlikumu līmeni ražā, gan pierādījumus par bērnu nodarbināšanu apelsīnu novākšanā Brazīlijā un Meksikā.

Lielākā apelsīnu ražotājvalsts pasaulē ir Brazīlija, kas saražo trešo daļu pasaules apelsīnu. Oglekļa pēdas aprēķinos parasti tomēr netiek iekļauta informācija par to, ka, lauksaimniecībā izmantotajām zemēm izplešoties, tiek iznīcināti Amazones mūžameži, radot nopietnu oglekļa deficītu.

Skaitot kopā vides izmaksas, var nepamanīt arī citus netiešus faktorus. Piemēram, nekur neparādās informācija par apelsīnu sulai pievienoto garšvielu daudzumu, kad tās nonāk aseptiskajās tvertnēs, kurās tās transportē no Brazīlijas…

Cik veselīga ir paku sula?
2008. gada aprīlī žurnālā «Diabetes Care» («Diabētiķu Aprūpe») publicētā pētījumā, kura ietvaros aptaujāja 70 tūkstošus sieviešu, tika atklāts, ka svaigu augļu un dārzeņu patēriņš ik dienas samazina diabēta risku par 18%, turpretī augļu sulu patēriņš ikdienā pat nelielos daudzumos rada šīs slimības riska pieaugumu par 18%.

Vērtīgo antioksidantu dēļ apelsīnu sulu uzskata par veselīgu dzērienu, bet tikai retais zina, ka tā satur tikpat daudz cukura, cik glāze kolas. Ja jūsu ēdienkartē cukura jau tāpat pietiek (un tā tas ir lielākajai daļai Rietumvalstu iedzīvotāju), tad rūpnieciski ražotā apelsīnu sula vienkārši pievienojas šim slogam, nedodot nekādu labumu.

Spied sulu pats!
Sula ir tikai daļa no augļa, tādēļ patiesu labumu no tā vari gūt vien tad, ja apēd visu augli. Lai arī apelsīnos ir daudz C vitamīna, citos augļos tā ir vēl vairāk. Piemēram, 100 grami apelsīna satur 30 mg C vitamīna. Salīdzinājumam: tikpat daudz mežrozīšu augļu satur 2000 mg C vitamīna, upenes – 200 mg, bet kivi un pat brokoļi – 90 mg. Lielākā daļa svaigu augļu un dārzeņu satur arī daudz antioksidantu. Jo tuvāk mājām augļi un dārzeņi auguši, jo augstāks būs antioksidantu līmenis tajos.

Vai bioloģiskā apelsīnu sula ir zaļākā izvēle? Atbilde ir gan jā, gan nē. Bioloģisku apelsīnu audzēšanā netiek izmantoti pesticīdi un ķīmiskie mēslošanas līdzekļi, tiem ir arī mazāks oglekļa pēdas nospiedums un mazāka ietekme uz vidi. Tomēr, ja no tiem iegūtā sula nonāk pie mums kartona tetrapakā vai stikla pudelē, tā vienalga ir gājusi cauri tam pašam rūpnieciskās pārstrādes procesam kā parastā nebioloģiskā sula, tādēļ satur mazāk uzturvielu nekā apelsīns vai pašu spiesta sula no bioloģiskiem apelsīniem.

Bioloģiskās audzēšanas metodes arī nenosaka, kādai jābūt attieksmei pret strādniekiem. Apelsīnus bioloģiskajai sulai, ļoti iespējams, lasījis ekspluatēts bērns, kuram tajā laikā vajadzētu rotaļāties vai iet skolā. Tātad, ja tu noteikti vēlies dzert apelsīnu sulu, tad visveselīgākā un videi draudzīgākā izvēle ir pašam to spiest no bioloģiski audzētiem apelsīniem.

P.S. Bioloģiski audzētus apelsīnus Latvijā tu vari iegādāties ekoloģisko pārtikas preču veikalos.

Rakstā izmantoti žurnālā «The Ecologist» un internetā publicēti materiāli.

Ģirts Strazdiņš

Avots: Videsvestis.lv


  

Saistītie raksti

Jēra cepetis Lieldienās
Veikals labas garšas cienītājiem
Gardas siera uzkodas no Farm Frites
Starptautiskā pankūku diena: 8 neierasti pankūku pasniegšanas veidi
Pavārmāksla Eiropā


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts