Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Raksti

08.11.2011

Sasildīt sevi „no iekšpuses”

Šogad rudens mūs lutinājis ne pa jokam, bet ziema neatgriezeniski nāk. Arvien biežāk vakaros gribas ieritināties siltā segā un nedarīt neko, ja nu vienīgi iemalkot karstu dzērienu, sajust kanēļa smaržu un kliedēt iestājušos tumsu.

Sasildīt var karsta zāļu tēja, bet rudens tumsas un drūmā noskaņojuma kliedēšanai gribētos kaut ko oriģinālu ar daudzveidīgu smaržas un krāsas buķeti, iemetot krūzē vismaz krustnagliņu vai kanēļa standziņu. Turklāt ir vērts atcerēties, ka karstam dzērienam var piemist ārstniecisks efekts, bet, pateicoties garšvielu sastāvā esošajām ēteriskajām eļļām, dzērieni var būt gan nomierinoši, gan uzmundrinoši.

Tradicionālās tējas, karstvīns vai karstais balzams nav vienīgie dzērieni, kas spēj sasildīt, tādēļ ir vērts izmēģināt un nogaršot arī citas karsto dzērienu receptes, kuras mēdz būt gan alkoholiskas, gan bezalkoholiskas.

No vēstures avotiem zināms, ka Viduslaikos Eiropā populārākais karstais dzēriens – karstvīns – palīdzēja, glābjoties no stindzinošā aukstuma. To lietojot, cilvēki centās sildīties, tāpēc dažreiz karstvīnam pielej nedaudz konjaka vai brendija.

Lai jūrnieki neslimotu, tiem senāk ik dienas deva rumu. Vārds „punšs” cēlies no sena hindu vārda „panč” (tulkojumā – pieci). Sākotnēji šajā dzērienā bija obligātas piecas sastāvdaļas: vīns, rums, augļu sula, cukurs vai medus un garšvielas. 17. gadsimtā, pateicoties jūrniekiem, punšs no Indijas atceļoja uz Angliju un drīz vien kļuva iecienīts visā Eiropā.

Jau senie grieķi apzinājās balzama ārstnieciskās īpašības. Nelielās devās tas atjauno spēkus, novērš slimības, uzlabo ēstgribu. Mēdz teikt, ka balzams neļaujot arī priekšlaikus novecot.

Karsto dzērienu gatavošanai vajag pietiekami lielu katlu, koka karoti maisīšanai un kausiņu dzēriena saliešanai krūzītēs. Var noderēt arī maza rīvīte, piemēram, muskatrieksta, mandeļu vai riekstu sarīvēšanai, ass nazis un sietiņš noliešanai. Karstos dzērienus pasniedz caurspīdīgās stikla krūzītēs uz kājiņas (īru kafijas vai karstvīna krūzītes).

Ja punšam vai vīnam pievienoti arī svaigi vai žāvēti augļi – rozīnes, plūmes, āboli, tad krūzīti liek uz šķīvīša un pasniedz arī karotīti. Karstos dzērienus nav ieteicams sildīt atkārtoti. Tos lej termosos vai karsē lielās stikla karafēs un kannās virs tējas sveces liesmas.
   
Karstvīnu un punšu karsē uz lēnas uguns traukā bez vāka līdz 60­–70 grādu temperatūrai (šķidrumam izdalās tvaiks, bet nav burbuļu). Tos nedrīkst uzvārīt.

Ilze Mežniece

  

Saistītie raksti

Ekovirtuve – veselīga un Latvijā audzēta pārtika
26. februāris 18:00 Interesantas Jēra gaļas receptes ar Sergeju Šiporovu
Uztura mācība. Avokado - gardais auglis
Mājās gatavoti zivju pirkstiņi un aromātiskais zirņu biezenis ar piparmētrām (receptes)
Horeca ABC – Uzskaites un vadības sistēmas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts