Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Raksti

26.02.2018

Viļņas Kaziuko gadatirgus: amatnieku un dažādu tautu kulinārijas festivāls


Lietuvas galvaspilsētā no 2. līdz 4. martam norisināsies viens no lielākajiem amatnieku darinājumu gadatirgiem Baltijas valstīs
Vēlaties izgaršot vecpilsētas vēsturi, baltu folkloru un dažādu tautu kulināro mantojumu vienlaicīgi? Tad nepalaidiet garām iespēju no 2. līdz 4. martam apmeklēt Lietuvas galvaspilsētu Viļņu, kur pirmajā pavasara nedēļas nogalē noritēs gadskārtējie Kaziuko svētki. Gadatirgus apmeklētāji varēs iepazīt daudzveidīgu amatnieku piedāvājumu un nogaršot ne tikai lietuviešu, bet arī poļu, latviešu, baltkrievu, tatāru un citu Lietuvas galvaspilsētā un kaimiņvalstīs dzīvojošo tautu kulināro mantojumu.

Tradīcijas, kuru saknes meklējamas XVII gadsimtā
Kaziuko gadatirgus ir ne tikai lielākais, bet arī senākais festivāls Viļņā, tā saknes meklējamas XVII gadsimtā. Tradicionāli tas tiek rīkots pēdējā nedēļas nogalē pirms Sv. Kazimira dienas, kas tiek svinēta 4. martā. Svētki ik gadu norisinās Viļņas vecpilsētas tirgus laukumā, kuram piešķirts UNESCO mantojuma statuss, un tā tuvumā, kur blakus viena otrai izveidotas amatnieku tirdzniecības letes un teltis. Ja tirdzniecības vietas sarindotu vienu aiz otras, to kopējais garums sasniegtu teju 20 kilometrus.

Lietuvas aizgādņa, svētā karaļdēla Kazimira (1458–1484) godināšanas svētki laika gaitā kļuvuši par jautrām pavasara sagaidīšanas svinībām. Festivāls pašā Viļņas sirdī apvieno senākās amatnieku tradīcijas un mūsdienīgu skatījumu uz tautas mantojumu. 

Unikāla pieredze
Savulaik Kaziuko tirgū ebreji tirgoja saldumus, turki – lakatus, krievi – stiklu un vilnas drānas. Mūsdienās gadatirgū iespējams atrast teju visu labāko, ko izgatavojuši Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Polijas un Baltkrievijas koka, keramikas, kulinārijas un citu nozaru meistari. 
Kaziuko gadatirgus apmeklētājiem piedāvā daudzpusīgas izjūtas: patīkamu kņadu, mājīgu atmosfēru, iespēju aprunāties ar mākslinieciskiem rokdarbniekiem un draudzīgiem tirgotājiem. Amatnieki piedāvā laika gaitā pārbaudītās tehnoloģijās radītus daiļdarbus - pītus, grebtus, metinātus, uz podnieka ripas virpotus vai juvelieru darbnīcās kaldinātus izstrādājumus. 

Vieni gadatirgū atradīs saimniecībā noderīgus rīkus, otri – rokām darinātas rotaslietas, bet trešie pie kvasa glāzes tiksies ar draugiem un nobaudīs zem klajas debess gatavotu cienastu. Mūsdienīgu un tradicionālu ēdienu daudzveidība ir fascinējoša – saldās delikateses, viena par otru smalkāka, būs lielisks ciemakukulis bērniem.

Pulcina arvien vairāk apmeklētāju
Lielākais gadatirgus Viļņā ik gadu pulcē simtiem tūkstošus dalībnieku. Jaunu iespaidu meklētāji un tirdziņa ikgadējie apmeklētāji, īpašās atmosfēras vilināti, ierodas ne tikai no Lietuvas, bet arī no kaimiņzemēm.

Pirms vairākiem gadiem Kaziuko apmeklētāju skaits pārsniedza pusmiljonu, un katru gadu tas turpina pieaugt. Pasākumā skan dzīvā mūzika, un seno amatnieku izstrādājumus papildina arī jauno vietējo dizaineru un juvelieru darbi.

Kaziuko gadatirgus atšķiras no citiem līdzīgiem pasākumiem Baltijas valstīs ar tā apmēru un unikālām tradīcijām:
1.Viļņas apvidus verbas. Tās ir krāsainas sauso augu kompozīcijas, kas nav raksturīgas nevienai citai kultūrai. Verbu darināšanas tradīcija nāk no Sv. Kazimira godināšanas laikiem, un tas ir viens no galvenajiem suvenīriem, bez kura mājās nepārnāk teju neviens tirdziņa apmeklētājs. 

2.Plaucētās barankas un sirds formas medus rauši. Šī ir ļoti sena tradīcija – reiz medus rauši bijuši veids, kā paust jūtas mīļotajam vai līgavainim. Vēl viens ēdams suvenīrs, kas gan neuzliek tādas saistības, ir baranku virtene – tirdziņa apmeklētājus ar tām kaklā var atpazīt jau no tālienes. 

3.Dažādu tautu kulinārais mantojums. Tam tiek pievērsta ne mazāka uzmanība, kā suvenīriem un amatniekiem. No tirdziņa sākuma līdz pašām beigām apmeklētājus vilina tradicionālo lietuviešu ēdienu aromāti, tirdziņā iespējams izgaršot arī autentiskus karaīmu pīrādziņus kibinus un tatāru kūku Šimtalapis, kas atgādina mākslas darbu.

4.Meistaru darbnīcas. Svētku laikā iespējams ne tikai iegādāties pītus, grebtus, mālā veidotus vai dzelzī kaltus sadzīves priekšmetus un rotas, bet arī uzzināt, kā tās tiek izgatavotas. Amatnieki apmeklētājiem labprāt parāda, kā tiek radīti daiļdarbi, savukārt zinātkārākie paši var izkalt īpašu monētu. 

5.Rekordi. Tie padara svētkus vēl jautrākus – gadatirgus laikā ir fiksēts vislielākās verbas, lielākā vistas gaļas ēdiena Tulpė, vislielākās koka karotes un koka tupeļu pāra rekords. 


Gintarė Kavaliūnaitė


  

Saistītie raksti

NRDATA POS: Planšete viesmīlim efektīvai restorāna vadībai
Zemeņu kēksiņi ar zemeņu glazūru (recepte)
Virtuves trauku pārvērtības
Alkoholisko dzērienu pirmsākumi
17 mīti, ko nelegālā alkohola pārdevēji stāsta saviem pircējiem?


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts