Kā liecina VID Alkohola aprites dati, 2012.gada pirmajā pusgadā akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) iekasēts Ls 39,55 milj. apmērā, kas ir par 2,16 milj. Jeb gandrīz 6% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. To ietekmējis gan 2011.gada vasarā realizētais akcīzes nodokļa likmju palielinājums „pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem”, gan tas, ka legālā alkoholisko dzērienu patēriņš pamazām nostabilizējas.

Lai arī šī brīža rādītāji demonstrē pozitīvu tendenci, atslābt nedrīkst, jo pēc Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) aplēsēm nelegālā alkohola tirgus Latvijā joprojām aizņem aptuveni 35-40%. 

„Pēc pagājušo gadu krituma šobrīd tirgū vērojams stabilizācijas un nostiprināšanās process, pēdējos 6 mēnešos alkohola tirgū vērojams pat 3-5% kāpums. Pozitīvi, ka  Finanšu ministrija tomēr secināja, ka vēl tālāka akcīzes nodokļa alkoholam palielināšana ir nelietderīga. Pierādījies, ka, palielinot akcīzi, alkohola patēriņš īpaši nesamazinās, toties šis solis noved pie nelegālā alkohola tirgus paplašināšanās,” secina Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) pārstāvji.

VID 2012.gada pirmā pusgada dati par alkoholisko dzērienu realizācijas apjomiem liecina, ka, salīdzinot ar pērnā gada sešu mēnešu rādītājiem, visvairāk patēriņš palielinājies alkoholisko kokteiļu grupā (par 28 tūkst. dal jeb 9%). Tāpat arī konjaku un brendiju grupai (par 15 tūkst. dal jeb 16%) un viskija grupā (par 14 tūkst. dal jeb 29%).

Taču vislielākais samazinājums vērojams degvīnam (par 18 tūkst. dal jeb 4%) un dabīgajiem vīniem (par 12,5 tūkst. dal jeb 2%).

Analizējot tirgus tendences, ARTA valdes priekšsēdētājs un SIA „LIVIKO” ģenerāldirektors Genādijs Kļepikovs secina: 

„Statistika diemžēl apstiprina vispār zināmu patiesību -  tās dzērienu kategorijas, kas nelegālajā tirgū nav populāras kā, piemēram, konjaks un viskijs, šī gada pirmajā pusgadā uzrādījušas realizācijas kāpumu, mazumtirdzniecības pieaugumu, līdz ar to –  arī lielākus akcīzes ieņēmumus.  Taču legālais degvīns turpina uzrādīt ievērojamu samazinājumu. Tas ir bīstami, jo tieši degvīns ir viens no tiem alkoholiskiem dzērieniem, kas visvairāk pakļauts kontrabandai un dažādiem viltojumiem. Tas nozīmē, ka visticamāk tā pieaugums vērojams tieši nelegālajā tirgū, un šī nauda valsts makam aiziet garām, turklāt tiek kaitēts nelegālā alkohola lietotāju veselībai.”

ARTA valdes loceklis un SIA „ALTIA Latvia” Tirdzniecības direktors Vitolds Bremmers norāda, ka patīkami redzēt ministriju atbildību un iniciatīvu nelegālā alkohola tirgus apkarošanā un sabiedrības veselības veicināšanā: „Tomēr uzskatu, ka problēmas risināšanā nelīdzēs ne 21 gada vecuma cenzs alkohola iegādē, ne arī Saeimas darba grupas rosinājums alkoholu no 18-25 gadiem pārdot tikai, uzrādot identifikācijas dokumentu. 

Prioritāte numur viens nozarei joprojām ir – pārdomāta un izsvērta akcīzes nodokļu politika un mērķtiecīga nelegālā alkohola tirgus apkarošana. Tāpat jāturpina stingrāka dzērienu pārdošanas kontrole mazgadīgajiem veikalos; jārosina atbildības pastiprināšana pārdevējiem, piemēram, darba līgumos jāparedz atbildība par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem un arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā jānosaka precīzi sodi, kā arī atbildība 3.pusēm – kas alkoholu nopērk un pēc tam dod nepilngadīgajiem.”

ARTA biedri rezumē, ka alkohola sektors jau tā ir  viens no visvairāk kontrolētajiem biznesiem Latvijā  un iepriekšējā pieredze rāda, ka ierobežojošie pasākumi parasti pie gaidītā rezultāta nemaz simtprocentīgi nenoved.