Saskaņā ar Slimību profilakses centru, 1 no 6 amerikāņiem katru gadu attīstās kāda gremošanas trakta slimība. 128 000 cilvēku tiek hospitalizēti. Patogēni no gaļas nogalina vairāk cilvēku nekā jebkura cita pārtikas produktu grupa (29% cieš no inficētas gaļas, 23% - saslimst no inficētiem dārzeņiem, 15% - no inficēta piena produktiem vai olām, 6,4% - no piesārņotām jūras veltēm).

Absolūti drošas gaļas nav

Kopumā 100% drošas pārtikas dabā nav, apgalvo Donalds Šafners, Rutgersa Universitātes pārtikas mikrobioloģijas profesors; "Ja pārtika nav pietiekami rūpīgi termiski apstrādāta, vai arī ēdiena gatavošanas vide nav pietiekami tīra, ēdiens var saturēt nelabvēlīgas baktērijas. Neatkarīgi no tā, ko jūs gatavojat- vistu, steiku vai cūkgaļu. Ja ēdiens tiek pagatavots antisanitāros apstākļos, risks jebkurā gadījumā būs liels."

Daži gaļas veidi ir bīstamāki nekā citi

2015. gadā pētnieki analizēja datus par slimību uzliesmojumiem un hospitalizāciju sakarā ar saindēšanos ar pārtiku un dažu veidu gaļu no 1998. līdz 2013. gadam. Riska pakāpe ir šāda:

Visaugstākais risks:  malta gaļa, sasmalcināta vistas gaļa

Augsts risks: veselas vistas gaļa, liellopa gaļa

Vidējs risks: cūkgaļa

Zems risks: vistas nagetti, kūpināta desa, šķiņķis.

Inficētas vistas ir visizplatītākais saindēšanās cēlonis

Pēc statistikas, vistas gaļā ir vairāk iecienīta, nekā cita gaļa - vidēji cilvēks apēd aptuveni 45 kg vistas gaļas gadā. Un, protams, infekcijas draudi lielā mērā ir atkarīgi no šīs gaļas sagatavošanas veida un vietas. 

Ražotnēs vistas gaļu pirms iesaiņošanas vairākas reizes iegremdē īpašās vannās, kas rada iespēju baktērijām izplatīties uz visu gaļu. 

Gatavojot ēdienu no vistas gaļas, arī ir grūti iznīcināt visas baktērijas, jo vistas ādai ir daudz kroku, kur baktērijas slēpjas.

Malta gaļa - otrais visbīstamākais gaļas veids

Ar malto gaļu problēma parādās sasmalcināšanas procesā: patogēni no gaļas virsmas nonāk centrā. Ja gaļas izstrādājums nav rūpīgi termiski apstrādāts, piemēram, ja kotletes būs gēlas vidū,tad ēdot mikrobi iekļūst gremošanas traktā bez problēmām.

Cūkas karbonādes un citi gaļas gabali ir visdrošākie

Gatavojot ēdienus no gaļas gabaliem, baktērijas tiek nogalinātas uz gaļas virsmas, savukārt dziļumā gaļa paliek praktiski tīra, teorētiski aizsargāta no jebkādiem mikrobiem. 

Steiks nav tik droši, kā mēs vēlētos

Aptuveni 10,5% steiku, pirms iepakošanas tiek apstrādāti ar mehānisko mīkstināšanu. Kaut arī šī metode padara gaļu mīkstāku, apstrādes procesā mikrobi no gaļas virsmas nonāk tās vidū un spēj izdzīvot pat pie termiskas apstrādes.

Desas, desiņas un nageti

Šie pārtikas produkti, sagatavošanas procesā ir pakļauti  gan termiskai, gan ķīmiskai apstrādei, ka rezultātā ievērojami samazinās barības vielas un arī patogēni. Šo produktu uzturvērtība ir niecīga, tajā pašā laikā kaitīgās baktērijas arī neatradīsiet.

Bio gaļa ir tikpat piesārņota kā parastā

Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka bioloģiskā gaļa izteikti neatšķiras no parastās gaļas. Pētījumi liecina, ka bioloģiskā gaļa var saturēt mazāk rezistentos mikrobus, bet arī šie novērojumi atšķiras. 

Piemēram, pētījumi no 2011.- 2015. gadam, atklāja, ka bioloģiski audzētas vistas satur mazāk antibiotiku rezistentu baktēriju. Pētījumā, 2015. gadā, netika konstatētas atšķirības starp bioloģiski un parastā veidā ražotu cūkgaļu.

Avots: foodsafetynews.com