Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Ziņas

28.02.2023

Kafijas tuvākā nākotne: kā mainās nozare un dzēriens mūsu krūzītēs?



Globālais kafijas tirgus katru gadu strauji aug, industrija zeļ un plaukst, uzņēmumi attīstās un cenšas piegādāt pēc iespējas vairāk un kvalitatīvāku produktu galapatērētājiem. Pārmaiņas kafijas industrijā tiešā veidā skar vismaz miljardu pasaules iedzīvotāju, kas pēc dažādām statistikas aplēsēm kafiju lieto ikdienā, – jebkuras tendences agri vai vēlu ietekmē dzērienu mūsu krūzītēs. Ko gaidīt šogad un drīzumā, stāsta “Narvesen Kafijas kluba” eksperts, barista Gatis Silenieks. 

Kafija kļūst arvien garšīgāka

Tendences kafijas ražošanas nozarē ir ļoti plašs lauks – dažas skar katru lietotāju, citas vairāk attiecas uz profesionāļiem, un varbūt plašāka auditorija tās pat neievēro, tomēr agri vai vēlu visi strāvojumi vairāk vai mazāk ietekmē galapatērētāju, saka “Narvesen Kafijas kluba” barista Gatis Silenieks. 

“Viens faktors, kuru jau šobrīd jūt un arī turpmāk jutīs ikviens kafijas mīļotājs, ir cena – pēdējos gados kafija kļūst arvien dārgāka. Tas saistīts ar dažādām globālām problēmām: gan ar laikapstākļiem lielākajā kafijas ražotājvalstī Brazīlijā, kas būtiski ietekmē ražas apjomu, gan ar energoresursu cenu pieaugumu, kas nav paslīdējis secen arī kafijas ražotājiem un piegādātājiem,” stāsta Gatis Silenieks.

“Toties labā ziņa ir tā, ka ar katru gadu dzeram arvien garšīgāku kafiju! Turklāt tas attiecas uz visiem iespējamajiem segmentiem – no lielveikala plaukta līdz tirdzniecības vietām un restorāniem. Visā pasaulē vērojama tendence kafijas kvalitātei uzlaboties, jo valstis, kas to audzē, arvien labāk apgūst šo arodu, turklāt zināšanām palīgā nāk arī tehnoloģijas. Un mazsvarīga nav arī ražotāju interese izaudzēt pēc iespējas vairāk un kvalitatīvāk, kas ļautu tirgū iegūt labāko cenu.”

Tehnoloģijas ienāk arī kafijas industrijā

Līdzīgi kā jebkura cita nozare, arī kafijas industrija iet līdzi laikam – grauzdēšanas iekārtas kļūst ekonomiskākas un efektīvākas; gan profesionālajā, gan mājas segmentā ienāk arvien jaudīgākas ierīces. Tas, kas pirms pieciem gadiem skaitījās labākais, ko iespējams iegādāties, tagad meklējams “lētajā galā”. 

Covid-19 ieviesa izmaiņas kafijas dzeršanas paradumos: īsi pirms pandēmijas sākšanās strauji attīstījās ofisa segments, un, sākoties mājsēdei, izrādījās, ka cilvēki ir tā pieraduši darba vietā baudīt labu kafiju, ka mājās vairs nav gatavi samierināties ar aplejamo in-cup variantu. Tāpēc daudzi metās investēt mājas kafijas automātos. “Šobrīd paradumi atkal izlīdzinās, tirgus atdzīvojas un cilvēki labprāt paķer iecienīto kafiju pa ceļam, tomēr lielais pieprasījums ir radījis piedāvājumu, un nu par saprātīgu cenu var nopirkt labu kafijas automātu ikdienas lietošanai un baudīt lielisku kafiju arī mājās,” stāsta “Narvesen Kafijas kluba” barista. 

Profesionālajā segmentā daudzas darbības ir automatizētas, atslogojot baristu ikdienas darbu. “Piemēram, agrāk pašapkalpošanās superautomāti, kurus redzam daudzās tirdzniecības vietās, bija salīdzinoši primitīvi: tiem varēja ieprogrammēt “samalt tik”, “saputot tik” un vēl dažas galvenās darbības, rezultātā iegūstot puslīdz pieņemamu dzērienu. 

Taču tagad superautomātos var iestatīt sīki detalizētas receptes, piemēram, lielākajos “Narvesen” ir iespējams izvēlēties jau kafijas automātos iestatītus dzērienus ar dažādiem sīrupiem, pienu un arī augu pienu. Superautomāti arī spēj pielāgoties noteiktiem apstākļiem, nodrošinot daudz stabilāku dzēriena kvalitāti – patērētājs saņem augstvērtīgāku produktu,” saka Gatis Silenieks.

Tehnoloģijas ienāk arī kafejnīcās, kur kafiju manuāli gatavo barista. Piemēram, pilnībā automatizēti piena putotāji spēj detalizēti paveikt to pašu, ko ar rokām darītu cilvēks, ļaujot baristam vairāk uzmanības veltīt klientu apkalpošanai.

Inovatīvas receptes – ne tikai gardēžiem

“Kafijas grauzdētāju un investoru interese un līdzekļi šobrīd straumēm vien ieplūst strauji augošā nišā – tie ir skārdenēs fasēti kafijas dzērieni, kas pagatavoti uz auksti brūvētas (cold brew) kafijas bāzes,” stāsta Gatis Silenieks. “Piemēram, viens no modes kliedzieniem šobrīd ir nitrokafija – auksti brūvēta gāzēta kafija. Īpaši vasarā tā kļūst par interesantu enerģijas dzērienu alternatīvu, jo aukstais dzēriens atveldzē, bet kofeīns dabiski dod nepieciešamo enerģijas devu. Auksti brūvēta kafija arvien biežāk ienāk dažādu kafijas dzērienu receptēs, un arī mājās to var itin vienkārši pagatavot, aplejot maltu kafiju ar aukstu ūdeni un 12 stundas noturot ledusskapī.” 

Barista atklāj, ka pēc līdzīga principa tiek gatavota arī rūpnieciski ražota aukstā kafija, ko pēc tam iestrādā, piemēram, kombučā, izmanto nitrokafijas, kapučīno, flat white un citu dzērienu pagatavošanai, pilda bundžās un liek ledusskapī, kur tā gaida savu pircēju.

Tādējādi šie kafijas dzērieni kļūst plašāk pieejami, un tos var izbaudīt ne tikai tie, kuri savu dienu nespēj iedomāties bez kafijas tases, bet arī cilvēki, kas ikdienā nedzer kafiju, toties labprāt iemalko gāzētos dzērienus. Gatis Silenieks atzīst – Latvija gan vēl ir pašā ceļa sākumā: industrijas pārstāvji šajā nišā jūtas gana komfortabli, tomēr ikdienas kafijas lietotāji kafiju skārdenēs vēl īsti nepazīst.

Lielāka nozīme ilgtspējai

Atbildīgai attieksmei pret apkārtējo vidi ir arvien lielāka nozīme visos kafijas dzīves cikla posmos: cilvēkiem ir svarīgi, lai dzēriens, kas nonāk viņu tasītēs, būtu no ekoloģiski audzētiem produktiem, lai tāpēc nebūtu izcirsti lietusmeži, lai tā grauzdēšanā būtu izmantota zaļā enerģija, lai cilvēkiem, kuri to audzējuši, tiek godīgi samaksāts, lai to var iegādāties arī bez iepakojuma utt., turklāt tas attiecas ne tikai uz kafijas pupiņām, bet uz visiem kafijas dzērienu produktiem. Arī ražotāji un tirgotāji tam pievērš ļoti lielu uzmanību, tiecoties iegūt visus iespējamos sertifikātus, kas apliecina kafijas izcelsmi, cenšoties atteikties no vienreizlietojamām krūzītēm un meklējot risinājumus dažādiem loģistikas izaicinājumiem. Piemēram, izlietotos kafijas biezumus var izmantot kompozītmateriālu, kurināmā brikešu un citu produktu ražošanai, taču tie uz kaltēšanas un pārstrādes ražotnēm ir jānogādā ļoti īsā laikā, jo ātri bojājas, bet bojāti kafijas biezumi vairs nav derīgi pārstrādei. 
“Cilvēki kopumā kļūst arvien izglītotāki, un to redzam gan arvien pieaugošajā interesē par ilgtspējas jautājumiem, gan kafijas pagatavošanas un baudīšanas paradumos. Arvien biežāk sastopu cilvēkus, kas vēl pirms pieciem gadiem pazina tikai krūzītē aplietus kafijas biezumus un skatījās uz mani lielām acīm, kad ieminējos par aeropresi vai Kemex, bet tagad paši labprāt gatavo kafiju kādā no šiem veidiem. Man ir prieks, ka varam runāt vienā valodā un saprasties,” saka Gatis Silenieks.


  

Vēl ziņas

Kas drošāks- steiks vai nageti
Uztura speciāliste Lizete Puga: ieteicamākie ēdieni ķermeņa labsajūtai
Veiksmīgi noritējis seminārs Somijas medijiem un tūrisma nozares pārstāvjiem
Ir nācis klajā pirmais MICHELIN ceļvedis Latvijā
Ēdienu inovācijas un hibrīdēdieni ilgtspējīgai pārtikas nozarei


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts