Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) īstenotā Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma provizoriskie rezultāti rāda, ka joprojām būtiski atšķiras vīriešu un sieviešu ēšanas paradumi. 2014. gadā vismaz reizi dienā augļus lietoja 46 % sieviešu un 32 % vīriešu, bet dārzeņus (izņemot kartupeļus) – attiecīgi 47 % un 37 %. 2008. gada dati liecina, ka atšķirīgie ēšanas paradumi vīriešiem un sievietēm ir raksturīgi visās ES valstīs, kur noticis iedzīvotāju veselības apsekojums.

2014. gadā ik dienu augļus lietoja 40 % Latvijas iedzīvotāju, bet dārzeņus – 43 %. Vairāk augļu un dārzeņu lieto vīrieši vecumā no 35 līdz 44 gadiem, sievietes 35 – 64 gadu vecumā un seniori (vecāki par 65 gadiem).

Jo augstāki ir iedzīvotāju sociāli ekonomiskie rādītāji (izglītība, ienākumi un nodarbinātība), jo veselīgāki ir to ēšanas paradumi. Šo apgalvojumu apstiprina arī dati par Rīgas reģiona iedzīvotāju ikdienas ēšanas paradumiem. Rīgas reģionā vairāk iedzīvotāju ik dienu lieto augļus un dārzeņus (par attiecīgi 6,1 un 6,8 procentpunktiem vairāk nekā vidēji Latvijā).

Atbilstoši Veselības ministrijas izstrādātajām vadlīnijām “Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem. Kopsavilkums.” (pieejams: http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/uztura_ieteikumi_pieaugusajiem.pdf) ieteicamais augļu un dārzeņu daudzums ikdienas uzturā ir vismaz 400 g vai 5 porcijas dienā. Balstoties uz CSP veiktā apsekojuma datiem, secināts, ka Latvijā ik dienu piecas porcijas augļu un dārzeņu lieto tikai 11 % pieaugušo (13 % sieviešu un 9 % vīriešu).

Dati par Latvijas iedzīvotāju augļu un dārzeņu lietošanu ikdienas uzturā 2014. gadā iegūti Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma (European Health Interview Survey – EHIS) ietvaros. Apsekojumā aptaujāti 7 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem.

Apsekojuma mērķis ir iegūt informāciju par Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu, dzīves veidu, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu un pieejamību saistībā ar iedzīvotāju sociāli ekonomiskiem rādītājiem. Iedzīvotāju veselības apsekojums notika visās ES dalībvalstīs, kā arī Islandē un Norvēģijā, un apsekojumā iegūtos datus izmantos sociālekonomiskās politikas plānošanai katrā dalībvalstī un ES kopumā.

 

Beate Danusēviča