Par pavārmākslas sākumiem ir maz ziņu. Taču pavārmāksla ir ēdiena gatavošana. Pavāri izvēlas un kombinē dažādas sastāvdaļas, izmantojot dažādus paņēmienus un viņiem zināmas metodes.

Gatavošanas procesā ēdiena un tā sastāvdaļu aromāts, garša, izskats un ķīmiskās īpašības var mainīties. Pavārmākslas tenika un sastāvdaļas irdažādas dažādās pasaules malās, un to ietekmē gan dažādas kultūras, gan vides, gan ekonomiskās un citas īpatnības.

Daudzi zinātnieki uzskata, ka cilvēks no dzīvniekiem atšķiras tieši ar to, ka viņš ēdienu gatavo, šai procesā izmantojot arī uguni. Daudzi antropologi uzskata, ka ēdiena gatavošanas sākumi datējami ar laiku pirms aptuveni 250 000 gadu. Citi domā, ka ēdiena gatavošana sākusi attīstīties ievērojami vēlāk.

Attīstoties tirdzniecības sakariem un zemkopībai, dažādu reģionu pavāri varēja ēdiena gatavošanā izmantot citādākas garšvielas un sastāvdaļas. Turklāt tehnikas attīstība un inovācijas ļāva pavāriem attīstīt jaunas ēdiena gatavošanas iespējas.

Vēstures liecībās var arī uzzināt, ka jau Senajā Romā bija ielu pārdevēji un pavāri. Viduslaiku ceļotāji pusdienoja krogos, tavernās, klosteros un viesnīcās.

Bet restorāni, kādus mēs tos atpazīstam šodien, esot Franču revolūcijas produkts, bet mūsdienu ēdināšanas pamati meklējami indutrijas attīstības sākumā.

Taču mēdz uzskatīt, ka francūzis Antonīns Kareme (Antonin Careme) ir bijis viens no 19.gadsimta ievērojamākajām pavārmākslas figūrām, kurš licis pamatus mūsdienu pavārmākslai. Viņš esot bijis tas, kurš ir veicinājis pavārmāksals attīstību, paceļot to līdz tādam līmenim, kā mēs to pazīstam šodien.

Viņu mēdz dēvēt par pavāru karali vai arī par karaļu pavāru! Viņš kļuva slavens ar saviem , galvenokārt, marcipānā veidotajiem dažkārt pat vairāk nekā metru augstiem saldajiem ēdieniem, kurus viņs veidoja arī arhitektūras pieminekļu formās! 

Pavārmākslā sākotnēji dominēja vīrieši. Vēsturnieki atzīst, ka tas ir saistīts ar apstākli, ka visās profesijās galvenokārt darbojušies vīrieši. Tikai pēdējos gadsimsto, kad sievietēm pavērās lielākas iespējas drba tirgū, arī pavārmākslā ienāca sievietes.

Par pavāru aizbildni tiek uzskatīts svētais Laurencijs no Romas, kurš dzīvojis trešajā gadsimtā. Leģenda stāsta, ka viņš miris mocekļa nāvē un ticis dedzints. Viņš esot sacījis šos vārdsu: “Nu ir gana apcepts šis sāns. Ja vēlaties, lai es būtu labi izcepts, tad grieziet mani uz otriem sāniem!”

Ilze Mežniece