Atdzesētus dzērienus lietoja jau senie grieķi un romieši, kas tos, īpaši vīnu, atdzesēja ar sniegu vai ledu. Priekšrocības, ko sniedza impērijas plašumu daudzie ledāji, gan baudīja tikai izredzētie elites pārstāvji, kas varēja atļauties transportēt aukstās preces kilometriem tālu līdz saviem namiem Vidusjūras piekrastē.

Amerikas Savienotās Valstis bija pirmā zeme, kur vēl pirms elektrības parādīšanās ledu sāka saldēt rūpnieciskos apjomos. 20. gadsimta sākumā daudzviet parādījās ar elektrību darbināmi ledusskapji. Pirmie ledustrauciņi saldētavu nodalījumiem tika ieviesti divdesmitajos gados, kad ledusauksti dzērieni kļuva par ikdienas dzīves sastāvdaļu un tādi ir vēl šodien.

Lai gan daudzās valodās ledus gabaliņus dēvē par kubiņiem, ne vienmēr tie iekrīt glāzē tieši tādā formā. Visizplatītākie ir kvadrāti, lodes un cilindri, visbiežāk ar iedobi vienā no plakanajām malām. Salīdzinoši dzidru ledu var iegūt arī, lēni sasaldējot vārītu ūdeni. Ledusskapī kristāli veidojas strauji, sasalstot no ārpuses uz iekšu, tāpēc tajos paliek mikroskopiski burbulīši, kuri padara ledu dūmakainu un, ledum kūstot, šķidruma virspusē uzpeld kaļķa nogulsnes- nekaitīgas, taču neizteiksmīgas. Lielāki ledus gabaliņi dzesē ilgāk, tāpēc tos lieto garajos dzērienos un kokteiļos, kā piemēram Cuba Libre, Tequila Sunrise, Long Island Iced Tea u.c.

Lai vienlaikus atdzesētu lielāku skaitu pudeļu, ledus konteinerā jāieber līdz pat 30-60 kg. ledus. Visaukstākais ir ‘’Sausais ledus’’ (-78 C), taču šādā temperatūrā pudeles plīst, jo šķidrums tajās acumirklī sasalst. ‘’Sausais ledus’’ ir tīrs, ciets oglekļa dioksīds, tas neder dzērienu atdzesēšanai bārā, taču lielisks, lai radītu izcilas miglas, dūmu efektu. Bārmeņi bieži ‘’Sauso ledu’’ izmanto dažādos bārmeņu/kokteiļu šovos.



Avots: Bartending.lv