Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Raksti

12.07.2011

Vasaras deserts - saldējums

Vasaras deserts - saldējums

Saldētas sulas, krējuma, piena, saldējums, saldējuma kokteiļi, sorberti un citi ledainie deserti – vasarīgās maltītes un brīvdienas ir gandrīz neidomājamas bez kāda no šiem ledainajiem un atsvaidzinošajiem desertiem. Ne velti šis ir laiks, kad saldējuma ražotāji gūst lielāko peļņu.

Saldējuma patiesais izgudrotājs vēl aizvien nav skaidri zināms. Taču saldējuma pirmsākumi, domājams, meklējami dzērienos ar ledu, ko baudīja cilvēki Ķīnā un Vidusjūras reģionā tūkstošiem gadu senā pagātnē.

Ar ledu sajaukti augļu deserti bija pazīstami kopš senatnes, bet par vissenāko saldējuma veidu uzskata ar sniegu sajauktus augļu sīrupus, ko gatavoja senie persieši.

Viduslaiku Eiropā saldējums esot parādījies, kad tā recepti no Ķīnas atvedis itāļu ceļotājs Marko Polo. No piena produktiem saldējumu sāka izgatavot 18. gadsimtā Lielbritānijā un Amerikā. Sākumā tā bija delikatese tikai aristokrātijai, taču mūsdienās tas ir katram pieejams vasaras gardums.

Pasaulē ir pieejami gan industriāli ražotie saldējumi, kurus atrodam veikalu saldētavās jau gatavos iepakojumos. Tie ir saldējumi, kas parasti gatavoti gan no dabīga piena vai krējuma, taču biežāk no piena pulvera, kā arī sulu koncentrātiem un bieži vien satur konservantus. Līdz ar to šie saldējumi var nostāvēt ledusskapī pat vairākus mēnešus līdz to apēšanai.

Tomēr ir arī atrodami saldējumi, kas ir atsevišķu kulināru roku darbs. Latvisko to varētu dēvēt arī par mājas saldējumu. Tie visbiežāk ir pieejami Itālijā, jo, kā izrādās, Itālija ir vienīgā valsts pasaulē, kurā šāds saldējums aizņem 55% no kopējā saldējumu tirgus. Citās valstīs šis procents ir ievērojami mazāks. Šādu saldējumu nereti ražo katra saldējuma bodīte atsevišķi savām vajadzībām. Tas netiek ilgi uzglabāts, jo, ņemot vērā, ka tiek parasti ražots bez konservantiem un no dabīgām sastāvdaļām, tas drīz vien var sabojāties. Tāpat šādas saldējuma bodītes konkurē savā starpā, sacenšoties par garšu un kvalitāti.

Šie saldējumi parasti tiek ražoti no saldā krējuma, piena vai arī augļiem un ogām. Pēdējos gados tiek izmantots arī jogurts, kā arī amatnieki īsteno oriģinālas idejas, meklējot jaunas garšu un krāsus buķetes. Mājas saldējums parasti netiek pārdots jau gatavos iepakojumos. Katrs pircējs pats, apskatot piedāvāto saldējumu klāstu, var izvēlēties, kuru krāsu vai garšu likt izvēlētā lieluma vafelē vai papīra trauciņā.

Parasti amatnieku ražotais saldējums satur no 6-10% tauku, bet industriāli radītais saldējums – sākot no 8% tauku. Piemēram, Apvienotajā karalistē saldējums parasti satur ap 14% tauku.

Arī Latvijā ir uzņēmumi, kuri ražo tā saukto mājas saldējumu, piemēram, Skrīveros. Skrīveru mājas saldējumu parasti var iegādāties dažādos tirdziņos, kā arī pāris atpūtas vietās Rīgā un citur Latvijā.

Lūk, arī kāda saldējuma recepte, kuru var pagatavot mājās!

Būs nepieciešami 500 ml saldā krējuma, 5 olas dzeltenumi (ļoti droši, kā mājas vistu olas), pāris ēdamkarotes karotes cukura, vaniļa. Bļodā saputo saldo krējumu ar 2 ēdamkarotēm cukura un vaniļas. Otrā bļodā 5 olas dzeltenumus sajauc ar 2 ēdamkarotēm cukura līdz cukurs izkusis. Pēc tam iegūtās masas samaisa kopā un traukā ar plānām sieniņām šo masu ieliek saldētavā.

Lai saldējuma masa sasaltu vienmērīgi un neveidotos ledus kristāli, to ik pēc 25 – 30 minūtēm nepieciešams apmaisīt. Un tā kādas 3 stundas, līdz saldējums kļūst vijīgs un var savelt bumbulīšus.

Pēc tam saldējumu var papildināt ar ogām, šokolādi utml. 

Ilze Mežniece

  

Saistītie raksti

Džeza dienas Kalnciema kvartālā
HoReCa darbinieku darba specifika
Dārgākie ēdieni Japānā
Lielisks palīgs pārtikas rūpniecībā un ēdināšanas uzņēmumiem
Ziemassvētku dzērieni


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts