Vai tumšajā un drēgnajā rudenī var būt kaut kas labāks par tasi karstas tējas, kas sasilda organismu un uzlabo omu?

Ne visās valstīs ir izplatīta tējas dzeršanas kultūra. Īpaši dienvidos tējas vietā biežāk priekšroku dod spirdzinošam ūdenim vai svaigi spiestai sulai, tomēr vairāk uz ziemeļiem karsta tēja ir ierasta lieta ikdienas ēdienkartē.

Par tējas dzimteni uzskata Ķīnu, kur tējas krūmi kultivēti jau pirms mūsu ēras. Tēju audzē arī Indijā un Indijas okeāna piekrastes valstīs, Japānā, Austrumāfrikā, Dienvidamerikā, Aizkaukāzā. Mūsu veikalos nopērkamās tējas visbiežāk nāk no Šrilankas, Indijas, Gruzijas.

Jāatzīmē, ka klasiski tēju iegūst no tējas krūma, taču dažās valstīs ir savas īpašās tējas no citiem raksturīgiem vietējiem augiem, piemēram, rooibos tēja Dienvidāfrikā, kuru iegūst no sarkankrūma (Aspalotbus linearis), mate tēja Argentīnā, kuru iegūst no auga herba mate, vai tēja no karkade koka ziedlapām, kuras pirmsākumi meklējami Ēģiptē.

Šoreiz par tēju, kas tiek iegūta no tējas koka. Atkarībā no tējas lapu apstrādes veida no tām iegūst zaļo vai melno tēju. Zaļā tēja tiek gatavota no tējas krūma zaļajām lapiņām, kaltējot tās karstajā gaisā tikai tik ilgi, kamēr tās nezaudē zaļo krāsu un netiek pakļautas fermentācijas procesiem. Šādi gatavotā tējā ir mazāk kofeīna un ekstraktvielu, bet vairāk vitamīnu nekā melnajā tējā. Tā labāk dzesē slāpes.

Melnā tēja ir tējas krūma svaigās, zaļās lapas un pumpuri, kas tiek savītināti, sasmalcināti un fermentēti. Lai iegūtu melno tēju, tējas lapiņas kaltē karstā gaisā, līdz tās zaudē lieko mitrumu, tad, saritinātas īpašos aparātos, tās tiek fermentētas aptuveni 45 grādu temperatūrā, kamēr zaudē zaļo krāsu un kļūst vara sarkanas. Fermentācijas laikā rodas raksturīgā melnās tējas garša un aromāts, kā arī atbrīvojas kofeīns. Melnajā tējā kofeīna saturs ir aptuveni 2,5–3,5%.

Ir sastopama arī pusfermentētā tēja jeb oolong. To iegūst, lapiņas fermentējot daļēji. Šī tēja var būt fermentēta dažādās pakāpēs no 10-15% līdz pat 70%. Jo augstāka fermentācijas pakāpe, jo tumšāka tēja.

Diezgan liels retums ir baltā tēja. To lielākoties žāvē saulē, nevis tvaicē, tā saglabājot lapu dabisko izskatu. Daudzām baltajām tējām ir īpaša plūkšanas metode – novāc tikai pumpura apvalku vai pumpurus un pirmās divas dzinuma lapiņas, vai tikai pašus pumpurus.

Tējas lapas satur aptuveni 100 dažādu vielu, no kurām tējas pagatavošanas laikā 30–50% pāriet ūdens šķīdumā. Būtiskākās no tām ir tējas alkaloīdi (kofeīns, teobromīns, teofilīns), miecvielas – tanīni, B grupas vitamīni, minerālvielas, piemēram, kālijs, mangāns, cinks un fluors, dabiskie antioksidanti – flavonoīdi, kā arī ēteriskās eļļas, kas tējai piešķir aromātu.

Tējas tonizējošo iedarbību galvenokārt nosaka kofeīns. Tas uzlabo uztveres spējas, rada mundrumu, aizkavē nogurumu un miegu. Vienlaicīgi pieaug muskuļu enerģija, paātrinās elpošana un sirdsdarbība, tiek veicināta zarnu darbība un urīna veidošanās. Lai gan tējā ir vismaz divas reizes vairāk kofeīna nekā kafijā, gatavošanas galarezultātā tase kafijas satur 80–120 mg kofeīna, bet tase tējas tikai 45–75 mg. Atšķirības izskaidrojamas ar to, ka tējas tasei nepieciešams tikai līdz 1,5 g tējas. No tējas šķidrumā pāriet tikai vidēji 65% kofeīna, no kafijas – 80%. Tējas kofeīnā ir tanīns, kas ievērojami palielina tā uzsūkšanos asinīs. Vakaros būtu ieteicams izvēlēties zaļo tēju, jo tajā ir mazāk kofeīna.

Stipru melno tēju var lietot caurejas gadījumā – 1–2 dienas var dzert tikai nesaldinātu tēju pietiekamos daudzumos. Tēju var lietot situācijās, kad cenšamies atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Viena tējas tase satur 0,3–1,2 mg fluora, tāpēc, regulāri dzerot tēju, var censties aizkavēt zobu bojāšanos.

Tēja ir viens no bagātākajiem dabisko antioksidantu – bioflavonoīdu avotiem mūsu uzturā. Tie darbojas kā antioksidanti, aizkavējot organismam nelabvēlīgās oksidēšanās reakcijas un brīvo radikāļu veidošanos, tādējādi palēninot organisma novecošanās procesus, aterosklerozes un audzēju attīstību.

Lai no labas tējas pagatavotu dzērienu ar lieliskām garšas īpašībām, jāievēro vairāki svarīgi nosacījumi. Tējas gatavošanai jāizmanto kvalitatīvs un mīksts ūdens, tējkanniņai, kurā tēju aplies, jābūt sasildītai, uz vienu tasi liek vienu tējkaroti tējas, tējai jāļauj ievilkties 3–5 minūtes, bet ne ilgāk.
 

Ilze Mežniece