Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Raksti

06.07.2011

Slow Food – veselīga alternatīva ātrajai ēdināšanai

Slow Food – veselīga alternatīva ātrajai ēdināšanai
20.gadsimta 80.gadu beigās tika izveidota Slow Food kustība. Tās aizsācējs ir Karlo Petrīni no Itālijas, tomēr vairāku gadu gaitā viņa piedāvātajai ēdiena un kulinārijas filosofijai parādījās jauni sekotāji un patlaban Slow Food sastopams vairāk nekā 100 valstīs ar vairāk nekā 83 000 biedru.

Petrīni ir itāļu kulinārs, žurnālists un rakstnieks, kā arī kustības Slow Food dibinātājs, kuras mērķis bija vērsties pret ātro ēdināšanu.

Kustība Francijā tika dibināta 1989.gada 9.decembrī. Tomēr jau pirms tam, 1986.gadā, kā šīs kustības priekšteci Itālijā tas pats Petrīni izveidoja asociāciju Arcigola.

Mūsdienās Slow Food sevi raksturo kā ekoloģiskās kustības ekogastronomisko grupējumu, bet daži to uzskata arī par antiglobalizācijas kustības kulināro atzarojumu. Tās mērķis pamatā ir veicināt ekoloģisko produkciju, tādā veidā ne tikai veicinot produktu kvalitāti, bet arī sargājot dabas resursus un dabīgo vidi.

2004. gadā kustība paziņoja par Gastronomijas zinātņu universitātes atklāšanu Pollenco (Pjemontā, Itālijā). Karlo Petrīni un Masimo Montanāri ir vadošie darbinieki universitātes izveidošanā, kuras mērķis ir veicināt sapratni par labu pārtiku un uzturu.

Kopumā šī iniciatīva aicina saprast, ka paļaušanās uz Fast Food industrijas vilinājumu negatīvi ietekmē mūsu veselību un vietējās ēšanas tradīcijas. Tāpēc kustības Slow Food aicinājums ir izvēlēties ēdienu gatavot pašiem, nelietojot gatavos un ātri pagatavojamos ēdienus, pat, ja to ražotāji cenšas apgalvot, ka tā ir dabīga, nesatur cilvēka organismam kaitīgas e-vielas utml.

Tāpat ir ieteikums pēc iespējas pirkt pārtiku no vietējiem ražotājiem, jo vietējie augļi un dārzeņi ir daudzējādā ziņā atbalstāmāki par ievestajiem, skarot ekonomiskus, sociālus, vides un veselības faktorus, turklāt vietējiem produktiem ir tīrāka un dabiskāka garša.

Slow Food atbalstītāji arī ir pret ģenētiski modificētas pārtikas izmantošanu, aicinot, kad vien iespējams, pirkt dabīgus produktus, pasargājot savu organismu no pesticīdiem, fungicīdiem un ķīmiskās mēslošanas vielu kaitīgās ietekmes. Dabisku produktu sastāvā ir antioksidanti, kas papildus labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu. Dabīgi produkti ir nozīmīga Slow Food kustības daļa, jo to audzēšana notiek harmonijā ar apkārtējo vidi, nekaitējot ne dabai, ne cilvēkam.

Slow food kurstības ideju Latvijā no Itālijas atveda pavārmeistars Mārtiņš Rītiņš. 1996.gadā kopā ar domubiedru Daini Āboliņu viņš nodibināja biedrību Slow Food Riga. Tajā ir apvienojušies ražotāji, uzņēmēji, gan zemnieki, jaunieši un skolotāji, gardēži un idejas atbalstītāji, mājsaimnieces un diplomāti – visi tie, kuriem ir svarīgs tas ko mēs ēdam un kā tas līdz mums ir nonācis.

Biedrības Slow Food Riga darbības principos ir saglabāt, uzturēt un veicināt tālāku attīstību tam, ko dod Latvijā tradicionāli audzēti produkti. Nodrošināt tiešo piegādi no zemnieka līdz pavāram vai patērētājam, pircējam Slow Food un zemnieku tirgos.

Ilze Mežniece

  

Saistītie raksti

26. maijs 13:00 Kaspara Jansona dienasgrāmata.
aktuāla tēma - maizes cepamā mašīna
Piecas idejas, kā pagatavot vistas fileju
Krabju salāti (recepte)
Semināri no 2.- 29. maijam


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts