Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Raksti

14.12.2015

Latgales tūrisma potenciāls netiek izmantots pietiekami

Latgalē paveras gleznaina un acīm tīkama dabas ainava, ko papildina baznīcu torņi. Lai varētu baudīt dabas skaistumu, vairākās vietās Latgalē ir izveidotas tādas skatu vietas kā skatu torņi, putnu novērošanas torņi, skatu laukumi, platformas u.c. Latgalē ir iespējams radīt jaunas vai uzlabot esošās skatu vietas, ar kuru palīdzību var gūt arī ekonomisku labumu reģionam. Šo ekonomisko labumu var gūt ne tikai ieviešot objektos apmeklējuma maksu, izveidojot binokļu nomas punktus, aktīvāk piedāvājot gida pakalpojumus u.c., bet arī veicinot mārketinga aktivitātes. Jo vairāk būs objektu, kas ieinteresē cilvēkus, jo vairāk tūristu reģionā pavadīs ilgāku laiku un izmantos naktsmītnes, ēdināšanas iestādes un citus pakalpojumus. 

Pētījumā tika apkopoti Latgales skatu vietu piemēri, par kuriem iespējams uzzināt interneta vidē un informatīvjos materiālos (bukletos, brošūrās, tūrisma ceļvežos, kartēs u.c.) – kopumā 21 objekts. Pētījumā apzinātie putnu vērošanas torņi atrodas izcilās putnu migrācijas vietās, ko atzīst ne tikai Latvijas, bet starptautiskā mērogā, piemēram, Dvietes paliene, kurā atrodas 3 no autores apkopotajām skatu vietām, ir viena no izcilākajām vietām Latvijā, kur pulcējas un ligzdo savvaļas putni. Skatu laukumi atrodas pilskalnā, purvā, pilsētā, pie ezera un uz ēkas jumta, un skatu torņi, kas izceļas no pārējām skatu vietām ar savu iespaidīgumu, piemēram, Lielā Liepu kalna skatu tornis, kas ir augstākais koka skatu tornis Latvijā. Apkopojumā ir iekļauta arī viena skatu platforma un augstāka reljefa punkts – skatu vieta Mākoņkalnā, kas ir viens no augstākajiem Latgales pauguriem.

Latgales daba ir bagāta ar skaistām ainavām - ir vairāki pilskalni, no kuriem vērot ainavas, piemēram, Naujenes, Ludzas, Vecračinas un Rēzeknes pilskalni, Karņicka kalns, Grebļa kalns u.c., bet, diemžēl, tajās nav ierīkotu vietu, kuras būtu paredzētas skata vērošanai, tāpēc tās autores apkopotajos piemēros nav minētas. 

Informācijām par vietām, no kurām baudīt skaistos skatus Latgalē, tika iegūta, apmeklējot vietas klātienē, pētot materiālus internetā un drukātos informatīvos materiālus, tāpat notika 26 intervijas ar objektu pārstāvjiem, vietējiem gidiem, vietējā un ienākošā tūrisma uzņēmējiem, un veiktas eksperta aptaujas ar tūrisma jomas speciālisti.  

Tika secināts, ka skatu vietu interesentiem ir izvēles iespējas, ja ir vēlme, lai kāds no objektiem tiktu iekļauts ekskursijā vai maršrutā, taču ne visi objekti tajos ir iesaistīti – visretāk ekskursiju maršrutos iekļauj putnu novērošanas torņus. Par 81% no apkopotajām skatu vietām ir pieejama informācija internetā un informatīvajos materiālos pieejamajos gatavajos maršrutos. Vietējā tūrisma uzņēmumi, piemēram, „Impro”, „Skaisto skatu aģentūra” un „Jauni rakursi”, savā 2015. gada tūrisma piedāvājumā iekļauj 38% no apkopotajām skatu vietām, jo interesenti tiek vesti tikai uz pieprasītākajām un sakārtotākajām vietām, un ienākošā tūrisma uzņēmēji uzsver, ka Latgale un tās skatu vietas netiek pieprasītas.

Apmeklētākais skatu vietu veids ir skatu tornis. Populārākās un novērtētākās skatu vietas ir Velnezera skatu laukums, Mākoņkalna skatu vieta, Lielā liepu kalna skatu tornis un skatu laukums pie Krāslavas pils. Šīs vietas ir sakārtotas, labiekārtotas, un to teritorijā ir pieejama plaša informācija. Visbiežāk cilvēki apmeklē šos objektus individuāli, ceļojot pēc sava plāna.

Tika secināts, ka skatu vietas ir labiekārtotas un piemērotas apmeklētāju uzņemšanai, taču katrai ir kāds lielāks vai mazāks trūkums, kas būtu jāuzlabo. Izplatītākais trūkums, kas būtu jāuzlabo - apmēram pusē no apsekotajām vietām konstatēts informācijas trūkums par apmeklējamo objektu un skatu no tā - visbiežāk ir pieejama informācija par konkrēto dabas teritoriju, novadu, reģionu utt., piemēram, Lielā Liepu kalna skatu torņa virsotnē, vienīgajā no visiem objektiem, ir izvietoti attēli ar skatiem, ko var redzēt dzīvē. Un uz šiem attēliem ir atzīmēti un nosaukti objekti, ko var redzēt no torņa virsotnes, līdz ar to apmeklētājiem ir iespēja ne tikai aplūkot ainavu, bet arī izglītoties. 

Latgales skatu vietu potenciāls netiek pietiekami izmantots tūrisma tirgū – pētījuma rezultātā tika secināts, ka tikai 38% no objektiem tiek iesastīti tūrisma komersantu piedāvājumos, ir nepietiekama informācija dažādos informatīvajos avotos, ne visas skatu vietas ir atpazīstamas un apmeklētas un pietiekami virzītas tirgū, īpaši putnu novērošanas torņi, kuri atrodas izcilās putnu vērošanas vietās, ko atzīst ne tikai Latvijas, bet starptautiskā mērogā, tad ir pamats apgalvot, ka Latgales skatu vietu potenciāls netiek pietiekami izmantots tūrisma tirgū. Visā reģionā ir pieejamas naktsmītnes un dažādi interesanti apskates objekti, kurus kombinējot ar skatu vietām, var radīt saistošus maršrutus, tādējādi aicinot reģiona viesus vairāk iepazīt unikālās Latgales ainavas un nesteidzīgi pavadīt ilgāku laika periodu reģionā.


Līga Karvele

  

Saistītie raksti

Zivis veselībai un ilgam mūžam
TOP3 atsvaidzinoši džina kokteiļi brīvdienām
Britu virtuves tēma Rīgā
Masļeņica un slāvu tirgus Kalnciema kvartālā
IIKO - jaunums restorānu biznesam


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts