“Kartupeļu akadēmija”, tā ir jauna rubrika, kuras ietvaros  jūs varēsiet uzzināt par kartupeļu izcelsmi, kvalitātes kritērijiem, pagatavošanas veidiem un daudz ko citu, kas noderēs gan gatavojot kartupeļus mājās virtuvē, gan restorānā.

Kartupeļu vēsture un izcelsme

Rietumu pasaulē tik bieži uz maltīšu galda redzamā kartupeļa izcelsmes teritorija ir Peru un Bolīvija Dienvidamerikā. Kartupeļus sāka kultivēt Andu kalnos, kur tie auga vēl pirms mūsu ēras sākuma.

Pateicoties senajiem atklājējiem, pēdējās tūkstošgades laikā kartupeļi ir kļuvuši par vienu no svarīgākajiem pārtikas pamatproduktiem. Kristofors Kolumbs bija pirmais eiropietis, kurš ap 1492. gadu ieraudzīja indiāņus ēdam kartupeļus.

Spāņu konkistadors un iekarotājs Pedro Sjeza de Leons savā dienasgrāmatā 1553. gadā atzīmējis pirmo rakstīto informāciju par kartupeļiem. 

Konkistadori neatrada meklēto zeltu vai sudrabu, taču viņi strauji uzpirka vietējo kartupeļu tirgu. Drīz vien kartupeļi kļuva par ierastiem krājumiem uz Spānijas kuģiem. Konkistadori bija pamanījuši, ka jūrnieki, kuri uzturā lietoja kartupeļus, necieta no skorbuta jeb cingas slimības.

Brīdis, kad kartupeļi pirmo reizi tika iestādīti Eiropas augsnē, nav precīzi zināms. Kartupeli te pieņēma diezgan gausi, daļēji tāpēc, ka cilvēki uzskatīja ― kartupelis ir nakteņu ģints augs, un visi šīs ģints augi ir indīgi.

Pēc kartupeļu ieviešanas Spānijā to audzēšana izplatījās tagadējās Nīderlandes, Beļģijas un Luksemburgas teritorijā, kā arī Šveicē. 1620. gados pēc kartupeļu ieviešanas Vācijā beidzot tika atzīta to uzturvērtība. Prūsijas valdnieks Frīdrihs Lielais pavēlēja savai tautai stādīt un ēst kartupeļus, lai apkarotu badu, kas tolaik bija izplatīta un pastāvīga problēma.

Taču tieši jauns franču farmaceits vārdā Parmantjē nodrošināja kartupeļa popularitāti. 

Septiņgadu kara (1756–1763) laikā Vācijā viņš bija ieslodzītais Prūsijā un bija nogaršojis kartupeli, ko pasniedza kā ēdienu ieslodzītajiem. Tas viņam tiešām garšoja. Patiesībā tas iegaršojās tik labi, ka pēc atgriešanās Francijā viņš kartupeļa popularizēšanu uzskatīja par savu misiju. Viņš to īstenoja, pateicoties karaļa Ludviķa XVI palīdzībai, kā arī izmantojot prasmīgu mārketingu un smalku plānošanu, lai tādējādi mainītu ļaužu domāšanu. 

Karalis Ludviķis XVI pasniedza kartupeļus saviem viesiem karalisko vakariņu laikā. Tika pagatavoti visdažādākie kartupeļu ēdieni, un kartupelis kļuva par aristokrātu iecienītu delikatesi. Drīz arī franču vienkāršie cilvēki iekāroja kartupeļus.

 Kartupelis ātri ieņēma pārtikas pamatprodukta vietu citu kultūru vietā, jo bija izturīgāks augs par kviešiem, kas bija nepietiekami gados, kad Eiropas mitrais klimats neļāva tiem nogatavoties. 

Kartupelis kļuva par pamatproduktu, jo īpaši Īrijā. Lai gan imigranti no Eiropas vairākas reizes mēģināja ieviest kartupeļus Ziemeļamerikā, tieši īru imigranti atveda kartupeli uz Londonderiju Ņūhempšīras štatā 1719. gadā. Kopš tā brīža kartupeļus sāka audzēt plašākā mērogā. 20. gadsimta vidū kartupelis kļuva par Ziemeļrietumu un Eiropas pārtikas groza pastāvīgu sastāvdaļu.

Galvenā loma šajā izaugsmē bija kartupeļu šķirnei “Bintje”. 

Neapstrīdami izšķirošais faktors kartupeļu audzēšanā bija jaunievedumam ― kartupeļu pārstrādei frī kartupeļos un citos izstrādājumos. Kartupeļu, ko līdz tam lietoja galvenokārt vārītus, pārstrāde nodrošināja tiem pavisam jaunu dimensiju. 

Ar saukli “Jauni tirgi, jaunas iespējas!” kartupeļu pārstrādes nozare pēdēju desmitgažu laikā ir kļuvusi par augsto tehnoloģiju nozari. Pateicoties nepārtrauktai attīstībai, kartupelis joprojām ir svarīgs pamatprodukts visā pasaulē. 

Tas praktiski katru dienu ir iekļauts daudzu iedzīvotāju grupu ēdienkartē. Kartupeļi pārspēj arī makaronus un rīsus, daļēji pateicoties to pārstrādei dažādos veidos. Pēdējo gadu laikā pastiprinātu interesi par Eiropas kartupeļu produktiem izrāda arī Āzijas valstu tirgus.

Horeca.lv eksperts 

Dina Freiberga

FARM FRITES

Menedžere Baltijas valstīs

 

Tel: (+371) 270 505 80

E-mail: dina.freiberga@farmfrites.pl

www.farmfrites.com