Francijas vīnu pasaule
Kā zināms, Francija un Itālija ir lielākās vīna ražotājvalstis pasaulē, tāpēc šoreiz neliels ieskats Francijas vīnu pasaulē.
Šīs zemes vīniem ir augsta kvalitāte, tāpēc daudzas valstis cenšas tuvināties Francijas vīna kvalitātes standartiem. Francijā pastāv stingra vīnu klasifikācija atbilstoši reģioniem, šķirnēm un vīna ražošanas metodēm. 1932. gadā tika nodibināts Izcelsmes norāžu valsts institūts – INAO (Institut National des Appellations d’Origine), kas izstrādāja visu vīnu klasifikāciju, sadalot tos četrās kategorijās.
Vin de table ir galda vīns, kas ir zemākā vīnu kategorija masveida ražošanā Francijā. Šīs kategorijas vīni var tikt izgatavoti no dažādām vīnogu šķirnēm, kas novāktas dažādos Francijas reģionos dažādos ražas gados.
Vin de pays – no franču valodas tulko kā „vietējais vīns”. Šī vietējo provinciālo vīnu kategorija ir augstāka par vin de table. Šim vīnam ir ieteicamās vīnogu šķirnes, ierobežots ražīgums un maksimālais alkohola saturs, vīnam ir arī jāiziet degustācija INAO. Šīs kategorijas vīnus iegūst no vīnogām, kas izaudzētas noteiktā teritorijā, kuras nosaukums ir arī šiem vīniem.
VDQS (Vin délimité de qualité supérieure) – vīni ar garantētiem kvalitātes rādītājiem, bet kuri neatbilst augstākai kategorijai – AOC. Ar likumu ir stingri reglamentēta ražošanas zona, kultivējamās vīnogu šķirnes un vinifikācijas metodes.
AOC jeb AC (Appellation d’origine contrôlée) – kontrolēta izcelsmes norāde. Tā ir augstākā franču vīnu klasifikācijas sistēmas pakāpe, vīnu izcelsmi un kvalitāti stingri kontrolē INAO. Šādiem vīniem ir vairāki stingri noteikumi: ražošanas zona, apstiprinātu vīnogu šķirņu izmantošana, īpaša vīnoglauku iekārtošana, ražas apjomu ierobežojumi, pieļaujamais alkohola saturs, vinifikācijas metodes utt.
Par nozīmīgākajiem vīna darīšanas reģioniem Francijā uzskata Bordo (Bordeaux), Burgundiju (Bourgogne), Ronas krastus (Cote du Rhone), Luāras ieleju (Loire), Provansu (Provence), Langedoku (Languedoc), Elzasu (Alsace) un Šampaņu (Champagne).
Bordo reģionā vīnogulāju platībā ir ap 120 000 hektāriem un šai reģionā saražo ap 850 miljonus vīna pudeļu gadā. Bordo reģions ir slavenākais un populārākais vīndarīšanas reģions ne tikai Francijā, bet arī visā pasaulē. Vietējo vīndaru pieredze un zināšanas tiek nodotas no paaudzes paaudzē, turklāt arī klimats veicina lielisko un neatkārtojamo Bordo vīnu rašanos.
Bordo ir slavens ar saviem sarkanvīniem, to ražošanai izmanto galvenokārt trīs sarkanās vīnogu šķirnes: Cabernet Sauvignon, Cabernet Franc un Merlot. Tas ir tā saucamais „Bordo maisījums”. No baltvīniem populārākās šķirnes ir Sauvignon Blanc, Semillon, Muscadelle.
Burgundija ir otrs ievērojamākais vīna ražošanas reģions Francijā. Tajā vīnogulāju platība ir 25 000 hektāru un gadā tiek saražotas 180 miljoni pudeles vīna. Burgundija ir bagāta ar augšņu dažādību, kas ļauj radīt neatkārtojamus vīnus ar individuālu raksturu. Nedaudz atstatus no Burgundijas galvenajiem vīnoglaukiem, uz ziemeļiem atrodas Šablī reģions (Chablis), kas ir slavens ar saviem labākajiem baltvīniem no Chardonnay šķirnes vīnogām. Augstākas kvalitātes vīni ir no Premier Grand Cru un Grand Cru vīnogulājiem.
Labākos un elitārākos vīnus Burgundijā ražo tās ziemeļu daļā, tieši Côte d’Or (no fr. „zelta krasts”), kura savukārt dalās departamentos: Côte de Nuits, kur galvenokārt ražo sarkanos vīnus, un Côte de Beaune, kurš slavens ar saviem labākajiem baltvīniem, kā arī ar kvalitatīvajiem sarkanvīniem. Divas pamata vīnogu šķirnes ir Pinot Noir sarkanvīniem un Chardonnay – baltvīniem. Burgundijas centrālajā daļā atrodas Côte Chalonnaise reģions, kur ražo Pinot Noir sarkanos vīnus, baltos (arī no vīnogu šķirnes Aligoté) un dzirkstošos vīnus – crémant. Dienvidu reģions Mâconnais ir slavens ar saviem baltajiem Chardonnay vīniem.
Elzasas reģions ir pazīstams ar saviem baltvīniem no vīnogu šķirnēm, kuras tiek kultivētas tikai šajā Francijas reģionā. Šeit gadā tiek saražots ap 165 miljoniem vīna pudeļu. Šeit ražo vīnus, sākot ar sausiem, ar mineralizētu piesitienu, līdz elegantiem deserta vīniem. Ļoti nelielā apjomā Elzasā audzē Pinot Noir sarkanās vīnogas. Šeit arī pēc tradicionālās „champenoise” metodes rada dzirkstošos vīnus – Cremant d’Alsace.
Luāras ielejā lielāko vīnoglauku daļu aizņem baltās vīnogu šķirnes, un galvenā un svarīgākā Luārai ir Chenin Blanc šķirne, no tās iegūst milzīgu spektru visdažādāko vīnu: no viegliem dzirkstošajiem līdz izsmalcinātiem deserta vīniem. Luāras ieleja un tieši Turēnas apkaime ir vienīgais reģions pasaulē, kur no Cabernet Franc šķirnes ražo ļoti kvalitatīvus sarkanos vīnus.
Ronas ieleja ir pazīstama ar saviem piesātinātajiem un sīvajiem sarkanajiem vīniem un izsmalcinātajiem baltvīniem. Teritoriāli reģions dalās divās daļās: ziemeļu un dienvidu. Ziemeļos kultivē sarkano šķirni Syrah, no tās sanāk tumši, koncentrēti vīni ar augļainu garšu. Paši pazīstamākie vīni ir Hermitage un Côte Rôtie. Tieši šī reģiona daļa ir slavena ar savu izcilāko balto vīnu no Viognier vīnogu šķirnes, tieši Condrieu apkaimē. Dienvidos galvenokārt ir Grenache, ko jauc ar daudzām citām vīnogu šķirnēm.
Provansa ir saulainākais vīndarīšanas reģions ar siltu Vidusjūras piekrastes klimatu. Te ražo rozā vīnus.
Langdoka-Rusijona ir lielākais Francijas reģions. Tas ir vin de pays vīnu reģions ar sulīgu, augļainu vīnu raksturu no visdažādākajām vīnogu šķirnēm. Šī vīndarīšanas zona dalās 4 galvenajos reģionos: Roussillon, kas pazīstams ar saviem saldajiem vīniem, Corbières un Minervois sarkanie vīni, kā arī Coteaux du Languedoc, tur ražo sarkanos, baltos un rozā vīnus.
Šampaņa saražo 250 miljonus vīna pudeļu gadā un tas ir viens no slavenākajiem un prestižākajiem Francijas reģioniem. Šampaņā ražo pašu dārgāko dzirkstošo vīnu pasaulē – šampanieti. Šeit, lai ražotu balto vīnu, visur izmanto gan baltās, gan sarkanās vīnogas. Tās ir trīs pamata šķirnes: baltā Chardonnay un divas sarkanās: Pinot Noir un Pinot Meunier. Būtiska atšķirība starp šampanieti un citiem dzirkstošajiem vīniem slēpjas klasiskajā šampanieša ražošanas metodē – „Méthode Champenoise”, kad baltvīns tiek pakļauts otrreizējai fermentācijai pudelēs, kurās gatavais šampanietis nonāk pārdošanā. Rezultātā izveidojas elegants un aromātisks vīns ar smalkiem burbulīšiem.
Pie vīndarīšanas reģioniem Francijā jāpieskaita arī valsts dienvidrietumu daļa, kas robežojas ziemeļos ar Bordo un dienvidos – ar Pirenejiem. Vīna dārzu platība ir 16 000 hа, te ražo 270 miljonus vīna pudeļu gadā. Šeit rada plaša spektra lieliskus vīnus par pieņemamām cenām, bet tie nav tik slaveni, kā citu reģionu vīni.
Neskaitot kontinentu, vīnu ražo arī Korsikas salā. Kad Francija zaudēja savas Alžīrijas kolonijas, daudzi vīndari pārvācās uz šo salu un sāka kultivēt Carignan, Grenache, Cinsault vīnogu šķirnes. Ilgu laiku vietējo vīnu kvalitāti varēja vēlēties labāku. Šodien uz salas ir izdalītas vairākas AOC zonas, bet kvalitatīvu vīnu īpatsvars vēl ir mazs.
Ilze Mežniece
Šīs zemes vīniem ir augsta kvalitāte, tāpēc daudzas valstis cenšas tuvināties Francijas vīna kvalitātes standartiem. Francijā pastāv stingra vīnu klasifikācija atbilstoši reģioniem, šķirnēm un vīna ražošanas metodēm. 1932. gadā tika nodibināts Izcelsmes norāžu valsts institūts – INAO (Institut National des Appellations d’Origine), kas izstrādāja visu vīnu klasifikāciju, sadalot tos četrās kategorijās.
Vin de table ir galda vīns, kas ir zemākā vīnu kategorija masveida ražošanā Francijā. Šīs kategorijas vīni var tikt izgatavoti no dažādām vīnogu šķirnēm, kas novāktas dažādos Francijas reģionos dažādos ražas gados.
Vin de pays – no franču valodas tulko kā „vietējais vīns”. Šī vietējo provinciālo vīnu kategorija ir augstāka par vin de table. Šim vīnam ir ieteicamās vīnogu šķirnes, ierobežots ražīgums un maksimālais alkohola saturs, vīnam ir arī jāiziet degustācija INAO. Šīs kategorijas vīnus iegūst no vīnogām, kas izaudzētas noteiktā teritorijā, kuras nosaukums ir arī šiem vīniem.
VDQS (Vin délimité de qualité supérieure) – vīni ar garantētiem kvalitātes rādītājiem, bet kuri neatbilst augstākai kategorijai – AOC. Ar likumu ir stingri reglamentēta ražošanas zona, kultivējamās vīnogu šķirnes un vinifikācijas metodes.
AOC jeb AC (Appellation d’origine contrôlée) – kontrolēta izcelsmes norāde. Tā ir augstākā franču vīnu klasifikācijas sistēmas pakāpe, vīnu izcelsmi un kvalitāti stingri kontrolē INAO. Šādiem vīniem ir vairāki stingri noteikumi: ražošanas zona, apstiprinātu vīnogu šķirņu izmantošana, īpaša vīnoglauku iekārtošana, ražas apjomu ierobežojumi, pieļaujamais alkohola saturs, vinifikācijas metodes utt.
Par nozīmīgākajiem vīna darīšanas reģioniem Francijā uzskata Bordo (Bordeaux), Burgundiju (Bourgogne), Ronas krastus (Cote du Rhone), Luāras ieleju (Loire), Provansu (Provence), Langedoku (Languedoc), Elzasu (Alsace) un Šampaņu (Champagne).
Bordo reģionā vīnogulāju platībā ir ap 120 000 hektāriem un šai reģionā saražo ap 850 miljonus vīna pudeļu gadā. Bordo reģions ir slavenākais un populārākais vīndarīšanas reģions ne tikai Francijā, bet arī visā pasaulē. Vietējo vīndaru pieredze un zināšanas tiek nodotas no paaudzes paaudzē, turklāt arī klimats veicina lielisko un neatkārtojamo Bordo vīnu rašanos.
Bordo ir slavens ar saviem sarkanvīniem, to ražošanai izmanto galvenokārt trīs sarkanās vīnogu šķirnes: Cabernet Sauvignon, Cabernet Franc un Merlot. Tas ir tā saucamais „Bordo maisījums”. No baltvīniem populārākās šķirnes ir Sauvignon Blanc, Semillon, Muscadelle.
Burgundija ir otrs ievērojamākais vīna ražošanas reģions Francijā. Tajā vīnogulāju platība ir 25 000 hektāru un gadā tiek saražotas 180 miljoni pudeles vīna. Burgundija ir bagāta ar augšņu dažādību, kas ļauj radīt neatkārtojamus vīnus ar individuālu raksturu. Nedaudz atstatus no Burgundijas galvenajiem vīnoglaukiem, uz ziemeļiem atrodas Šablī reģions (Chablis), kas ir slavens ar saviem labākajiem baltvīniem no Chardonnay šķirnes vīnogām. Augstākas kvalitātes vīni ir no Premier Grand Cru un Grand Cru vīnogulājiem.
Labākos un elitārākos vīnus Burgundijā ražo tās ziemeļu daļā, tieši Côte d’Or (no fr. „zelta krasts”), kura savukārt dalās departamentos: Côte de Nuits, kur galvenokārt ražo sarkanos vīnus, un Côte de Beaune, kurš slavens ar saviem labākajiem baltvīniem, kā arī ar kvalitatīvajiem sarkanvīniem. Divas pamata vīnogu šķirnes ir Pinot Noir sarkanvīniem un Chardonnay – baltvīniem. Burgundijas centrālajā daļā atrodas Côte Chalonnaise reģions, kur ražo Pinot Noir sarkanos vīnus, baltos (arī no vīnogu šķirnes Aligoté) un dzirkstošos vīnus – crémant. Dienvidu reģions Mâconnais ir slavens ar saviem baltajiem Chardonnay vīniem.
Elzasas reģions ir pazīstams ar saviem baltvīniem no vīnogu šķirnēm, kuras tiek kultivētas tikai šajā Francijas reģionā. Šeit gadā tiek saražots ap 165 miljoniem vīna pudeļu. Šeit ražo vīnus, sākot ar sausiem, ar mineralizētu piesitienu, līdz elegantiem deserta vīniem. Ļoti nelielā apjomā Elzasā audzē Pinot Noir sarkanās vīnogas. Šeit arī pēc tradicionālās „champenoise” metodes rada dzirkstošos vīnus – Cremant d’Alsace.
Luāras ielejā lielāko vīnoglauku daļu aizņem baltās vīnogu šķirnes, un galvenā un svarīgākā Luārai ir Chenin Blanc šķirne, no tās iegūst milzīgu spektru visdažādāko vīnu: no viegliem dzirkstošajiem līdz izsmalcinātiem deserta vīniem. Luāras ieleja un tieši Turēnas apkaime ir vienīgais reģions pasaulē, kur no Cabernet Franc šķirnes ražo ļoti kvalitatīvus sarkanos vīnus.
Ronas ieleja ir pazīstama ar saviem piesātinātajiem un sīvajiem sarkanajiem vīniem un izsmalcinātajiem baltvīniem. Teritoriāli reģions dalās divās daļās: ziemeļu un dienvidu. Ziemeļos kultivē sarkano šķirni Syrah, no tās sanāk tumši, koncentrēti vīni ar augļainu garšu. Paši pazīstamākie vīni ir Hermitage un Côte Rôtie. Tieši šī reģiona daļa ir slavena ar savu izcilāko balto vīnu no Viognier vīnogu šķirnes, tieši Condrieu apkaimē. Dienvidos galvenokārt ir Grenache, ko jauc ar daudzām citām vīnogu šķirnēm.
Provansa ir saulainākais vīndarīšanas reģions ar siltu Vidusjūras piekrastes klimatu. Te ražo rozā vīnus.
Langdoka-Rusijona ir lielākais Francijas reģions. Tas ir vin de pays vīnu reģions ar sulīgu, augļainu vīnu raksturu no visdažādākajām vīnogu šķirnēm. Šī vīndarīšanas zona dalās 4 galvenajos reģionos: Roussillon, kas pazīstams ar saviem saldajiem vīniem, Corbières un Minervois sarkanie vīni, kā arī Coteaux du Languedoc, tur ražo sarkanos, baltos un rozā vīnus.
Šampaņa saražo 250 miljonus vīna pudeļu gadā un tas ir viens no slavenākajiem un prestižākajiem Francijas reģioniem. Šampaņā ražo pašu dārgāko dzirkstošo vīnu pasaulē – šampanieti. Šeit, lai ražotu balto vīnu, visur izmanto gan baltās, gan sarkanās vīnogas. Tās ir trīs pamata šķirnes: baltā Chardonnay un divas sarkanās: Pinot Noir un Pinot Meunier. Būtiska atšķirība starp šampanieti un citiem dzirkstošajiem vīniem slēpjas klasiskajā šampanieša ražošanas metodē – „Méthode Champenoise”, kad baltvīns tiek pakļauts otrreizējai fermentācijai pudelēs, kurās gatavais šampanietis nonāk pārdošanā. Rezultātā izveidojas elegants un aromātisks vīns ar smalkiem burbulīšiem.
Pie vīndarīšanas reģioniem Francijā jāpieskaita arī valsts dienvidrietumu daļa, kas robežojas ziemeļos ar Bordo un dienvidos – ar Pirenejiem. Vīna dārzu platība ir 16 000 hа, te ražo 270 miljonus vīna pudeļu gadā. Šeit rada plaša spektra lieliskus vīnus par pieņemamām cenām, bet tie nav tik slaveni, kā citu reģionu vīni.
Neskaitot kontinentu, vīnu ražo arī Korsikas salā. Kad Francija zaudēja savas Alžīrijas kolonijas, daudzi vīndari pārvācās uz šo salu un sāka kultivēt Carignan, Grenache, Cinsault vīnogu šķirnes. Ilgu laiku vietējo vīnu kvalitāti varēja vēlēties labāku. Šodien uz salas ir izdalītas vairākas AOC zonas, bet kvalitatīvu vīnu īpatsvars vēl ir mazs.
Ilze Mežniece
