Zivis veselībai un ilgam mūžam
Jau no seniem laikiem cilvēki bija iemācījušies ne tikai apstrādāt zemi, izmantot uzturā dzīvnieku gaļu, bet arī vietējos ūdeņos ķēra zivis un lietoja tās uzturā.Arī mūsdienās zivis ir ļoti iecienītas. Tās ir garšīgas un arī veselīgas, jo satur daudzas mūsu organismam tik nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus, kā arī tās ir nozīmīgs proteīnu un olbaltumvielu avots.
Zivis iedala liesajās un treknajās pēc tauku daudzuma. Liesajās zivīs taukvielu daudzums ir apmēram 10%, bet treknajās zivīs pat līdz 28%. Tā kā šīs taukskābes ir vērtīgas, tad nav brīnums, ka jāizvēlas būtu tās zivis, kur to ir pēc iespējas vairāk. Liesās zivis ir līdakas, mencas, reņģes, karpas, asari. Treknās – laši, foreles, stores, zuši, nēģi siļķes.
Zivis satur daudz vērtīgās omega 3 taukskābes, kas nāk par labu sirdij. Tā cilvēki, kuri regulāri, tas ir, trīs reizes nedēļā ēd zivis, retāk slimo ar nopietnām sirds slimībām. Piemēram, eskimosiem, kas ikdienā apēd daudz vairāk zivju, nekā mēs, ir ievērojami mazāk sirds slimību.
Zinātnieki domā, ka, iespējams, daļēji pateicoties zivīm, japāņiem un skandināviem ir garāks vidējais mūža ilgums nekā tām tautām, kuru nacionālajā virtuvē nav tik daudz zivju ēdienu. Tam varētu būt arī zināms pamatojums, jo omega 3 taukskābes attālina cilvēka novecošanās procesus.
Zivis satur arī D vitamīnu, kas ir nepieciešams kaulu veselībai, jo palīdz organismam absorbēt kalciju. Ja D vitamīna organismā par maz, cilvēki var slimot ar osteoporozi un citām kaulu slimībām. Treknās zivis ir bagātīgi D vitamīna avoti.
Zivīs ir arī kauliem tik nepieciešamais kalcijs. Piena produkti ir galvenais kalcija avots, tomēr, piemēram, sardīnes un austeres var būt papildu iespēja kalcija uzņemšanai.
Zivis satur arī jodu, kas nepieciešams, lai palīdzētu orgnismam augt, lai attīstītu un saglabātu veselas mūsu smadzenes. Joda saturs jūras zivīs ir lielāks nekā saldūdens zivīs. Īpaši bagātas ar jodu ir mencas.
Proteīns mūsu organismā ir nepieciešams, lai vairotu ķermeņa izturību, muskuļu spēku, uzturētu veselu ādu, matus un nagus. 100 gramos zivs ir 15-20 grami proteīna.
No sirds slimībām un pat dažiem vēža veidiem palīdz izsargāties selēns, kurš arī atrodams zivīs. Tas nepieciešams arī veselīgai imūnsistēmai un vielmaiņai. Imūnsistēmas stiprināšanā palīdzēs arī zivīs atrodamais cinks.
Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka zivis jāēd vismaz divas reizes nedēļā!
Ilze Mežniece
Zivis iedala liesajās un treknajās pēc tauku daudzuma. Liesajās zivīs taukvielu daudzums ir apmēram 10%, bet treknajās zivīs pat līdz 28%. Tā kā šīs taukskābes ir vērtīgas, tad nav brīnums, ka jāizvēlas būtu tās zivis, kur to ir pēc iespējas vairāk. Liesās zivis ir līdakas, mencas, reņģes, karpas, asari. Treknās – laši, foreles, stores, zuši, nēģi siļķes.
Zivis satur daudz vērtīgās omega 3 taukskābes, kas nāk par labu sirdij. Tā cilvēki, kuri regulāri, tas ir, trīs reizes nedēļā ēd zivis, retāk slimo ar nopietnām sirds slimībām. Piemēram, eskimosiem, kas ikdienā apēd daudz vairāk zivju, nekā mēs, ir ievērojami mazāk sirds slimību.
Zinātnieki domā, ka, iespējams, daļēji pateicoties zivīm, japāņiem un skandināviem ir garāks vidējais mūža ilgums nekā tām tautām, kuru nacionālajā virtuvē nav tik daudz zivju ēdienu. Tam varētu būt arī zināms pamatojums, jo omega 3 taukskābes attālina cilvēka novecošanās procesus.
Zivis satur arī D vitamīnu, kas ir nepieciešams kaulu veselībai, jo palīdz organismam absorbēt kalciju. Ja D vitamīna organismā par maz, cilvēki var slimot ar osteoporozi un citām kaulu slimībām. Treknās zivis ir bagātīgi D vitamīna avoti.
Zivīs ir arī kauliem tik nepieciešamais kalcijs. Piena produkti ir galvenais kalcija avots, tomēr, piemēram, sardīnes un austeres var būt papildu iespēja kalcija uzņemšanai.
Zivis satur arī jodu, kas nepieciešams, lai palīdzētu orgnismam augt, lai attīstītu un saglabātu veselas mūsu smadzenes. Joda saturs jūras zivīs ir lielāks nekā saldūdens zivīs. Īpaši bagātas ar jodu ir mencas.
Proteīns mūsu organismā ir nepieciešams, lai vairotu ķermeņa izturību, muskuļu spēku, uzturētu veselu ādu, matus un nagus. 100 gramos zivs ir 15-20 grami proteīna.
No sirds slimībām un pat dažiem vēža veidiem palīdz izsargāties selēns, kurš arī atrodams zivīs. Tas nepieciešams arī veselīgai imūnsistēmai un vielmaiņai. Imūnsistēmas stiprināšanā palīdzēs arī zivīs atrodamais cinks.
Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka zivis jāēd vismaz divas reizes nedēļā!
Ilze Mežniece
