Jautājums par to, vai patērētājs veido piedāvājumu, vai mārketinga speciālisti “iesēj sēklu” un ietekmē auditorijas izvēli, ir tikpat neviennozīmīgs kā mūžsenā dilēma par vistu un olu. Lai vai kā, bet jēdzieni“mode un pieprasījums” ir ar pilnu pārliecību attiecināmi arī uz to, kas notiek dzērienu pasaulē un kādas priekšrocības vai izaicinājumus tie paver Latvijā ražotiem dzērieniem un to mārketingam.

Pērnā gada nogalē Londonā notikušais dzērienu nozares kongress, kuru organizēja pasaules vadošais bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu pētniecības institūts Canadean, nepārprotami iezīmēja jaunākās tendences dzērienu pieprasījuma un piedāvājuma attiecībās, kas jāņem vērā gan ražotājiem, gan pārdevējiem, kuri vēlas iet solī ar rītdienas tirgus tendencēm. 

Un tās ir: patērētāji dod priekšroku premiālas kvalitātes produktam, aug prasības pēc veselīgumu un kvalitātes. 

Izvēlas premiālo. Viena no izteiktākajām tendencēm ir premializācija un augošais pieprasījums pēc zīmoliem tieši šajā kategorijā.  Kādēļ tas notiek? Jaunākās tendences liecina par izmaiņām patēriņa kultūrā un virzību no apjoma uz tā saukto “kvalitatīvo patēriņu”, proti, mērķis nav daudzums un no tā izrietošās sekas, bet arvien vairāk izvēlē dominē kvalitāte un baudījums. 

Runājot par dzērienu nozares tendencēm, to spilgti apstiprina izteiktais degvīna (pasaulē patērētākais alkohols)patēriņa kritums pasaulē pēdējo gadu garumā, tajā pašā laikā degvīna kategorijas premiālie zīmoli uzrāda augošu tendenci. 

Patērētāji, it īpaši tā sauktā “milenium” paaudze, ko pieņemts uzskatīt par modes noteicējiem šodien,meklē alternatīvas, jaunumus, citādākus jau zināmo produktu patēriņa veidus, un arī premialitāte ir viens no risinājumiem. 

Meklē un izvēlas veselīgo. Šķiet, savādi runāt par veselīgumu kā tendenci alkoholisko dzērienu jomā, tomēr tā ir

globālā parādība, kas valda ne tikai ēdamlietu, bet arī dzērienu izvēlē. Patērētāji arvien vairāk rūpējas par savu fizisko un mentālo veselību, un tas skaidri nolasās visos tirgos un produktu kategorijās. Ko pieprasa? –dabīgumu, mazāk kaloriju un cukura. 

Aptaujas liecina, ka 25 % Lielbritānijas alkoholisko dzērienu patērētāju, nolikti izvēles priekšā, izvēlētos mazkaloriju kokteili. Tiek meklēti cukura aizstājēji; ražotāji izmanto dabīgo sulu un mandeļu pienu kokteiļu receptēs, jo ne jau visi izvēlas fiziskas aktivitātes formas un veselības uzturēšanai, bet ieradumus mainīt nevēlas.

Lai veselīgāku produktu izvēle būtu vēl plašāka, veikalos parādās arī alkoholiskie dzērieni ar samazinātu spirta koncentrāciju un tradicionālo dzērienu bezalkoholiskās versijas. Tāpat patērētājiem tiek piedāvāti produkti mazākos iepakojumos – pat vienas devas tilpumā – un arī dzērieni ar apzīmējumiem “bez alergēniem” vai “bez glutēna”. Dinamiski aug pieprasījums pēc košērētajiem dzērieniem, ko nosaka kopumā augošais pieprasījums pēc produktiem bez alergēniem. Domāju tas ir nepārprotams signāls Latvijā ražotiem zīmoliem, kuri atbilst šim profilam un meklē vēstījumu, kā “aizklauvēties” līdz patērētajam eksporta tirgos.  

                                                                                                                               Attēlā: Liķiermeistars Jānis Mažis

“Meistara marka” un tradīcijas atkal cieņā.“Meistara brūvējums jeb marka” (crafted drink – Eng.) ir pēdējos gados plaši lietots apzīmējums, turklāt to attiecina ne tikai uz alus kategoriju, bet arī uz stipro alkoholisko dzērienu kategorijām – viskiju, degvīnu, džinu u.c.  Skaidra definējuma “meistara markai” nav. 

Taisnības labad jāsaka, ka jēdziens ir arī pietiekami ekspluatēts un kļuvis par kārtējo modes apzīmējumu līdzīgi kā “augsta kvalitāte”, ko ražotāji bieži izmanto ar mērķi attaisnot paaugstināto cenu. 

IWSR dati (alkoholisko dzērienu nozares dati un pētījumi) liecina, ka ir dzērienu kategorijas, kur premiālais segments  pēc pārdošanas apjomiem jau pārsniedz ekonomiskas klases produktu. Kā tā var notikt? 

Tas signalizē par to, ka premialitātes būtība ir nesta par upuri pārdošanas mērķu sasniegšanai un laikam grūtākais ir tas, kā atšķirt pelavas no graudiem šajā situācijā. 

Kā likt patērētājam noticēt?Ticamību palīdz veidot zīmola vēsturiskais mantojums, kas ir daļa no meistarības stāsta. To izmanto pasaules vadošie ražotāji dažādu produktu kategorijās. Arī globālie zīmoli, kā, piemēram “Havana Club” rums, šobrīd balsta savu pārdošanas stratēģiju un komunikāciju par izcelsmes autentiskumu un premializāciju. 

Zīmols noteicis katras kategorijas rumam savu izmantošanas veidu, ko izmanto komunikācijā ar patērētāju. Arī par Latvijas unikālāko zīmolu atzītā “Rīgas Melnā Balzama” stiprā puse ir vēsturiskais mantojums - ir dabīga māla krūka, īpašs pagatavošanas process, dabīgas sastāvdaļas un vēsture, kurai ir pierādījumi. 

Tas ir unikāls un patiess stāsts, kas atbilst augstāk pieminētajiem pieprasījuma kritērijiem,taču vienlaikus tas ir arī izaicinājums - iet projām no medicīnas uztveres dzēriena un veidot izpratni par Balzamu kā 21.gs. dzērienu ar plašu izmantošanas paleti.  Esam izvēlējušies sasniegt šo mērķi caur starptautisko bārmeņu kopienu. Šī mērķa vadīti pirms diviem gadiem esam iedibinājuši Rīgā jaunu tradīciju – starptautisku bārmeņu čempionātu,kura dalībniekiem ir tikai viens svarīgs uzdevums – radīt savu unikālo kokteiļa recepti ar “Rīgas Melno Balzamu”...un uzvarētar to. 

Mūsu mērķis, savukārt ir iegūt jaunus zīmola vēstniekus, kuri šo vienu no pasaulē vecākajiem dzīvajiem bitteru jeb rūgto uzlējumu zīmoliem pasniegs savā bārā Izraēlā, Igaunijā, Ukrainā, Somijā, Lielbritānijā u.c. ar komentāru: “Es jums pagatavošu ko īpašu... tas šobrīd ir modīgākais dzēriens pasaulē”.