Kurš senāks – karote, dakša vai nazis?
Mūsdienās ikdienas maltītes ir neiedomājamas bez dažādiem galda
piederumiem. Pat, taisot rīta kafiju, neiztikt bez karotītes, kur nu
vēl, ja iedomājamies par zupu vai citu ikdienišķu maltīti.
Sākotnēji, kā zināms, pirmie cilvēki ēda ar rokām, taču pēc tam tika aizgudroti dažādi priekšmeti, lai atvieglotu ēšanas procesu. Tāpēc galda piederumiem ir sena vēsture. Nazis sākotnēji nebija īpaši nepieciešams, jo ēdienu varēja sadalīt ar rokām. Arī dakšiņa ne, jo gaļas gabalu varēja paņemt ar pirkstiem. Taču šķidra, sevišķi karsta ēdiena ēšanai bija vajadzīgs kaut kas, ar ko to ēst. Un kā liecina arheoloģiskie izrakumi, šķidrs un pusšķidrs ēdiens Eiropā lietots jau pirms mūsu ēras. Tieši tāpēc karote tika izgudrota pati pirmā – apmēram 3. gadu tūkst. p.m.ē., lai gan nav zināms, kas to ir izgudrojis.
Ēdamās karotes pirmveids ir sauja. Jau kultūras pirmsākumos cilvēki kā karotes izmantojuši dobus priekšmetus, piemēram, gliemežvākus un cietās augļu un riekstu čaulas, palaiolītā – lielo dzīvnieku locītavu kaulus. Karotes savu tagadējo veidu ieguvušas neolītā un kopš tā laika tās savu izskatu nav daudz mainījušas. Kāts ar kausu parasti darināts no viena gabala. Sākumā tās tika darinātas no koka, raga, akmens, māla. No šādiem izejmateriāliem karotes izgatavoja Ēģiptieši pirms tūkstošiem gadu. Savukārt Grieķi un Romieši ēda ar bronzas un sudraba karotēm. Eiropas ziemeļos un austrumos izmantoja koka karotes.
Citi pētnieki uzskata, ka galda piederumu vēsture sākās ar salvetēm, kuras lietoja senie ēģiptieši, grieķi un romieši. Tajos tālajos laikos, kad tika ēsts ar rokām un maltītes ievilkās vairāku stundu garumā, salvetes bija tik pat lielas kā dvieļi, jo rokas nācās slaucīt diezgan bieži. Jā, bija laiki, kad arī tā sauktie dižciltīgie ēdienu ņēma ar rokām no kopējās bļodas, ko novietoja aplī guļošu vai sēdošu ēdēju vidū.
Nākamais pielietotais galda piederums bija nazis.
Pēcāk tika radītas arī dakšas, un tas jau bija liels solis kultūras attīstībā. Lai arī cik dīvaini nebūtu, nazis un dakša parādījās jau mūsu ērā, taču ilgu laiku ņemt ēdienu ar dakšiņu skaitījās muļķīgi un pat apkaunojoši un tāpēc to uzdrošinājās tikai visprogresīvākie cilvēki. Izrādās, ka cilvēki nazi un dakšiņu sākuši iepazīt tikai pirms 300 gadiem.
Sākumā ēšanai izmantotā dakšiņa bija divzaraina, vēlāk sāka izgatavot trīszaru un četrzaru dakšiņas. Pirmo dakšu izgatavoja 11.gs.70 gadu sākumā vienā eksemplārā.
Izrādās, ka Francijas un Navarras karalis Luijs XIV (1638.-1715.) bija absolūts modes noteicējs, viņš noteica ne tikai galma tērpšanās nosacījumus, bet arī galma uzvedību, gaitu un arī galda kultūru. Līdz ar to viņa laikā pirmo reizi plaši tika pielietoti tādi galda piederumi kā nazis un dakšiņa.
Pasaule sākotnēji nespēja pieņemt šo galda piederumu – dakšiņas un naža - lietošanu un neviens pat nespēja iedomāties, ka pēc vairākiem gadu simtiem, tāpat kļūs par nepieciešamību – lietot nazi un dakšu.
Lai arī ēšanas piederumiem ir sena vēsture un lielākajā daļā pasaules tos pielieto, tomēr, lūk, daži dati par situāciju pasaulē: 250 miljoni cilvēku ēd tikai ar rokām; 750 miljoni – ar nazi un ar rokām; 1200 miljoni – ar irbuļiem; 1500 miljoni – ar karoti, dakšiņu un nazi.
Ilze Mežniece
Ēdamās karotes pirmveids ir sauja. Jau kultūras pirmsākumos cilvēki kā karotes izmantojuši dobus priekšmetus, piemēram, gliemežvākus un cietās augļu un riekstu čaulas, palaiolītā – lielo dzīvnieku locītavu kaulus. Karotes savu tagadējo veidu ieguvušas neolītā un kopš tā laika tās savu izskatu nav daudz mainījušas. Kāts ar kausu parasti darināts no viena gabala. Sākumā tās tika darinātas no koka, raga, akmens, māla. No šādiem izejmateriāliem karotes izgatavoja Ēģiptieši pirms tūkstošiem gadu. Savukārt Grieķi un Romieši ēda ar bronzas un sudraba karotēm. Eiropas ziemeļos un austrumos izmantoja koka karotes.
Citi pētnieki uzskata, ka galda piederumu vēsture sākās ar salvetēm, kuras lietoja senie ēģiptieši, grieķi un romieši. Tajos tālajos laikos, kad tika ēsts ar rokām un maltītes ievilkās vairāku stundu garumā, salvetes bija tik pat lielas kā dvieļi, jo rokas nācās slaucīt diezgan bieži. Jā, bija laiki, kad arī tā sauktie dižciltīgie ēdienu ņēma ar rokām no kopējās bļodas, ko novietoja aplī guļošu vai sēdošu ēdēju vidū.
Nākamais pielietotais galda piederums bija nazis.
Pēcāk tika radītas arī dakšas, un tas jau bija liels solis kultūras attīstībā. Lai arī cik dīvaini nebūtu, nazis un dakša parādījās jau mūsu ērā, taču ilgu laiku ņemt ēdienu ar dakšiņu skaitījās muļķīgi un pat apkaunojoši un tāpēc to uzdrošinājās tikai visprogresīvākie cilvēki. Izrādās, ka cilvēki nazi un dakšiņu sākuši iepazīt tikai pirms 300 gadiem.
Sākumā ēšanai izmantotā dakšiņa bija divzaraina, vēlāk sāka izgatavot trīszaru un četrzaru dakšiņas. Pirmo dakšu izgatavoja 11.gs.70 gadu sākumā vienā eksemplārā.
Izrādās, ka Francijas un Navarras karalis Luijs XIV (1638.-1715.) bija absolūts modes noteicējs, viņš noteica ne tikai galma tērpšanās nosacījumus, bet arī galma uzvedību, gaitu un arī galda kultūru. Līdz ar to viņa laikā pirmo reizi plaši tika pielietoti tādi galda piederumi kā nazis un dakšiņa.
Pasaule sākotnēji nespēja pieņemt šo galda piederumu – dakšiņas un naža - lietošanu un neviens pat nespēja iedomāties, ka pēc vairākiem gadu simtiem, tāpat kļūs par nepieciešamību – lietot nazi un dakšu.
Lai arī ēšanas piederumiem ir sena vēsture un lielākajā daļā pasaules tos pielieto, tomēr, lūk, daži dati par situāciju pasaulē: 250 miljoni cilvēku ēd tikai ar rokām; 750 miljoni – ar nazi un ar rokām; 1200 miljoni – ar irbuļiem; 1500 miljoni – ar karoti, dakšiņu un nazi.
Ilze Mežniece
