Kokteiļi – reiz un tagad
Uzskata, ka mūsu ēras otrajā gadsimtā Cēzars Kommodus slavēja aperatīva kokteili, kurš bija pagatavots no citronu sulas ar odzes indi.
Pirmā kokteiļu grāmata tika izdota 17. gadsimtā, un tajā bija iekļautas daudz sarežģītas dzērienu receptes, kuras bija domātas izmantošanai medicīniskos nolūkos. Grāmatu izdeva kāda Londonas spirta dedzinātava ar karaļa Kārļa I atļauju.
Tomēr pirmo reizi literatūrā kokteilis tika minēts 1806. gadā kādā Amerikas žurnālā. Raksta autors min, ka kokteilis ir alkohols kopā ar cukuru, ūdeni un augli.
Pirmo reālo kokteiļu grāmatu 1862. gadā uzrakstīja Džerijs Tomas (Jerry Thomas) ar nosaukumu „Bar-tender's guide or how to mix drinks”. Grāmatā līdzās jau zināmiem dzērieniem ar liķiera piejaukšanu bija minēti desmit dzērieni, kurus autors bija nosaucis par kokteiļiem. Šajā gadījumā kokteiļi atšķīrās ar to, ka tajos tika lietoti dažādi balzami.
Sākotnēji kokteiļi bija populāri tikai Amerikā. Tos pasniedza sporta spēļu laikā , vilcienos un citās vietās. Eiropā kokteiļi popularitāti ieguva tikai 1920. gados, kad Amerikā iestājās sausais likums (1919-1932). Šai laikā Eiropā arī šaka izdot pirmās modernās kokteiļu recepšu grāmatas.
Tapat ir zināms, ka pirmo kokteiļu ballīti (cocktail party) sarīkoja Julius S.Walsh no Misūri štata. Tā notika 1917.gada maijā. Walsh uzaicināja 50 viesus kādā svētdienā uz plkst.12 un ballīte ilga apmēram stundu. Pēc tam tika servētas pusdienas.
Kokteiļi savu popularitāti zaudēja 20.gadsimta 60. un 70.gados. Pēc tam to popularitāte atkal pieauga.
Pasaulē pastāv arī vairāki simti versiju par vārda „kokteilis” izcelšanos. Viena no versijām skan šādi: vārds, iespējams, radies no angļu terminiem cock (gailis) un tail (aste), jo ap 1400.gadu Anglijas laukos dzēruši krāsainu dzērienu, kurš atgādinājis gaiļa astes krāsainību. Taču pastāv vēl daudz citu versiju. Kāda stāsta, ka daudzus gadsimtus Francijā, Bordo reģionā, vīna punšus mēdza dēvēt par „coqetel”. Varbūt tieši šī vārda ietekmē radās vārds „cocktail”, kas latviski nozīmē „kokteilis”.
Kokteiļus klasificē pēc to struktūras, iedarbības, pasniegšanas temperatūras un lietošanas laika – pirms, pēc ēšanas vai jebkurā laikā.
Ilze Mežniece