Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Raksti

25.06.2013

Kafijas pasaulē

Cik patīkami sākt rītu ar malku aromātiskas kafijas! Šodien kafija ir neatņemama daudzu brokastu un kafijas paužu sastāvdaļa, bet cik daudz mēs zinām par šo dzērienu?

Nedaudz vēstures....
Kafija ir karsts dzēriens, kas tiek gatavots no grauzdētām kafijkoka sēklām jeb kafijas pupiņām. Kafijas pupiņas iegūst vairāk nekā 70 valstīs, galvenokārt Āfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Latīņamerikā. Pasaulē zināmas vairāk nekā 60 kafijkoku šķirnes. Labākās kafijas audzēšanas vietas atrodas tropiskajā klimata joslā, un viena no šādām vietām ir Brazīlija, kur katru gadu tiek ievāktas visvairāk kafijpupiņas.

Kafiju pazina jau apmēram 1000 gadus pirms mūsu ēras. Par kafijas izplatīšanos no Austrumāfrikas caur Eiropu līdz pat Brazīlijai klīst daudz leģendu un nostāstu. No tām vispazīstamākais ir stāsts par Kladi, Abesīnijas kazu ganu, kas kādu dienu ievērojis, ka viņa kazas rotaļājas kā mazi bērni. Viņš atklāja, ka tās mielojas ar sarkanām ogām no kāda krūma, kas aug kalna pakājē.  Kladi pats drīz vien nogaršoja sarkanās ogas un kļuva tikpat draiskulīgs kā kazas. Netālā klostera abats, ievērojis šo neparasto rosību, dažas ogas devis nogaršot arī mūkiem, kas pēc tam spējuši pavadīt lūgšanās visu nakti, nemaz neiemiegot.

Ticamāks stāsts par kafijas atklāšanu vēsta, ka tās stimulējošās īpašības atklājušas klejojošās ciltis Etiopijā, kas arī tiek uzskatīta par kafijas dzimteni.  Eiropā kafija parādījās 16. gadsimtā, Latvijā – 19. gadsimta otrajā pusē.

Eiropā pirmo reizi par kafiju uzzināja no itāliešu ārsta Prospēra Alpinusa, kas 1591. gadā pavadīja Venēcijas vēstniecību braucienā uz Ēģipti. Pirmo kafijas tasīti eiropiešiem 1626. gadā Romā demonstrēja pāvesta nuncijs Irānā, kas bija aizrāvies ar kafiju un iemācījies to ļoti prasmīgi pagatavot. Pēc 20 gadiem parādījās pirmā kafejnīca Venēcijā, bet vēl pēc 15 gadiem – Marseļā, Francijā.

Kafijas īpašības un veidi
Kafija ir 100% dabiska un nesatur nekādas piedevas. Kafija saglabā svaigumu, pateicoties vakuuma iepakojumam, tādēļ konservanti nav nepieciešami. Kofeīns ir viela, kas dabiski atrodama dažādos augos, tai skaitā arī tajos, no kuriem iegūst kafiju, tēju un kakao. Kafijā šī viela ir tikai viena no vairāk nekā 11 500 sastāvdaļām. Tā kā kofeīns ir viegls stimulators, dažiem cilvēkiem pēc regulāras kafijas dzeršanas vakaros nepieciešams ilgāks laiks, lai aizmigtu. Tāpat kafijā ir P vitamīns, kas nepieciešams asinsvadiem.

Parasti kafijas pupiņas satur no 0,8 līdz 2,5 % kofeīna, atkarībā no izcelsmes un šķirnes. Bezkofeīna kafija nav pilnīgi brīva no kofeīna. Eiropas Kopienas valstīs grauzdēta bezkofeīna kafija var saturēt 0,1 % kofeīna atlieku un 0,3 % kafijas ekstrakta.

Šķīstošā kafija tika radīta pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Šī dzēriena galvenā priekšrocība ir pagatavošanas ērtības. Šķīstošās kafijas ražošanai izmanto 2 metodes: žāvēšanu saldējot un žāvēšanu izsmidzinot karstā gaisā. Kafijas pupiņas grauzdē un maļ, tad pagatavo stipru, koncentrētu kafiju, no kuras vēlāk tiek izdalīts ūdens, izmantojot kādu no šķīstošās kafijas ražošanas metodēm.

Grauzdējums
Pērkot kafiju, var izvēlēties starp dažādām grauzdējuma pakāpēm. Viegls jeb bāls grauzdējums dod viegli brūnas, sausas kafijas pupiņas ar smalku garšu un aromātu. Šo grauzdēšanu izmanto vidēji lielām kafijas pupiņām. Šādi grauzdēta kafija ir īpaši piemērota dzeršanai no rīta, pievienojot pienu. Vidējs grauzdējums ir universāls, jo dod stiprāku garšu. Tam ir salds un bagāts aromāts. Šādi grauzdēta kafija ir piemērota dzeršanai jebkurā dienas laikā. Pilnīgs (tumšais) grauzdējums dod tumši brūnas kafijas pupiņas, uz kuru virsmas ir nedaudz eļļas. Pupiņas ir spīdīgas. Šādi grauzdētai kafijai ir stipra garša ar nelielu rūgtuma piegaršu. Tā ir piemērota pēcpusdienas kafijai ar nelielu krējuma piedevu. Augstu grauzdējuma pakāpi dod arī dubultā grauzdēšana. Pupiņas pēc tam ir spīdīgas, eļļainas, melnas. Kafijai, kas pagatavota no šādām pupiņām, ir stipri rūgtena piegarša. Itāliešu grauzdējums ir pazīstams arī kā espresso grauzdējums. Šī kafija ir ļoti tumša.

Kafijas lietotāji pasaulē
Parasti uzskata, ka vislielākie kafijas dzērāji ir Brazīlijas iedzīvotāji. Taču izrādās, ka vislielākie kafijas dzērāji ir ziemeļnieki. Katrs soms gadā patērē 11,7 kg kafijas, Norvēģijā šis skaitlis ir mazāks – 10,6 kg. Katrs dānis gadā vidēji patērē 9 kg kafijas, tikpat kafijas izdzer arī katrs zviedrs. Latvijā iedzīvotājs gada laikā vidēji patērējot no 1,7 – 2,3 kg kafijas.

Kafijas dzērienu neskaitāmie veidi
Cafe au lait ir tradicionāls franču brokastu dzēriens, kas sastāv no vienāda daudzuma kafijas un karsta piena. Itālijā visiecienītākā ir espresso kafija, ko pasniedz nelielās tasītēs. Tā ir melna kafija, kurai dažkārt var būt pievienota citrona miza. Lai pagatavotu kapučīno, kafijai pievieno verdošu putojošu pienu. Austrijā kafijas uzlējumu tradicionāli pārlej ar putotu saldo krējumu, kam pievienots kanēlis vai rīvēts muskatrieksts. Dažkārt kafijai pievieno kaltētas vīģes, kas piešķir tai stipru, saldu garšu.

Beļģijā kafiju parasti pasniedz ar nelielu šokolādes gabaliņu, ko bieži ieliek tieši tasītē. Šveicē un Vācijā populāra ir kafija, ko gatavo no vienāda daudzuma kafijas un karstas šokolādes.

Āfrikā un Vidējos Austrumos kafijai parasti pievieno garšvielas, piemēram, kanēli vai kardamonu. Marokāņi tai pievieno pat piparu graudiņus, bet etiopieši kafijai pieber sāls šķipsniņu.

Aukstā laikā karsta kafija ne tikai sasildīs, bet dos spēku un enerģiju. Karstā vasaras dienā nav nekā atsvaidzinošāka par glāzi aukstas kafijas.  
 
Ilze Mežniece




  

Saistītie raksti

Džeimija Olivera šokolādes un ķirbju kūka
13. oktobris plkst. 18:00 Pavārkurss ar Gati Grosbergu – Marokas ēdienu variācijas
Jāņu siers (recepte)
No 8.-10.novembrim Lietuvā notiks izstāde BALT un BAF 2018
Restorāns “Kaļķu vārti” klientiem piedāvā individuālu pieeju un dabisku virtuvi


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts