Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Raksti

27.10.2011

Kā ēst un dzīvot ekoloģiskāk?

Bioloģiskā lauksaimniecībā audzētu pārtikas produktu ražošanā nav izmantots mākslīgais mēslojums, ķīmiskas piedevas – nekādi pesticīdi, insekticīdi, herbicīdi, un ir paaugstinātas dzīvnieku labturības prasības. Ekoloģiski tīri audzēta pārtika ir daudz garšīgāka. Augļi un dārzeņi ir sulīgāki un garšas ziņā bagātāki. Svaiga, ekoloģiski tīri audzēta produkcija satur vidēji par 50% vairāk vitamīnu, minerālvielu, fermentu un citu mikroelementu nekā intensīvi audzētie produkti, kuri satur E vielas un hormonus, palēnina vielmaiņu, uzkrājas organismā un palielina svaru un veido celulītu. Veikalā lielākā daļa dārzeņu un augļu satur vismaz 10–30 dažādas indīgas vielas. Pat pēc ābola nomazgāšanas vidēji uz katra standarta ābola mizas ir 20–30 indīgu ķīmisku vielu.

Jāizvairās no produktiem, kas satur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO). Pētījumi pierāda, ka ĢMO var apdraudēt eksperimentos izmantoto dzīvnieku veselību un bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, kā arī palielina lauksaimniecības ķimikāliju izmantošanas apjomus. Ir noteikts, ka veikaliem, lai veicinātu patērētāju aizsardzību, ir pienākums tos produktus, kas marķēti kā ĢMO saturoši, novietot savrup un pievienot papildu informāciju.

Iegādājoties vietējo ražotāju pārtiku, tiek samazināts transporta radītais degvielas patēriņš, tiek aizsargāta zeme un tiek nodrošināti daudz augstvērtīgāki pārtikas produkti ikdienas maltītei. Lielveikalos liela daļa pārtikas tiek piegādāta, šķērsojot kontinentus un okeānus, lai nonāktu uz mūsu galda. Vidējais attālums, ko noceļo pārtika starp tās izcelsmi un noietu tirgu ir 2500 km. Šo attālumu sauc par "pārtikas kilometriem jeb jūdzēm", un jo lielāks skaitlis, jo vairāk tiek patērēta degviela, lai nogādātu produktu pārtikas tirgū. Pārtika sāk zaudēt uzturvielas brīdī, kad tiek novākta. Jo īsāku laiku pārtika ceļo no lauksaimniecības līdz patērētājam, jo vairāk uzturvielu tajā ir. Lai pārvadātu gatavo svaigo produktu, bieži vien to ir nepieciešams apsmidzināt ar pesticīdiem. Toksiskos pesticīdus bieži izmanto uz augļiem un dārzeņiem gan pirms, gan pēc ražas novākšanas, lai pagarinātu derīguma termiņu un novērstu bojājumus, kas rodas transportēšanas rezultātā. Papildus, izvēloties vietējo ražotāju pārtiku, ir arī finansiāls un ekonomisks pamatojums.

Lai dzīvotu ekoloģiski, der samazināt atkritumu daudzumu, iegādājoties preci ar mazāku iepakojumu. Pēdējo 50 gadu laikā vienreizlietojamā iepakojuma izmantošana rūpniecībā ir strauji pieaugusi un šobrīd jau veido lielāko daļu sadzīves atkritumu. Tomēr jāņem vērā, ka pat tad, ja pasaulē visiem iespējamajiem materiāliem tiktu nodrošināta otrreizēja pārstrāde, tāpat paliktu daudz atkritumu, ko nav iespējams pārstrādāt. Izvairīšanās no fasētas pārtika ne tikai palīdz videi, bet arī veselībai, samazinot uzturā lietas, kas izraisa aptaukošanos, sirds slimības un vēzi.

Ir vērts ieviest vienu veģetāro dienu nedēļā. Pirmkārt, tas būtu lielisks veids, lai izpētītu, cik viegli un garšīgi tas ir. Otrkārt, dārzeņiem ir mazāk negatīva ietekme uz vidi, salīdzinot ar zivs, gaļas un piena produktiem. Tieši gaļas ražošana ir viens no galvenajiem klimata izmaiņu veicinātājiem, kam nepieciešamas ļoti lielas zemes teritorijas. No tās pašas zemes platības, ja to izmanto dārzeņu audzēšanai, iespējams iegūt 8 reizes vairāk olbaltumvielu un 25 reizes vairāk kaloriju, nekā zemi izmantojot liellopu gaļas iegūšanai.

Arī piens un gaļa un to izstrādājumi lietojami ekoloģiski tīri – tā var pasargāt savu un savu ģimenes locekļu veselību. Intensīvi audzētas piena govis un mājdzīvnieki ik dienas tiek baroti ar bīstamu antibiotiku, hormonu, pretparazītu un daudzu citu zāļu sajaukumu, vienalga, vai dzīvnieks ir slims vai nav. Šīs zāles caur piena un gaļas izstrādājumiem nokļūst organismā un veicina dažādu slimību rašanos un attīstību.

Izvēloties bioloģiskās saimniecības produkciju, lielākā daļa naudas tiks atdota par pašu produktu un nodrošinās iztikas līdzekļus cilvēkiem, kas gādājuši par šo produktu izaudzēšanu. Intensīvi audzēta produkta pašizmaksa ir daudz zemāka un lielāko daļu naudas jūs atdodat par reklāmu, par milzīgu rūpnīcu uzturēšanu.

Mūsdienās bioloģisko lauksaimniecību pieņemts uzskatīt par kaut ko modernu, avangardisku, ekskluzīvu un pat dārgu, bet parasto (ķīmisko) – par tradicionālu. Ne vienmēr tiek sasaistīts fakts, kā izvēlētā pārtika ietekmē mūsu veselību. Ir biedējoši piemēri par pesticīdu ietekmi uz cilvēka veselību. Nav tādas cilvēka orgānu sistēmas, ko neskartu pesticīdu iedarbība – tie visi ietekmē nervu sistēmas attīstību un cilvēka psihes darbību, daži pesticīdi pazemina auglību, inducē alerģijas, izraisa spontānos abortus, vēl citi nomāc imunitāti, palielinot saslimšanas risku ar infekcijas slimībām un audzējiem. Vairākiem pesticīdiem ir mutagēnas un kancerogēnas īpašības, tātad tie var izraisīt ļaundabīgos audzējus vai iedzimtības slimības pēctečiem.


Ilze Mežniece

  

Saistītie raksti

Nils Matisons: Nodrošinām drošu darbību ar kases aparātiem
Viesistabas kalendārs maijam un jūnijam
Viesnīcu kategorijas un zvaigznes
Viesiztabas Kazarmās kursu kalendārs marts-aprīlis
Francijas vīnu pasaule


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts