Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Ziņas

21.03.2017

Vjetnamas pangasijas fileja

Vjetnamas pangasijas filejā ir augsts mitruma saturs, aptuveni 80–85 procenti, un tās gaļā ir zems proteīnu un tauku saturs, uzsver CEPESCA. Turklāt tā satur augstu nātrija koncentrāciju (274 mgs), jo mitruma aizturēšanas nolūkos tiek lietots nātrija tripolifosfāts. Tajā pašā laikā Omega 3 taukskābju, A, D un E vitamīnu un magnija, fosfora un joda līmenis Vjetnamas pangasijā ir nenozīmīgs.

Pēdējā laikā aizvien biežāk lielveikali kā īpašu produktu piedāvā saldētu pangasijas fileju. Pangasijas dažu gadu laikā ieguvušas lielu popularitāti: tās tīkami garšo, asaku tai nav, turklāt ātri var pagatavot. Pēc garšas zivs baltā gaļa mazliet atgādina mencu, bet – cik patīkami lēta!

Ik pa laikam cilvēki man vaicā, vai pangasijas ēst ir veselīgi? Teikšu uzreiz: pangasijas audzē vienā no vispiesārņotākajām upēm pasaulē – Mekongas deltā Vjetnamā milzīgā saspiestībā; šīs visēdājzivis baro ar zivju atkritumiem, tām injicē hormonu preparātus augšanas paātrināšanai. Tā kā puspasaules tagad mielojas ar lētajām pangasijām, Vjetnamā tās audzē ikviens, kam nav slinkums, bet vai kāds to kontrolē? Turklāt atgādinu, ka nabaga Vjetnamai un Kambodžai vēl nesen pāri gāja karš un Mekongas deltā, kas ir lielāka par Latviju, rūsē amerikāņu munīcija ar ļoti plašu ķīmisko sastāvu. Tāpēc es ierosinu pangasiju atstāt turpat, kur to ieraudzīji, – lielveikala saldētavā.

Dūņu karalis čā un basa
Pangasijas pieder samveidīgo kārtai. Skatoties uz saldēto kluci, grūti pateikt, kura pangasiju suga tur atrodas, jo veikalos ar šo nosaukumu tirgo divu sugu zivis – Pangasius hypophthalmus, ko Vjetnamā sauc par čā, un Pangasius bocourti, ko vietējie dēvē par basu. Abas sugas dabā dzīvo Mekongas upes deltā Vjetnamā un Chao Phraya upju baseinā Taizemē. Tās sauc arī par kanālu samiem, jo iecienījušas dzīvi deltas daudzo kanālu dūņās. Audzētavās čā izaug pusgada laikā un ir liesāka, basa līdz tirgojamam lielumam jeb 2 kg svaram izaug pa gadu, tā ir treknāka, ar samiem raksturīgām divām ūsiņām. Lielveikalā pārliecinājos, ka uz saldēto zivju iepakojuma norādīts gan zivs latīniskais nosaukums, gan izcelsmes valsts. Bet, vai šīs zivis audzētas ilgtspējīgi, par to – ne vārda…

Zivju kūtis apdraud dabu
Zinātnieki un vides aizstāvji skandina trauksmes zvanus: intensīvās zivju audzēšanas jeb akvakultūras neierobežota paplašināšanās apdraud savvaļas zivju resursus! Sākumā tas šķiet absurdi, bet – izrādās, lielākā daļa zivju miltu ir iegūti no nelegāli nozvejotām savvaļas zivīm. Lai izaudzētu 1 kg zivju audzētavā, tām jāizbaro 2,5–5 kg zivju miltu…

Mekongas upes delta ir vieta, kur izaudzē zivis vai puspasaulei; tur mitinās arī daudzas dzīvnieku un augu sugas, tāpēc nav ieteicams kavēt ūdens dabisko tecējumu un upes hidroloģisko režīmu. Turklāt zinātnieki baidās, ka mākslīgi audzētās, ar hormoniem sašpricētās zivis, tikušas brīvībā, varētu negatīvi ietekmēt savvaļas zivju populāciju. Turklāt upes ūdeņos nonāk ne tikai ķīmiskais un bakteriālais piesārņojums, bet arī zivju barības atliekas, kas satur ģenētiski modificētus organismus.

Akvakultūrā pangasijas 2 kg svaru atkarībā no sugas sasniedz 6-14 mēnešos. Kad mazuļi audzētavās paaugušies, tos ielaiž aptuveni hektāru lielos (bieži pat mazākos) dīķos 60-80 zivju uz kvadrātmetru. Tādā saspiestībā audzējot, vismaz pāris reižu nedēļā būtu jānomaina daļa ūdens. Joprojām nav panākts, lai šis ūdens nonāktu nevis pa taisno upē, bet tiktu attīrīts speciālās attīrīšanas iekārtās. Kad zivis izaugušas, tās izzvejo un dzīvas pārved uz pārstrādes rūpnīcām, kur tām nogriež galvu, atdala asakas, ādu, izņem iekšas. Pāri paliek fileja, ko sasaldē un vizina pāri puspasaulei.

Audzē dūņainos kanālos
Mekonga ir viena no pasaulē piesārņotākajām upēm. Tā tek cauri daudzām biezi apdzīvotām Āzijas valstīm: sākas Ķīnā, turpinās Mjanmā, iezīmē Laosas un Taizemes robežu, šķērso Kambodžu un pēc 4500 km tecējuma sasniedz Dienvidķīnas jūru, kas atrodas Klusā okeāna malā. Šajā purvainajā deltā dominē nevis ūdens, bet gan rūpniecības un lauksaimniecības notekūdeņi, kas satur arsēnu, polihlorētos bifenilus PCB, DDT un tā metabolītus, heksahlorcikloheksāna izomērus (HCHs), heksahlorbenzolu (HCB), dažādu metālu savienojumus un ko tik vēl ne. Turklāt amerikāņi Vjetnamas kara laikā Mekongas deltu no lidmašīnām migloja ar dažādām indēm. Šis karš ilga 20 gadu un beidzās tikai 1975. gada 30. aprīlī.

Gardā maltīte apdraud ilgtspēju
Pangasijas audzē Vjetnamā, barību tām ved no Peru, bet hormonu preparāti, ko injicē pangasiju mātītēm, tiek ražoti Ķīnā. Kad zivis apstrādātas, tās transportē ne tikai uz Āziju, bet arī uz Eiropu un Ameriku. Tāpēc pangasiju audzēšana, transportēšana un uzglabāšana rada milzīgu CO2 pēdu.

Baro ar līķiem un ĢMO
Barību pangasijām gatavo no zivju atkritumiem, ko lepni sauc par zivju miltiem (25% no sastāva), tai pievieno arī soju un graudaugus, tādējādi ir liela iespējamība, ka tie satur ģenētiski modificētas sastāvdaļas. Bet šāda barība ne tuvu nav tāda, ko pangasijas ēstu dabiskos apstākļos. Pangasija nav plēsīgā zivs, tā ir visēdāja, lēnīga dūņu iemītniece, tādēļ šajā gadījumā var saskatīt līdzības ar aplamo tendenci govis barot ar asins mil-tiem, kas beigu galā noveda pie govju trakumsērgas epidēmijas. Turklāt, ja ir liels pieprasījums pēc zivju miltiem, ir ļoti pat iespējams, ka tajos tiek samaltas tās zivis un citas jūras radības, ko barbariski nozvejo nelegāli. Pat tad, ja tu ignorē saldēto pangasijas fileju, šo piesārņoto zivi vari nopirkt nezinot: vai kāds mūs informē, no kā gatavo surimi, kas ir krabju nūjiņu un citu zivju pusfabrikātu sastāvā? Un no kā gatavo kaķu, suņu un akvārija zivtiņu barību?

Injicē grūtnieču urīnu
Aizdomas raisa arī fakts, ka mākslīgi audzētās pangasijas aug gandrīz gaismas ātrumā – vismaz četras reizes ātrāk nekā dabā… To panāk, pangasiju mātītēm injicējot hormonu preparātu, ko izgatavo no dehidrēta Ķīnas grūtnieču urīna. Rezultātā zivis ātri sasniedz dzimumgatavību, bet pētījumi par to, kādu iespaidu šī hormonte-rapija atstāj uz cilvēkiem, ir nepilnīgi, jo tam, kā parasti, nav atlicis laika. Jāglābj taču planētas iedzīvotāji no bada!

Neuzdrošinās atteikties
Nesen Vjetnama pasaules tirgū laida aptuveni 1,2 miljonus tonnu zivju par 1,4 miljardiem ASV dolāru. Pangasijas eksportē uz 107 valstīm. ES iztirgo aptuveni 50% produkcijas. Tikai 10% no peļņas saņem zivju audzētāji, 10% paliek zivju uzpircējiem, 20% – apstrādātājiem un eksportētājiem, bet lauvas tiesa – 60% – tiek tirgotājiem.

2009. gada sākumā Krievija un Ēģipte aizliedza savā valstī ievest pangasijas, savukārt Vjetnama piedraudēja aizliegt šo niķīgo valstu preču importu uz savu valsti, kur dzīvo 47 miljardi potenciālo pircēju; vēlāk šos aizliegumus atcēla. Patlaban pangasiju audzēšana sasniegusi prātam neaptveramus apjomus, un valstīm, kuru iedzīvotāji kāri ēd šo zivi, atliek vien mēģināt savaldīt no pudeles izlaisto džinu un noteikt standartus ilgtspējīgai attīstībai un vispār eksistencei, kas ierobežotu medikamentu un piesārņojuma līmeni zivīs, sociālā taisnīguma un vides aizsardzības pamatprincipu ievērošanu Vjetnamā.

Iznirusi no tīmekļa dzīlēm, aizdomājos: ko tad labāk ēst – pasaulē vispiesārņotākās upes vai netīrākās jūras zivis? Laikam jau drošāk būtu doties bļitkot uz kādu klusu meža ezeriņu. Un kopt savu govi, sivēnu un vistas 365 dienas gadā. Un ravēt dārzu visu vasaru… Bet kad tad es dzīvošu, ja visu sev atvēlēto laiku veltīšu pārtikas sagādei? Es tev neliedzu iepirkties veikalā, bet rosinu padomāt un neēst, tā teikt, bumbu ar laika degli. Lietojot piesārņotu uzturu, tu nenomirsi ne rīt, ne arī parīt, toksīni tavā organismā uzkrāsies pakāpeniski un hroniskas slimības parādīsies pēc gadiem. 

Avots: Vides Vēstis  

  

Vēl ziņas

Gaismas festivāls Staro Rīga no 17.-20. novembrim
No 7.- 9. februārim Berīnē notiks starptautiskā augļu un dārzeņu loģistikas izstāde
Food Union paplašina zīmola Kārums sortimentu
No 19. - 28. janvārim notiks izstāde Grüne Woche Berlin -Zaļā nedēļa
Ārvalstu viesu skaits Latvijā ir pieaudzis


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts