Šobrīd medijos aktīvi tiek apspriests jautājums, vai Lielbritānijas referenduma rezultāts ir Eiropas Savienības (ES) beigu sākums? Vai britu lēmums iezīmē politiskās un ekonomiskās krīzes sākumu? 

Tā kā Lielbritānijā dzīvo un strādā vislielākais skaits no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju, aptuveni 100 tūkstoši, Latviju, protams, satrauc jautājums, kā mainīsies mūsu valstspiederīgo dzīve šajā valstī? Kā Brexit ietekmēs darba iespējas Lielbritānijā, tur esošo latviešu uzņēmumu darbu u.tml. Bažas tiek paustas arī par turpmākajām eksporta iespējām uz Lielbritāniju, tāpēc gribētos mazliet ieskicēt, kāpēc uztraukumam tomēr nav pamata.

Panikai nav pamata 

Šobrīd lielākā panika sakņojas tajā, ka ES vienkārši nebija gatava šādam referenduma rezultātam, jo visas provizoriskās aptaujas liecināja, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pret ES pamešanu, ir lielāks. Bet balsojums ir tāds, kāds ir – taču, jāņem vērā, ka jautājums ir vairāk politisks, nekā ekonomisks. Tuvāko divu gadu laikā būtiskas izmaiņas nebūs jūtamas, pirmkārt, jau britiem jānostabilizē savs politiskais kurss. Šobrīd nav pat īstas skaidrības, kurš būs gatavs stāties pie valsts vadības. 

Jāgaida, ko nesīs valūtas kursa svārstības 

Nenoliedzami, pavisam bez sekām šī situācija nebūs – samazināsies to mūsu valsts piederīgo ienākumi, kuri strādā Lielbritānijā, attiecīgi samazināsies arī tā naudas masa, kas caur viņu atbalstu tuviniekiem atplūst uz Latviju. Jau kopš 2010. gada ārvalstīs strādājošo uz Latviju sūtītās summas stabili veido ap 2,5% no iekšzemes kopprodukta. 

Konkrētus samazinājuma apmērus šobrīd būtu pāragri saukt, jo būs jāņem vērā arī valūtas kursa svārstības. Tuvojoties referenduma iznākumam, finanšu tirgos jau bija jūtamas negatīvas svārstības, īpašiLielbritānijas mārciņas valūtas kursa izmaiņās, kas sākumā uzlidoja līdz gada maksimumam un tad noslīdēja līdz zemākajam līmenim pēdējo 20 gadu laikā. 

Eksporta apjomi nav tik vērienīgi, lai satrauktos 

Arī pievēršoties Latvijas eksportam uz Lielbritāniju, jāsaka, ka nākotnes scenārijs nav tik dramatisks, kā dažviet tiek pasniegts. Pirmkārt un galvenokārt, jāņem vērā, ka eksports uz Lielbritāniju veido tikai 5,12% no kopējā Latvijas eksporta apjoma. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Lielbritāniju koksne un tās izstrādājumi, mašīnas un mehānismi un elektriskās iekārtas. Šie dati liecina, ka minēto eksporta apjomu ir iespējams novirzīt uz kādu citu ES valsti. 

Vai briti būs uzvarētāji – tas vēl ir jautājums 

To, kādas būs Latvijas tirdzniecības attiecības ar Lielbritāniju, rādīs Lielbritānijas un ES pārstāvju sarunu rezultāts. Šobrīd vērojams piesardzīgu pārmaiņu periods, taču Lielbritānijas referenduma rezultātu drīzāk jāuzlūko, kā signālu mainīt ES politiku, nevis kā traģēdiju. Latvija vēlas, lai pēc sarunām ar Lielbritāniju par izstāšanos no Eiropas Savienības Latvijas pilsoņiem Lielbritānijā statuss nemainītos. 

Tāpat  Latvija ir ieinteresēta saglabāt maksimāli ciešas ekonomiskās un politiskās saites ar Lielbritāniju. To, cik lielā mērā mūsu vēlmes piepildīsies, protams, rādīs sarunu rezultāti, domājams, jau tuvākajā laikā. Ir aplami uzskatīt, ka Lielbritānija šobrīd paveikusi varoņdarbu – uzdrošinos izteikt apgalvojumu, ka ilgtermiņā pierādīsies, ka briti no šīs situācijas neizies kā uzvarētāji – Lielbritānijai būs jāpārslēdz virkne muitas un tirdzniecības līgumu, kas laika un finanšu resursus.Tuvākos pāris gadus briti dzīvos pārmaiņu vadības ietekmē, kas arī prasa resursus, un nav nekādu garantiju par to, kāds būs šādas vadības rezultāts. 

Vairāk jāsatraucas par ES valstu ārējiem parādiem 

Nedomāju, ka ir pamats satraukumam par iespējamo domino efektu citās ES dalībvalstīs. Patiesībā, vairāk būtu jādomā par to, kā risināt vairāku ES dalībvalstu samilzušos ārējos parādus. Nepietiekama uzmanība šim problēmjautājumam nākotnē var radīt daudz smagākas sekas, kā satraukums par Brexitietekmi uz ekonomiku. 

Analizējot datus par ES dalībvalstu ārējiem parādiem, jāsecina, ka rekordistei Grieķijai strauji tuvojas arī Itālija, Portugāle, daudz neatpaliek arī Kipra, Īrija un Beļģija. Statistikas dati gan liecina, ka Latvija šajā aspektā ne tuvu nav sliktākajā situācijā, taču arī mums vairāk jāpiedomā pie tā, kā veidot investoriem saistošu vidi un priekšstatu par Latviju.

Liels solis pareizajā virzienā ir Latvijas pievienošanās OECD valstu pulkam, taču arī šeit ir būtiski prast veidot veiksmīgu ārējo komunikāciju, uzsverot, ka Latvijā joprojām ir daudz brīvas lauksaimniecības zemes un salīdzinoši stabila investīciju vide. 

Zane Driņķe.