Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Ziņas

19.07.2013

Veidos stingrāku ģenētiski modificēto organismu kontroles un uzraudzības sistēmu Latvijā

Gandrīz vai visas Latvijas pašvaldības ir noteikušas aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai tās administratīvajā teritorijā. Šīs tiesības no 109 Latvijas novadiem vēl nav izmantojuši četri, bet divi ir aizlieguma noteikšanas procesā (detalizētāka informācija). 

Lai valstī nodrošinātu neatkarīgu, pamatotu un objektīvu ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) aprites riska novērtēšanas sistēmu, Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi likumprojektu „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, ko šodien, 18. jūlijā, izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. 

No 2013. gada 1. janvāra Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes kontaktpunkta funkcijas no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) tika nodotas valsts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam „BIOR”. Tādējādi ĢMO riska novērtēšanu Latvijā veic zinātniska iestāde, kas nodrošina arī neatkarīgu zinātnisko pamatojumu lēmumiem par pārtikas nekaitīgumu.

Likumprojekts noteic, ka BIOR izveidos neatkarīgu zinātnisko ekspertu komisiju, uz kuras atzinuma pamata lems par atļaujas izsniegšanu darbībām ar ĢMO Latvijas teritorijā. BIOR pilda references laboratorijas funkcijas un ievieš starptautiski atzītas ĢMO noteikšanas metodes vai nodrošina paraugu izmeklēšanu ārvalstu laboratorijās, ja to nav iespējams veikt Latvijā. 

Savukārt VAAD izveido un uztur ģenētiski modificēto (ĢM) kultūraugu audzētāju reģistru un lemj par ĢM kultūraugu audzētāju iekļaušanu tajā, nosaka ĢMO klātbūtni sēklās un augu pavairošanas materiālā, kontrolē ĢM kultūraugu līdzāspastāvēšanu (kurā iekļauta patlaban EK saskaņošanā esoša norma, kas liek ĢM kultūraugu audzētājam pirms tā iekļaušanas reģistrā savu darbību saskaņot ar visiem zemes īpašniekiem 14 km rādiusā ap potenciālo kultūraugu audzēšanas lauku). 

VAAD arī izveidos ĢMO monitoringa sistēmu un veiks ĢM kultūraugu audzētāju apsekošanu, apsekojot arī tos kultūraugu audzētājus, kuri nav reģistrēti ĢM kultūraugu audzētāju reģistrā.

 Likumprojekts noteic, ka turpmāk VAAD inspektori arī drīkstēs pieņemt lēmumu par ĢM kultūraugu sējumu vai stādījumu iznīcināšanu, kā arī piespiedu kārtā tos iznīcināt, ja īpašnieks pats to noteiktā termiņā nebūs izdarījis. 

Likumprojekts paredz saīsināt laiku, kurā ĢM kultūraugu audzētājs var pārsūdzēt VAAD inspektora lēmumu, no viena mēneša uz piecām darba dienām. 

Likumprojekts pēc tā apstiprināšanas valdībā un Saeimā un publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī. 


Rūta Rudzīte 
sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr.: 67027498 
ruta.rudzite@zm.gov.lv 

  

Vēl ziņas

Vai Latvijā ražotie sieri der restorānu ēdienkartē
PVD atklāj nelegālus medījumu gaļas produktu ražošanas uzņēmumus
“Rīgas Melnais Balzams” aktīvi startē ASV tirgū
Rīgā tūristu skaits palielinājies
Restorānu ceļveža White Guide Baltic-30 labākie Baltijas restorāni


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts