Čakli strādājot pie jaunām garšām, Valmiermuižas alus darītava 2019. gadā palielinājusi apgrozījumu par 6,2 %, sasniedzot 5,7 miljonus eiro (2018. gadā – 5,36 miljoni eiro). Pērn par 2 % audzis arī Valmiermuižas alus pārdotā alus apjoms, sasniedzot 2,31 miljonu litru. Īpaša izaugsme – gandrīz par piekto daļu jeb 18 % – piedzīvota eksporta tirgos. Savukārt pārdošanas apjomu pieauguma līderis ir “Kokmuižas” eili, kuru pārdošanas apjomu izdevies dubultot.  

Valmiermuižas alus misija desmit gadus nemainīgi ir atgriezt alu uz svētku galda, piedāvājot arvien bagātīgākas alus garšas, un izkopt alus baudīšanas kultūru Latvijā. Tā kā alus darītavas maksimālā jauda sasniegta jau 2018. gadā un palielināt alus brūvēšanas jaudu Valmiermuižā nav plānots, aizvadīto gadu Valmiermuižas alus darītava veltījusi jaunu garšu radīšanai. 

Saskaņā ar Konkurences padomes datiem šobrīd 41 % no visa Latvijā patērētā alus tiek arī ražots Latvijā, bet 59 % – importēti no citām valstīm. “Lepojos, ka Valmiermuižas alu brūvēju tikai Latvijā, Valmiermuižā. Kopš pirmās dienas pieprasītākā garša ir klasiskais Valmiermuižas gaišais alus. Aizvien pieprasītāks kļūst mūsu alus 0,33 tilpumā, kas pērn pārdots par 55 % vairāk nekā gadu iepriekš, – pavisam 144 000 litru. To galvenokārt izvēlas gados jaunāki pilsētnieki mazām svinībām draugu lokā, kuriem svarīga alus garša un stils, nevis daudzums,” stāsta  Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks. “Paredzu, ka arī turpmāk pieprasījums pēc amata alus mazākā tilpumā tikai pieaugs,” prognozē Aigars Ruņģis. 

Tāpat pagājušais gads iezīmējis eksporta izaugsmi par 18 %: Valmiermuižas alus darītava eksportējusi 149 900 litru alus jeb 6,5 % no izbrūvētā alus. Lielākais eksporta tirgus ir Igaunija, kur pērn apjoms audzis par 22 %. Tai seko Īrija, kur Valmiermuižas alu iecienījuši tur dzīvojošie latvieši. Alus regulāri tiek eksportēts arī uz Lietuvu, Somiju, Zviedriju un Dāniju. “Eksportējot Valmiermuižā darītu alu, es varu nest Latvijas vārdu pasaulē, rosinot alus baudītājus apmeklēt Latviju un Valmiermuižu!” uzskata A. Ruņģis. 

Lai iepazīstinātu alus baudītājus Latvijā ar alus garšu un stilu daudzveidību, Valmiermuižas alus šogad plāno ieviest 10 jaunas alus garšas. Tās taps pērn Valmiermuižā atklātajā alus darbnīcā jeb “alus ateljē”, kas izveidota jaunu īpašu garšu radīšanai, ieguldot pusmiljonu eiro. Tajā vienu alus partiju var brūvēt vien 500 litru apjomā, ļaujot eksperimentēt un radīt jaunas alus garšas. Alus darbnīca bijusi pagājušo gadu lielākā investīcija un simboliska saimnieka dāvana Valmiermuižas alus darītavai 10 gadu jubilejā. Līdz šim tajā tapis Valmiermuižas Baltijas porteris un pieci dažādi Kokmuižas eili.  

“Šogad amata alus modē būs pilzenieši un bezalkoholiskais alus. Lai arī pilzenieši ir pasaulē populārākais alus stils, amata alus darītājiem tie šogad kļuvuši par modes kliedzienu, tos interpretējot mūsdienīgā veidolā. Valmiermuižas alus darbnīcā radīsim pilzenieša garšu. Šogad piedāvāsim vērtējumam vairākas pilzenieša proves, lai kopā ar alus baudītājiem izslīpētu tā garšu,” atklāj Valmiermuižas alus saimnieks.

Tāpat šogad plānots turpināt alus darbnīcā Valmiermuižā radīt jaunas Kokmuižas eilu garšas. Janvārī tiek ieviests pirmais Latvijas mazajā alus darītavā brūvētais bezalkoholiskais IPA un bezalkoholiskais kviešu eils ar Latvijas avenēm. “Arī bezalkoholiskam alum ir jāgaršo pēc alus, lai to izvēlētos alus baudītāji,” uzsver Aigars Ruņģis. “Šogad alus darbnīcā radīsim dažādu pasaules stilu alus interpretācijas ar “Kokmuižas” zīmolu – beļģu gaišos un tumšos eilus, auzu stautus, rudzu porteri un citus, jo alus garšu pasaule ir tikpat plaša kā vīnu pasaule. Un vēlamies ar to iepazīstināt alus baudītājus Latvijā, lai bagātinātu alus baudīšanas kultūru,” rezumē Aigars Ruņģis. 

100 % SIA “Valmiermuižas alus” un SIA “Valmiermuižas pils” kapitāldaļu pieder SIA “Valmiermuižas ieguldījumu fonds”, kas dibināts, lai ilgtermiņā attīstītu amata alus darīšanu Valmiermuižā, popularizētu Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļamērķi un sekmētu “Valmiermuižas alus” eksportu. 60 % fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24 % – Austrijas ieguldījumu fondam Industrieliegenschaftenverwaltung AG”ILAG)  un 16 % – Vācijas uzņēmumam Thinkflink GmbH. 

Agnese Ruberte