Pēc kopējiem pārdošanas apjomiem visiem antibakteriālajiem preparātiem, kas tiek izmantoti veterinārmedicīnā, situācija Latvijā (un Baltijā – kopumā) ir pozitīva: t.i., mūsu valstīs šie preparāti tiek izmantoti salīdzinoši daudz mazāk nekā citviet Eiropā, tomēr bažas raisa globāli augošā problēma – antimikrobā rezistence, kad baktērijas kļūst neuzņēmīgas pret antibiotikām, kas jau tagad rada nopietnu sociālo un ekonomisko slogu. Tādēļ Pasaules Banka ir brīdinājusi, ka līdz 2050. gadam pret zālēm rezistentas infekcijas pasaules mērogā varētu radīt ekonomiskos zaudējumus, kas apmērā pielīdzināmi 2008. gada finansiālās krīzes zaudējumiem.

Antimikrobās rezistences problēma un bažas bieži tiek saistītas arī ar pārtikas ražošanu, kad pārtikā lietojamo dzīvnieku ārstēšanā tiek izmantotas antibiotikas (tas gan nav aizliegts, un, atbildīgi lietojot, nerada draudus patērētājiem). 

Tāpēc, lai izpētītu, cik droša ir Latvijas patērētājiem pieejamā ir vistas gaļa, Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane veica pētījumu, uz kuru viņu uzvedināja putnu fabrikas „Ķekava” reklāma, kurā pausts, ka „Ķekavā” audzētie putni aug „bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas”. 

Jau ziņojām, ka dietoloģe Lolita Neimane analizēja kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, apkopojot informāciju, kāda patlaban ir situācija Latvijas vistas gaļas tirgū, un no valsts kontrolējošās institūcijas - Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) - uzzināja, ka pēdējo pusotru gadu ņemtajos vistas gaļas paraugos nav konstatējis antibiotiku atliekvielas, t.i., šī gaļa ir atbildusi visiem normatīviem un bijusi patērētājiem droša lietošanā. 

Tika veikts arī eksperiments, lai noskaidrotu medikamentu atliekvielas gaļā: dažādās tirdzniecības vietās iegādājoties 8 dažādu ražotāju vistas gaļas paraugus, tie tika nodoti laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā  „Bior”, lai tajos meklētu antibiotikas un hormonus. 

Izvērtējot testēšanas pārskatus, bija redzams, ka putnu gaļai noteiktie antibiotiku un steroīdu maksimāli pieļaujamie limiti nebija pārsniegti, līdz ar to pārbaudītie produkti no zāļu atliekvielu viedokļa bija nekaitīgi izmantošanai pārtikā. Jāpiebilst, ka hormonu lietošana ES valstīs jau teju 10 gadus ir izliegta.

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane pēc veiktās vistas gaļas tirgus analīzes saka: „Zinot, ka aptuveni 88% no putnu gaļas patēriņa pasaulē veido vistas gaļa, kas arī Latvijā būtu līdzīga proporcija, un to, ka putnu gaļas patēriņš ne tikai globāli, bet arī mūsu valstī seko tendencei - par vairāk nekā divām reizēm pārsniegt t.s. sarkanās gaļas (cūkgaļa, liellopu gaļa) patēriņu, mums ir jābūt drošiem par to, ko lietojam pārtikā. 

Veiktā analīze ir apliecinājusi, ka mūsu patērētājs var būt drošs, ka vistas gaļa tiek ražota atbildīgi, ievērojot Eiropā noteiktās prasības. Tāpēc pati, iepazīstoties ar iegūtajiem tirgus analīzes datiem, drošu sirdi veikalā iegādājos vistas gaļu savai maltītei.” 

Dietoloģe turpina: „Savukārt dati par veterināro medikamentu lietošanu Baltijas valstīs apliecina iegūtās informācijas pamatotību. Tomēr pievienojos speciālistu paustajām bažām par globālo problēmu - pieaugošo t.s. antibiotiku rezistenci. Gribu vērst uzmanību, ka bieži vien joprojām ir dzīvi mīti par to, ka mūsu pārtika ir pilna ar antibiotikām, un ir jāsaprot, ka rezistences veidošanā liela nozīme ir arī apkārtējai videi, kā arī mediķu un mūsu pašu atbildībai medikamentu lietošanā. Tā ir visu mūsu kopējā atbildība.”

„Bior” vadītājs A. Bērziņš: bažas raisa antimikrobiālās rezistences tendences globālā līmenī

Aivars Bērziņš, „Bior” direktors (Dr.med.vet., Ph.D.) sniedz komentāru par visā pasaulē aktuālo problēmu: t.s. antimikrobiālo rezistenci, kad mikroorganismi kļūst rezistenti pret kādu konkrētu vai vairākām antibiotikām, kad veidojas multirezistence. 

A. Bērziņu satrauc divas globāli svarīgas tendences. Eiropas kartē varam redzēt kopējo pārdošanas apjomu sadalījumu visiem antibakteriālajiem preparātiem, kas tiek izmantoti veterinārmedicīnā (Avots: Eiropas veterināro pretmikrobu līdzekļu patēriņa uzraudzības (ESVAC) dati, 2014.g.). 

 

No kartes redzams, ka antibakteriālo preparātu pielietojumā pa valstīm rekordistes negatīvā nozīmē (t.i., datēts vislielākais pielietojums) ir Dienvideiropā: Spānijā, Kiprā, Itālijā. Uz šī fona Latvija un Lietuva izceļas pozitīvi (kaimiņos – Igaunijā – mazliet lielāks pielietojums), ko A. Bērziņš skaidro ar to, ka Baltijas valstīs ražojošo dzīvnieku sektors ir salīdzinoši mazāks. 

Tomēr bažas raisa dati par 3. paaudzes antibiotiku rezistenci uz t.s. indikatororganismu- E. coli baktēriju jeb zarnu nūjiņu: 2012. gads un 2015. gada progresējošā tendence (Avots: Eiropas slimību profilakses un kontroles centra dati, 2016. g.). Šīs baktērijas, kura mīt arī cilvēka organismā, paraugi tika ņemti no dzīvniekiem, un trīs gadu laikā antimikrobiālā rezistence ir būtiski progresējusi, un eksperts izsaka bažas, kas notiks vēl pēc pieciem, desmit gadiem.

 

Satraukumu raisa šie dati, kas apliecina, ka atsevišķās valstīs (sk. karti) veidojas rezistence pret pēdējās paaudzes antibiotikām, tā veidojas kompleksi - ne tikai uzņemot pārtiku ar antibiotiku atliekvielām (tas gan būtu jādara ļoti ilgstoši un ar lielu daudzumu pārtikas), bet arī humāno ārstu rīcības dēļ, pārmērīgi daudz ārstēšanā lietojot antibiotikas. 

„Tā ir globāla problēma un tā ir bumba ar laika degli. Tāpēc Eiropā ir izstrādāts antimikrobās rezistences rīcības plāns. Arī pie mums pirms pāris mēnešiem valdībā tika apstiprināts Latvijas nacionālais rīcības plāns. Tajā noteikta kopēja, solidāra atbildība antibiotiku lietošanā un starpinstitucionālā sadarbība: tā nav tikai ražotāju atbildība, bet arī veterināro un humāno mediķu, arī citu institūciju atbildība, lai neprogresētu antimikrobiālā rezistence patogēnās baktērijās un to izplatība visā pārtikas ķēdē; jo baktērijas ir sastopamas arī vidē, un mutējas, pārnesot rezistences gēnus no vienas baktērijas uz otru,” saka viņš. 

„Kopš Fleminga, penicilīna izgudrotāja, laikiem ir notikusi pamatīga evolūcija. Bija karš, kad cilvēki mira no infekcijām, tad tos glāba penicilīns, bija periods, kad cilvēcei uzbruka vīrusi, bet nu ir trešais vilnis, ar kuru cilvēce saskaras: antimikrobā rezistence, kad vīrusi nosacīti ir „pagājuši malā”, bet to vietā nākušas multirezistentās baktērijas, kas ir nodrošinājušās ar savām bruņām, un ir ļoti gudras, spējot adaptēties gan lielā daļā vides, gan organismos. Arī šīs baktērijas grib dzīvot, un mums ar tām būs jāsadzīvo,” secina eksperts.

Eiropa un Latvija – vienoti cīņā pret rezistences apkarošanu

Šogad jūnija beigās Eiropas Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas parlamentam „Eiropas „Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai” (sīkāk skat. šeit), analizējot pašreizējo situāciju, teikts: „Kopš 1928. gadā pirmo reizi tika atklāts penicilīns, mūsu sabiedrību un ekonomiku revolucionizējuši dzīvības glābēji antimikrobiālie līdzekļi. Reiz nāvējošas slimības kļuvušas par parastām kaitēm, no kurām atbrīvo pavisam īsa ārstēšana. 

Šie panākumi tagad ir apdraudēti, galvenokārt tāpēc, ka antimikrobiālie līdzekļi tiek lietoti pārmērīgi vai nepareizi, un tādēļ arvien vairāk rodas un izplatās multirezistentas baktērijas. Ja iedarbīgi nerīkosimies, lai pašreizējās tendences pavērstu pretējā virzienā, varam atgriezties pirmsantibiotiku laikmetā, kad vienkāršas brūces un infekcijas nodarīja lielu kaitējumu vai pat izraisīja nāvi, un parastas medicīniskas manipulācijas bija ļoti riskantas.”

Rezistence pret antimikrobiālajiem līdzekļiem jeb AMR ir nopietna problēma gan Eiropas Savienībai, gan visai pasaulei. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem daudzās pasaules daļās AMR jau sasniegusi satraucošu līmeni. Visos PVO reģionos augsts AMR līmenis novērots baktērijām, kas saistītas ar vairākām parastām infekcijām (piem., urīnceļu infekcijas, pneimonija, tuberkuloze un gonoreja). Pastiprinās arī rezistence pret tādiem pretvīrusu preparātiem kā HIV ārstēšanai izmantotie preparāti.

AMR jau tagad rada nopietnu sociālo un ekonomisko slogu. Tiek lēsts, ka ES gadā ar to saistīti 25 000, bet pasaulē — 700 000 nāves gadījumu. Tiek prognozēts, ka nerīkošanās gadījumā pasaulē būs vairāki miljoni nāves gadījumu: pēc aplēsēm līdz 2050. gadam sakarā ar AMR varētu mirt vairāk cilvēku nekā no vēža.

Pasaules Banka ir brīdinājusi, ka līdz 2050. gadam pret zālēm rezistentas infekcijas pasaules mērogā varētu radīt ekonomiskos zaudējumus, kas apmērā pielīdzināmi 2008. gada finansiālās krīzes zaudējumiem.

Lai rīkotos, Eiropas Padomes 2016. gada 17. jūnija secinājumos pēc dalībvalstu pieprasījuma ietverts aicinājums attiecībā uz AMR nākt klajā ar jaunu un visaptverošu ES rīcības plānu, kura pamatā būtu pieeja „Viena veselība”. ES pasākumi galvenokārt koncentrēsies jomās, kur sagaidāma lielākā pievienotā vērtība dalībvalstīm, piem., atbalsts antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgai lietošanai, starpnozaru darba pastiprināšana, labāka infekciju profilakse un konsolidēta AMR un antimikrobiālo līdzekļu patēriņa uzraudzība, teikts ziņojumā.

Latvijas nacionālā rīcības plānā „Par antimikrobiālās rezistences ierobežošanu un antimikrobiālo līdzekļu atbildīgu un piesardzīgu lietošanu dzīvnieku veselības jomā” ietvertās aktivitātes (sīkāk skat. šeit), citstarp paredz regulāru uzraudzību un uzskaiti antimikrobiālo līdzekļu lietošanā, ar mērķi samazināt to lietošanu, pilnveidojot dzīvnieku infekcijas slimību ierobežošanas un profilakses, kā arī biodrošības pasākumus, kā arī uzlabojot dzīvnieku turēšanas un barošanas apstākļus.

Ražotāji, tirgotāji un HORECA sektors: viedokļi

Dati liecina, ka putnu gaļas patēriņš pasaulē regulāri pieaug. Prognozes liecina, ka pasaulē tuvāko piecu gadu putnu gaļas patēriņš pieaugs par aptuveni 9 %: tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz cūkgaļas un liellopu gaļas patēriņa pieauguma prognozes (3-4%). Vidējais putnu gaļas (vista, tītars, paipala u.c.) patēriņš gadā uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā ir apmēram 20 kg, bet pasaulē - 15 kg. Latvijā gadā tiek patērēts vidēji 21 kg putnu gaļas uz vienu iedzīvotāju. Vairāk nekā 90% iedzīvotāju regulāri uzturā lieto vistas gaļu, un vairāk nekā puse no tiem (63%) vistas gaļu ēd vismaz reizi nedēļā vai pat biežāk.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle Ligita Turnere:  „Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija atbalsta pieņemtos lēmumus, kas paredz antibiotiku samazināšanu pārtikā lietojamo dzīvnieku ārstēšanā, jo mums ir svarīgi, lai pārtikas ražošanā tiktu izmantotas drošas un kvalitatīvas izejvielas. Šobrīd mēs arī neredzam, ka tas varētu atstāt būtisku iespaidu uz pārtikas ražošanu un produktu gala cenām. Šādās situācijās gan ir svarīgi, lai par ierobežojumiem tiktu laicīgi diskutēts un tiktu noteikts arī saprātīgs pārejas periods, lai uzņēmējiem nebūtu jāsaskaras ar pēkšņiem lēmumiem, kas var būtiski ietekmēt uzņēmējdarbību.”

Vistas gaļas produktu tirdzniecības uzņēmuma SIA „NovaBaltic” (zīmoli „Marienbāde” un „Diženā”) pārstāve Agnese Skalbe: „Mūsu pārstāvēto zīmolu -  „Marienbāde” un „Diženā” - ražotāju produkcija ir sertificēta, tās kvalitātes prasības ir ļoti augstas: produkti tiek ražoti no augstākās kvalitātes vistas gaļas, saskaņā ar ES valstīs noteiktajiem normatīviem. Gan kontrolējošo institūciju, gan arī mūsu pašu iniciētajās laboratoriskajās pārbaudēs vistas gaļā neesam konstatējuši ne antibiotikas, ne hormonus. 

Tādēļ esam pārliecināti, ka mūsu produkcijas patērētāji saņem drošu un kvalitatīvu produktu. 

Pēdējo gadu laikā esam novērojuši, ka ir mainījusies ne tikai ēdienu gatavošanas kultūra, bet arī patērētāji sākuši izvēlēties vienkāršāku un ērtāk gatavojamu ēdienu, ka patērētāji seko līdzi savai ēdienkartei, domājot par veselību. Tādēļ likumsakarīgi, ka tiek iegādāts vairāk vistas gaļas, kas ir „vieglāks” un veselīgs ēdiens. Esam novērojuši, ka svaigas gaļas tirdzniecības apjomi pieaug, tāpēc arī ražotājiem un tirgotājiem nākas domāt par modernākiem un drošiem risinājumiem: kvalitatīvu, ērtu un augstām sanitārajām prasībām atbilstošu iepakojumu, kas saglabā produkta kvalitāti, kā arī jāspēj piedāvāt plašu vistas gaļas produktu sortimentu, kas ir arī parocīgi un ātri sagatavojams maltītei.”

Raimonds Zommers, Pavāru kluba vadītājs un restorāna „Entresol” šefpavārs un īpašnieks, atzīst, ka vistas gaļa pašlaik tirgū ir salīdzinoši lētāka un tāpēc arī būtu skaidrojams tās patēriņa pieaugums, tomēr to, ka restorāna klienti vairāk izvēlētos baudīt vistas gaļas ēdienus, viņš nevarot apgalvot, tendence ir līdzīga kā citus gadus. „Klienti uz restorānu nāk baudīt to, ko ierasti mājās nebauda, tāpēc vistas gaļa nav pirmā izvēle klientiem. 

Tomēr mazi bērniem un tiem, kas seko slaidajai līnijai, šī, baltā gaļa, kas ir „vieglāka”, ir laba izvēle.” R. Zommers stāsta, ka savam restorānam vistas gaļu iepērk no kāda liela Vācijas piegādātāja, kurš spēj nodrošināt regulāras, svaigas gaļas piegādes par nemainīgu kvalitāti un stabilu cenu trīs reizes nedēļā, kā arī sniedz dokumentālus apliecinājumus par gaļas drošību. Ar Latvijas ražotājiem nācies sadarboties reizumis, kādas īpaša ēdienkartes izveidē. „Entresol” no Vācijas piegādātāja iepērk t.s. kukurūzas cāļus (ar dzeltenīgu gaļas struktūru): tie ir īpašos apstākļos audzēti un baroti cāļi, kuru cena ir līdzvērtīga citiem gaļas ēdieniem. 

Ilustrācijas:

1) Ilustrācija: karte  - Kopējo pārdošanas apjomu sadalījums visiem antibakteriālajiem preparātiem, kas tiek izmantoti veterinārmedicīnā (Avots: Eiropas veterināro pretmikrobu līdzekļu patēriņa uzraudzības (ESVAC) dati, 2014.g.)

2) Ilustrācija: karte  Baktērijas Escherichia coli invazīvie izolāti, kas uzrāda rezistenci pret trešās paaudzes cefalosporīnu klases antibiotikām, izplatība ES un EEZ valstīs. (Avots: Eiropas slimību profilakses un kontroles centra dati, 2016. g.)

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja  Lolita Neimane