Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem par Jūrmalas naktsmītnēm, 2013. gadā Jūrmalu apmeklēja 147 867 tūristi – par 25 111 jeb 20,5 % vairāk nekā 2012. gadā, turklāt kopējais nakšņojumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 3,6 procentiem. Vidējais uzturēšanās ilgums Jūrmalā 2013. gadā bija 3,1 diena. No kopējā tūristu skaita 26 % ir Latvijas iedzīvotāji un 74 % ārvalstu tūristi. 

Kūrortpilsētā ir būtiski attīstīt tūrismu ne tikai vasarā, bet visa gada garumā. 

Salīdzinot tendences pa ceturkšņiem, var redzēt, ka 39 % tūristu apmeklējuši Jūrmalu trešajā ceturksnī (jūlijs–septembris), 25 % – otrajā ceturksnī (aprīlis–jūnijs), 21 % ceturtajā ceturksnī (oktobris–novembris) un 15 % pirmajā ceturksnī (janvāris–marts). 

Salīdzinājumā ar 2012. gadu tūristu skaits pagājušā gada janvārī–martā ir palielinājies par 9,2 %, aprīlī–jūnijā par 11,6 %, jūlijā–septembrī par 16,8 % un oktobrī–decembrī par vairāk nekā 55 procentiem.

Katru gadu Jūrmalas pilsētu apmeklē liels skaits viesu no Latvijas – 26 % no kopējā tūristu skaita – un pērn vietējo tūristu skaits Jūrmalā palielinājies par 26 procentiem. 

Joprojām lielākais ārvalstu tūrisma tirgus ir Krievija, Igaunija un Lietuva. Pagājušā gadā liels pieaugums tūristu skaita ziņā bija no Krievijas – salīdzinājumā ar 2012. gadu tas pieaudzis par 41 procentu. 

Tāpat ievērojami pieaudzis tūristu skaits no Igaunijas – par 38 procentiem. Vidēji par 20 % palielinājies tūristu skaits no Lietuvas, Baltkrievijas un Uzbekistānas, par 5 % pieaudzis tūristu skaits no Polijas un Ukrainas. Liela daļa no ārvalstu tūristiem ir viesi no Skandināvijas valstīm un Vācijas.

Palielinājies arī dienu skaits, ko ārvalstu viesi pavada Jūrmalā – tūristi no Zviedrijas par 2,7 %, no Izraēlas – pat par 75 procentiem. 

Analizējot statistikas datus pa valstīm, pirmās deviņas vietas apmeklējuma ziņā tradicionāli ieņem Jūrmalai stratēģiski nozīmīgākie tūrisma tirgi, tiem seko stratēģiski potenciālie tirgi. Pirmajā vietā ir Krievija ar 38,1 %, 2. vietā Latvija – 26,2 %, 3. vietā Igaunija – 9,6 %, 4. vietā Lietuva – 6,6 %, 5. vietā citas valstis – 5,1 %, 6. vietā Baltkrievija – 3,1 %, 7. vietā Vācija – 2,2 %, 8. vietā Somija – 1,95 %, 9. vietā Norvēģija – 1,82 %, 10. vietā Zviedrija – 1,70 %, 11. vietā Uzbekistāna – 1,5 %, 12. vietā Polija – 1,05 % un 13. vietā Ukraina – 1%. 

Vidējais nakšņojumu skaits, ko viens tūrists pavada Jūrmalā, ir 3,1 diennakts. Vietējie ceļotāji no Latvijas Jūrmalā pavada vidēji 3,8 dienas, no Baltkrievijas – 12 dienas, no Izraēlas – 7 dienas, no Vācijas – 4 dienas, no Krievijas – 3 dienas, Anglijas, Norvēģijas, Ukrainas un Zviedrijas – 2 dienas, bet viesi no Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Somijas un Uzbekistānas Jūrmalā uzturas vidēji pusotru dienu. 

Statistikas dati ir apkopoti kopumā no 57 naktsmītnēm. Pagājušajā gadā pirmo vietu noslogojuma ziņā ieņem kūrortviesnīcas ar 46,8 % noslogojumu gada garumā, un lielākais noslogojums tām bijis trešajā ceturksnī – 70,60%, pārējā gada laikā – vienmērīgs. 

Sanatorijām un rehabilitācijas centriem vidējais noslogojums bija ap 40 %, lielākais noslogojums jūlijā un augustā – 58 %, mazākais janvārī un decembrī – 32 %. Viesnīcu noslogojums bija 30 % gadā, vislielākais noslogojums jūlijā un augustā – 88,5 %, mazākais decembrī – 10,8% un februāri, martā un aprīlī – 10,9%. procenti.

Sabiedrisko attiecību nodaļa