Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Ziņas

14.08.2015

Tūrisma speciālisti iepazīst Zemgales tūrisma jaunumus

Kāds objekts tiek lolots jau vairākus gadus, kāds cits ir vēl pašā ceļa sākumā, bet tie visi - katrs savā auditorijā - ar laiku var kļūt iemīļoti.

Apmēram tāds varētu būt kopsavilkums pēc Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) tūrisma speciālistu izbraukuma karstuma rekordu dienā, 13. augustā, maršrutā – Blankenfeldes muiža, “Laima Ceramics”, Mazmežotnes muiža, atpūtas komplekss “Miķelis” un “Rožmalas”.

Blankenfeldes muiža

TAVA piecu cilvēku komandu Blankenfeldes muižā, par kuru ir daudz dzirdēts, bet kura pašu acīm nav redzēta, sagaida pats muižkungs Valdis Jākobsons. Apsēdies dižu koku pavēnī muižas priekšā ar šopavasar sastādītām krāšņi ziedošām rozēm, jau viņš pats vien ir leģenda, kura vārdos gribētos klausīties jo ilgi.

Vispirms viņš mūs vedina aplūkot zvanu kolekciju, kuru ilggadējais uzņēmuma “Grindeks” vadītājs sācis veidot teju vai spītības pēc. Toreiz - kad pirms daudziem gadiem kāds kolēģis komandējuma laikā Vācijā brīnījies, kāpēc par senatnīgu zvanu cilvēki ir gatavi maksāt lielu naudu. 

Valdis Jākobsons vērtīgo darinājumu nopircis un pamazām ar zvaniem tik ļoti aizrāvies, ka nu viņam ir kolekcija, kādas otras mums Latvijā nav. Izveidots kolekcijas zvanu katalogs, katram zvanam ir sava vēsture, nesteidzīgi iztaujā kolekcijas īpašnieku, saņem saistošas atbildes un izbaudi mirkli.

Vilces pagasta Blankenfeldes muižas vārds cieši saistās arī ar plūškokiem, kas, iestādīti senatnē, turpina spirgti zaļot arī šajos laikos. Turklāt nesot svētību veselībai dažādu plūškoka (ziedu un ogu) dzērienu veidā. Plūškoks nav parasts koks – saka muižkungs Jākobsons, un arī šajā ziņā – ar stāstiem par veselību stiprinošo, teju vai maģisko koku, muižas sulu un dārzeņu modernās ražotnes izrādīšanu (ābolu sulu te var mierīgi saražot 1 tonnu dienā) un ielūkošanos pašā muižā - ciemošanās Blankenfeldē paliks vislabākajā atmiņā.

Tiesa, pati muiža, kuras atjaunošanas projekts gaida īstenošanu jau sen, joprojām ir tāda, kāda tā mantota no raupjajiem padomju laikiem. Valdim Jākobsonam plāni ir lieli, piemēram, pie muižas reiz būs pamatīgs, lai arī ne tik dižs kā senatnē, dīķis. Pamazām viņš savus plānus īsteno – jau rudenī būs pabeigta neliela konferenču zāle ar Luija XVIII ekspozīciju un tiks paplašināta nelielā viesnīca.

Tā nekad nebūs Rundāle – muižkungs Jākobsons atzīst bez skaudības, jo arī vēsturiski Blankenfeldes muižai ir bijis gluži cits raksturs. Tā bijusi saimnieciska, ražojoša muiža, un tāda tā ir arī tagad un būs turpmāk. Plašajā zemes teritorijā ap muižu zaļo augļu dārzs un tiek briedināti dārzeņi – raža, ko paši muižas darbinieki liek pudeles un burkās un ved pilsētniekiem pārdot.

Degustācijas laikā mums bija iespēja pagaršot divu veidu plūškoka nektārus, un mēs atzinām tos par tik vērtīgiem, ka nelielajā pārdotavā iegādājāmies simpātiskās pudelītes līdzi ņemšanai.

“Laima Ceramics”

Pazīstamās brūnās tūristu norādes, kur meklējama keramikas darbnīca “Laima Ceramics” vēl nav. Pareizāk sakot, Svitenes pagasta zemnieku saimniecības “Urštēni” ceļa galā  lielo lauku darbu aizņemtības dēļ tā ir pieslieta pagalmā pie koka un vēl nav pielikta. Tās ir keramiķes Laimas Grigones dzimtās mājas, kur nu viens nams kopš maija mēneša pārtapis par tūristiem izrādāmu keramikas darbnīcu. Laima kļuvusi par mākslinieci Latvijā, studijās Lielbritānijā un stažējoties pie pieredzējušās keramikas meistares Ingrīdas Žagatas Skultes pagastā.

Tagad jaunā māksliniece strādā patstāvīgi un labprāt uz keramikas aizraujošo pasauli vedina citus. Skolēnus un dažādus interesentus jeb tūristus nelielās grupās. Tā vien liekas, ka keramika ir samērā vienkārša nodarbošanās. Par to, ka tie ir maldi, darbnīcas apmeklētāji uzzina jau uzreiz, kad ciemošanās sākas pie materiālu stenda. Ir porcelāns, māls, akmens masa - katram sava specifika, niķi un stiķi. Laima atver porcelāna paku un gabalu no baltā, kaprīzā materiāla uzliek uz podnieka ripas. Slaidie pirksti strādā veikli un liegām kustībām, bet patiesībā tajos tiekot ielikts liels spēks. Keramiķe stāsta par brīžiem, kas viņas amatā, strādājot ar dažādajiem materiāliem, uzdzen adrenalīnu, un tas ir temats, par kuru līdzšinējās podnieku apmeklējuma reizēs nav dzirdēts. Tāpat kā nav dzirdēts, piemēram, par glazūrām, kuras Laima gatavo pati.

Nebijis jāturpina maršruts, darbnīcā ar patiesu interesi varētu kavēties itin ilgi, pat atgriezties atkārtoti, jo tā ir vieta, kur arī katrs pats var kaut ko izveidot. Skolēniem visbiežāk iesakot no māla izlipināt kādu putnu (pāvu), bet var arī ko citu, kas nu kuram patīk. Kāds jaunlaulāto pāris nesen izteicis vēlēšanos savu plaukstu nospiedumu atstāt porcelāna šķīvī, bet, tā kā šis materiāls ir trausls, taču vīru rokas mēdz būt spēcīgas, Laima pagaidām vēl prāto, kā to izdarīt.

Plauktos salikti Laimas dažādu materiālu un formu darinājumi, kam katram ticis savs neatkārtojams roku pieskāriens. Priecē toņu salikumi un faktūras. Tā vien gribētos kādu bļodu vai vāzi pārnest mājās, kur modernā interjerā šie keramikas priekšmeti harmoniski iederētos.

TAVA

  

Vēl ziņas

Latvijas pavāru elite nu jau trešo reizi startē Bocuse d’Or Eiropas atlasē, Pasaules prestižākajā pavāru konkursā!
Inovatīvs sadarbības projekts - mobilā mācību lietotne viesmīlības nozarē
Kas drošāks- steiks vai nageti
Uztura speciāliste Lizete Puga: ieteicamākie ēdieni ķermeņa labsajūtai
Veiksmīgi noritējis seminārs Somijas medijiem un tūrisma nozares pārstāvjiem


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts