LPKS “Trikāta KS” nav saskaņojusi tiesiskās aizsardzības procesa plānu, un turpina sarunas ar potenciālajiem pircējiem, kas varētu iegādāties kooperatīvam piederošo 53,66% kapitāldaļu. 

Kā ziņots iepriekš, LPKS “Trikāta KS” ir izveidojusies smaga finansiālā situācija, jo SIA “Latvijas Piens” ilgstoši kavējis maksājumus par pienu, kā rezultātā izveidojies parāds 3 036 600 EUR apmērā pret kooperatīvu un attiecīgi zemniekiem. Lai stabilizētu situāciju, 20. maijā LPKS “Trikāta KS” Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam (TAP). Šo divu mēnešu laikā LPKS “Trikāta KS” centās panākt risinājumu sarunās ar SIA Latvijas Piens, taču rūpnīca piedāvāja parāda atmaksas grafiku tikai četru gadu laikā, kamēr likums TAP ietvaros norēķināšanos ar kreditoriem paredz divu gadu laikā. 

Ņemot vērā šo apstākli, LPKS “Trikāta KS”TAP pasākumu plānu ar kreditoriem nav saskaņojusi un TAP nevar tikt uzsākts. LPKS „Trikāta KS” turpinās darbu un mēģinās atgūt naudu no SIA „Latvijas Piens” un pārdot tai piederošos 53,66% kapitāla daļu, lai varētu tuvākā laikā norēķināties ar zemniekiem par pienu.

Uldis Krievārs, LPKS “Trikāta KS” valdes priekšsēdētājs: „Kooperatīva vadība turpina risināt sarunas ar kapitāla daļu pircējiem. LPKS “Trikāta KS” plāno turpināt sarunas arī ar LPKS “LATRAPS”, lai panāktu, ka par kapitāla daļām tiek maksāta adekvāta cena. 

Pašreizējais LPKS „LATRAPS” piedāvājums nav korekts attiecībā pret citiem LPKS „Trikāta KS” kreditoriem. Vienlaikus ir citi piedāvājumi, kuri ir būtiski izdevīgāki un dotu iespēju nekavējoties norēķināties ar zemniekiem.”

LPKS “Trikāta KS” valdes loceklis, Kokneses novada z/s “Vecsiljāņi” saimnieks Juris Sprukulis: “Neraugoties uz pārmetumiem, uzskatu, ka valdes rīcība nav bijusi nepareiza – tikai lielā mērķa vārdā, lai attīstītu rūpnīcu, mēs pienu vedām zem tirgus cenas, pusgadu esot arī kā vienīgais izejvielas piegādātājs. 

“Trikātas” zemnieki apzinājās, lai jaunu uzņēmumu attīstītu, tam nepieciešama šī “tauku” kārtiņa, un mēs tos veidojām no sava piena un līdzekļiem. “Trikātas” zemnieku piena nauda tika izmantota rūpnīcas ilgtermiņa mērķiem – siera uzkrājumu veidošanai, eksportam, līdz mūsu spēki izsīka. Pēc esošā SIA “Latvijas Piens” dalībnieku līguma, lēmumi tiek pieņemti ar 75% balsu. 

Rūpnīcas menedžmenta “labās pārvaldības prakse” paredzēja mūs, īpašniekus, no lēmumu pieņemšanas turēt pa gabalu, un mēs – to, vai un, kāda piena cena tiek maksāta “Trikātas” zemniekiem, vairs ietekmēt nevarējām.”

LPKS “Trikāta KS” biedrs, z/s “Sporas” saimnieks Agris Vikmanis: „Ir skumīgi šobrīd medijos redzēt visus apmelojumus par „Trikātu” un uzņēmuma vadību - tas ir viens no lielākajiem piensaimnieku uzņēmumiem, aiz kā stāv vairāk nekā 100 zemnieku. Arī lauksaimnieku organizācijām vajadzēja vairāk atbalstīt un palīdzēt, nevis izplatīt nepatiesu informāciju, kas rada ekonomiskas sekas un cenšas šķelt kooperatīva zemniekus. 

Protams, tas bija „Trikātas” lēmums tik ilgi piegādāt pienu, cerībā, ka uzņēmuma vadība radīs risinājumu un spēs samaksāt zemniekiem. Atšķirībā no pārējiem „Latvijas Piens” kooperatīviem, kas uzņēmumu pameta un, līdz ar to, nav nonākuši tādās grūtībās, „Trikāta” pieņēma lēmumu palikt līdz pēdējam un turpināt piegādāt pienu. Taču, godīgi sakot, esmu vīlies „Latvijas Piens” pieņemtajos lēmumos, kas tā arī nerada iespēju rast apgrozāmos līdzekļus, un veikt samaksu zemniekiem, tā vietā šobrīd kritizē „Trikātas” rīcību.”

LPKS “Trikāta KS” valdes loceklis, Mazsalacas novada z/s “Kūdras” saimnieks Agris Ludriksons: “Esmu bijis viens no idejas autoriem un iniciatoriem savas piena pārstrādes rūpnīcas izveidošanai, ikviens “Trikātas” zemnieks tajā ir ieguldījis ne tikai pamatīgus naudas līdzekļus, bet arī visu savu sirdi un dvēseli. Lēmums par pārdošanu ir smags, bet tā šobrīd ir vienīgā izeja, lai norēķinātos ar “Trikātas” zemniekiem.”