Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri Konference 21.09.2017

Ziņas

30.03.2016

Terorakti negatīvi ietekmē tūrisma industriju

Mūsdienās tūrisms ir hipermobila nozare, kas ir ļoti cieši saistīta ar globālo ekonomiku, tāpēc vadošie tūrisma speciālisti un zinātnieki atzīst, ka politisko un drošības krīžu potenciālā ietekme pieaugs gan biežumā, gan apjomā. 

Tūrisma pieprasījums ir jūtīgs pret politisko vardarbību un teroraktiem, jo tūristi novērtē galamērķa mieru un klusumu. Starp nozīmīgākiem riska faktoriem, kas kavē ceļošanu, ir jānosauc karš un politiskā nestabilitāte, rūpes par veselību, kriminogēnā situācija, terorisms un dabas katastrofas.

Pēc terorakta tūrisma apjomi krītas par 20%
Teroraktu ietekme uz tūrisma nozari kļūst arvien lielāka, jo terorisms tiek atzīts par 21. gadsimta lielāko draudu. Ja 90. gados par terorisma ietekmi runājām galvenokārt atsevišķu valstu līmenī (Spānijā, Ziemeļīrijā, Ēģiptē), tad kopš 2001. gada 11. septembra terora akta ir aptverta šo notikumu globālā ietekme. Tūrisma pieprasījums pasaulē 11. septembra terora akta rezultātā samazinājās par 10%, ASV - pat par 20%, radot zaudējums 105 miljardu ASV dolāru apjomā (Goodrich, 2001).

Politiskās krīzes un terorisma rezultātā ļoti smagi cietusi Ēģiptes tūrisma nozare. Ārvalstu tūristu skaits šajā valstī ir samazinājies par vienu trešdaļu – no 14,1 miljona 2010. gadā uz 9,3 miljoniem 2015. gadā. 

Viens terorakts atbaida aptuveni 140 000 potenciālo tūristu
Diemžēl, par teroraktu mērķiem visbiežāk tiek izvēlētas vietas, kur pulcējas liels skaits cilvēku, proti, tūristi. Spānijā veikts pētījums atspoguļoja, ka viens terorakts atbaida aptuveni 140 000 potenciālo tūristu.  

Katra atsevišķā terorakta ietekmi var analizēt dažādās dimensijās, novērtējot, kā tas ietekmē konkrēto vietu, kā tūrisma galamērķi, kā tas ietekmē vietējo ekonomiku un ikdienas dzīvi, kā tas ietekmē kaimiņvalstis, reģionu kopumā, ienākošās un izejošās tūristu plūsmas. Pētījumi liecina, ka teroraktu ietekme atšķiras, jo ir atšķirīgi tūrisma galamērķi, to produkti un tūristi. 

Tūrisma nozare var atgūties 6 - 12 mēnešos
Ir valstis, kas tradicionāli tiek uzskatītas par drošām valstīm, kurās atsevišķs terorakts rada īslaicīgāku ietekmi. Ir novērtēts, ka atsevišķos gadījumos, kad  terorakti neatkārtojas, tūrisma nozare var atgūties 6 - 12 mēnešos. Pēc Bali terora aktiem 2002. gadā, Indonēzijas valdība iztērēja 200 miljonus ASV dolāru tūrisma veicināšanai, un tūrisma nozarei bija vajadzīgi divi gadi, lai atgrieztos pirmskrīzes līmenī (Pambudi, McCaughey and Smyth, 2008). Valstīs, kas asociējas ar politiskām un reliģiskām nemiernieku grupām un kurās tradicionāli ir augti terorisma draudi, piemēram, Izraēla un Pakistāna, tūrisma nozare ir pielāgojusies šai situācijai, un atsevišķiem incidentiem nav tik liela ietekme. Šo valstu potenciālie tūristi teroraktu neuzskata par ilgtermiņa draudu.

Samazinās tūrisma plūsma uz Eiropu
Analizējot Briseles teroraktu ietekmi uz tūrisma nozari, jāatzīst, ka mēs katrs kā indivīds, gan tūrisma nozare, gan valsts kopumā jutīsim to ietekmi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Pirmkārt, samazināsies tūristu plūsma uz Eiropu kā tūrisma reģionu. Jau tiek novērots, ka Āzijas ceļotāji izvēlas vairāk ceļot sava reģiona ietvaros. 

Otrkārt, īslaicīgi tiks atcelti plānotie ceļojumi gan uz Beļģiju, gan citām valstīm, it sevišķi uz tām, kurās ir augstāks musulmaņu īpatsvars un draudu līmenis, piemēram, Turciju. 

Treškārt, izjutīsim finansiālas sekas, jo valstis un uzņēmumi vairāk investēs drošības pasākumos, kas, savukārt, palielinās pakalpojumu, apdrošināšanas un citas izmaksas, palielinās budžeta izdevumus, un attiecīgi samazinās to līdzekļu apjomu, ko varētu izmantot citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. 

Ceturtkārt, tiks pastiprinātas drošības kontroles, kas prasīs ilgāku laiku lidostās, tāpat ilgāku laiku pavadīsim uz robežas, izejot robežkontroli utt. Tiek atzīts, ka mūsdienu situācija (gan ekonomiskā, gan politiskā) ilgtermiņā maina tūristu izturēšanos (vairāk līdzekļu tiek novirzīti uzkrājumiem, samazinot izdevumus tūrisma pakalpojumiem) un globālās tūristu plūsmas.

Vietējais tūrisms kā alternatīva 
Krīzes situāciju analīze liecina, ka tās sniedz arī daudz iespēju un izaicinājumu tūrisma galamērķiem un nozarei. Ir pierādīts, ka tūrisms ir salīdzinoši elastīgs darbības veids. Situācijā, kad pieaug starptautiskā nestabilitāte un riski, attīstās vietējais tūrisms, kas var kompensēt ārvalstu tūristu plūsmas samazināšanos.  

Latvija, kā valsts ar zemu teroraktu draudu līmeni, var kļūt par vietu, kas aizstās nedrošākus reģionus un pilsētas Eiropā. Tiek prognozēts, ka eiropieši mazāk izvēlēsies tālos ceļojumus, dodot priekšroku īsākiem ceļojumiem, tai skaitā uz kaimiņvalstīm, uz reģioniem, kurus var sasniegt ar auto. 

Latvijas tūrisma uzņēmumiem un masu saziņas līdzekļiem būtu jāizvērš aktīvs mārketings un reklāmas kampaņas, uzsverot mūsu tūrisma nozares galvenās priekšrocības, salīdzinot ar terorisma skartajām Eiropas valstīm. Latvija ir droša valsts, mums ir kvalitatīvi un daudzveidīgi tūrisma produkti, un salīdzinoši zemas cenas - ļoti laba tūrisma produkta un cenas attiecība. Valsts ar labu reputāciju tiek uzskatīta par uzticamu vietu, kur investēt, veidot biznesu, doties brīvdienās.

Autore: Biznesa augstskolas Turība Tūrisma un viesmīlības katedras vadītāja, prof., dr.geogr. Maija Rozīte 




 
 Marta Kive

  

Vēl ziņas

Finanses. Plāno palielināt nodokļus ātro kredītu aizdevējiem
airBaltic iekšzemes reiss starp Rīgu un Liepāju būs arī ziemā
Vai mencas un reņģes būs pietiekami
“Jaunpils pienotavas” produkti ir pieprasīti gan vietējā, gan eksporta tirgos
“Latvijas balzams” veikalos Jūrmalā un Vecrīgā apgrozījums tūrisma sezonā audzis par 15%


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts