Alkoholisko dzērienu izplatītājs ‘’SPI Distribution (Latvia)’’ ir kļuvis par oficiālo lielākā Dienvidāfrikas vīnu nama – ‘’KWV’’ vīnu izplatītāju un partneri Latvijā. Uzņēmums vietējā tirgū pārstāvēs sešas „KWV” vīnu kategorijas - gan tā dēvētos vīnus katrai dienai (‘’Pearly Bay’’) un klasiku (‘’KWV Classic’’), gan arī izmeklētas kolekcijas (‘’KWV Chatedral Cellar’’, ‘’Roodeberg’’, ‘’Laborie’’) restorānu - bāru segmentam un specializētajiem vīna veikaliem. 

Līdz ar šo partnerību Dienvidāfrikas vīnu ražotāja ‘’KWV” vīnus Baltijas valstīs pārstāvēs visi ‘’Amber Beverage Group’’ holdingā ietilpstošie alkoholisko dzērienu izplatītāji – ‘’SPI Distribution (Latvia)’’, ‘’SPI Distribution (Estonia)’’ un ‘’Bennet Distributors (Lietuva)’’. 

„Mūsu uzdevums, kļūstot par vadošā Dienvidāfrikas vīnu zīmola ‘’KWV’’ vēstniekiem un partneriem, ir turpināt paplašināt šīs tradīcijām bagātās vīnu darītavas sortimentu Latvijā, atklājot dzērienu kvalitāti un daudzveidību patērētājiem,” pauž Valts Ermansons, ‘’SPI Distribution (Latvia)’’ vadītājs.

Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka vīna tirgus Latvijā ir stabilizējies un jau var pamatoti runāt par vīniem lojālu patērētāju grupas izveidi.  „Neraugoties uz lielo konkurenci un piedāvājumu vietējā tirgū, Dienvidāfrikas vīni ir viena no visstraujāk augošajām vīnu kategorijām, jo Latvijas patērētājiem ir saprotama šo vīnu garša, kā arī tiek novērtēta dzērienu kvalitātes un cenas attiecība,” atklāj V.Ermansons.  

‘’KWV’’ vīni ir vieni no visstraujāk augošajiem importēto vīnu kategorijā Latvijā pēc IWSR (International Wines and Spirits Research) datiem. ‘’KWV’’ vīnu nama vēstures pirmsākumi meklējami 1918.gadā. Šodien tas jau ir pasaulē atzīts ražotājs, eksportētājs un vadošais Dienvidāfrikas vīna nams, kura portfelī ir vairāk nekā 100 dažādu vīnu, kas tiek izplatīti vairāk nekā simt pasaules tirgos.

‘’KWV’’ vīnu nams apvieno 69 vīnogu audzētājus no 13 Dienvidāfrikas reģioniem un 420 vīna dārzus. ‘’KWV’’ vīnu nams gadā saražo 12 000 tonnu dažādu vīnu, kas lepojas ar tradīcijām bagātu vēsturi un dabai draudzīgu ražošanas praksi. 

Valts Ermansons