Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri Tallinn FoodFair

Ziņas

25.09.2017

Sadarbības ekonomika met lielu izaicinājumu tūrisma produktu kvalitātei

27.septembris – Starptautiskā Tūrisma diena tiek atzīmēta visā pasaulē. Latvijā, tāpat kā citās reģiona valstīs tā iezīmē aktīvās vasaras tūrisma sezonas un klusās sezonas robežu. Tūrisma uzņēmējiem un nozarē strādājošajiem tā ir iespēja atskatīties uz aizvadīto aktīvo vasaras sezonu, pārdomāt notikušo un sākt plānot aktīvo rudens tūrisma izstāžu-gadatirgu sezonu un organizēt darījuma tūrisma braucienus.

Tūrisms, kā pakalpojuma nozare, viennozīmīgi, visātrāk saskarās gan ar pozitīvajiem, gan negatīvajiem efektiem
Daudz biežāk nekā iepriekšējos gadus tiek runāts par dalīšanās ekonomikas (sharing economy) ieteikmi uz nozari. Līdzīgi kā pirms, apmēram, 15 gadiem gala patērētājam pieejamās tiešsaistes rezervācijas sistēmas radīja jauna satura diskusiju par tūrisma nākotni, tā šobrīd arvien biežĀk profesionālajās sarunās dzirdami tādi vārdi kā airBnB, Uber, Latvijā arī Taxify un vēl daudzi citi. 

Tie aptver vienu no “karstākajām” nozares tēmām – dalīšanās vai sadarbības ekonomiku (sharing economy/collaborative economy). 2015.gadā Eiropas Komisija ir nodefinējusi 3 galvenās jomas, uz kurām var tik attiecināms šis ekonomikas termins – preču otrreizējā aprite, aktīvu izmantošana un pakalojumu un darbaspēka apmaiņa. Tūrisms, kā pakalpojuma nozare, viennozīmīgi, visātrāk saskārās gan ar pozitīvajiem, gan negatīvajiem efektiem. 

Tūrisma nozare ir sasniegusi vienu no saviem mērķiem – dot iespēju vietējiem iedzīvotājiem gūt ekonomisko labumu no tūrisma nozares
Patērētāja perspektīva ir visnotaļ iespaidīga – ceļošana ir kļuvusi pieejamāka  pateicoties tehnoloģiju sniegtajām iespējām. Apmešanās iespējama ne tikai viesnīcās, bet arī privātu personu mitekļos. Iedzīvotāji ir gatavi iznomāt savu dzīvojamo platību prombūtnes laikā, vai neizmantotās telpas pašiem paliekot savā dzīvesvietā, taksometru vai sabiedriskā transporta vietā iespējams izmantot vietējo iedzīvotāju piedāvātos pārvietošanās pakalpojumus, turklāt, izmaksas iespējams dalīt ar citiem līdzbraucējiem līdzīgā maršrutā un pilsētu ekskursiju vietā iespējams apskatīt ceļojuma galamērķi kopā ar vietējiem iedzīvotājiem. Varētu šķist, ka tūrisma nozare ir sasniegusi vienu no saviem mērķiem – dot iespēju vietējiem iedzīvotājiem gūt ekonomisko labumu no tūrisma nozares, un vienlaikus piedāvāt produktu un pakalpojumu daudzveidību. 

Sadarbības ekonomika tūrisma nozarē rada virkni diskutablu, legālu un ētisku jautājumu
Tomēr sadarbības ekonomikas ēnas puses ir pietiekami nopietnas, lai par tām rosinātu plašāku diskusiju. Sadarbības ekonomika tūrisma nozarē rada virkni diskutablu, legālu un ētisku jautājumu. Līdz šim aktīvāko diskusiju ir izvērtusi Latvijas Viesnīcu un Restorānu Asociācija (LVRA), runājot par starptautiskā mājokļu iznomāšanas portāla “airbnb” darbību Latvijā. 

2016.gadā veikts pētījums atklāj, ka “airbnb” kopējais pieejamais gultasvietu skaits Rīgā jau tuvojas diviem tūkstošiem. Lai gan vidējā cena par nakti ir zemāka, nekā vidējā Rīgas viesnīcu cena, ir pamats uzskatīt, ka kopējā Kā norāda pētījuma autora Olga Fediniča – “airbnb” pasaules tendences ļoti labi atspoguļojas Rīgā un patiesais ietekmes apmērs ir daudz lielāks, nekā tas varētu šķist pirmajā mirklī. 

Ļoti daudzi dzīvokļu īpašnieki labprāt piedāvā naktsmītnes ārvalstu viesiem, turklāt, daudziem tas ir papildus ienākums. Vienlaikus, Valsts Ieņēmumu Dienests (VID) ir atzinis, ka portāls ir samaksājis PVN nodokli apmēram 100000 eiro apmērā, atzīstot, ka nav skaidrs, vai nomaksātā summa ir atbilstīga. O.Fediniča atzīst, ka apmērs noteikti ir lielāks. 
Turklāt, tādi Eiropas populārie galamērķi kā Parīze, Barselona, Roma, Berlīne un citi jau vairākus gadus ļoti nopietni strādā pie attiecīga regulējuma izstrādes. 

Aptaujātie tūrisma nozares pārstāvji norāda uz vairākām sadarbības ekonomikas ēnas pusēm
Nenoliedzot nepieciešamību iet līdzi laikam, aptaujātie tūrisma nozares pārstāvji – gan viesnīcu, gan restorānu pārstāvji un citu tūrisma pakalpojumu sniedzēji norāda uz vairākām sadarbības ekonomikas ēnas pusēm. Sadarbības ekonomika met lielu izaicinājumu tūrisma produktu kvalitātei – nereti pakalpojumu sniegšanā iesaistās negodprātīgi, ātru peļņu algstoši darboņi, kuri tādejādi kaitē nozares tēlam kopumā un raida nepareizu signālu par galamērķi. 

Likumsakarīgi, ka ēnu ekonomika iet kopsolī ar visu nezināmo un puslegālo, kā rezultātā tūrisma ekonomiskā nozīme nevar tikt pienācīgi novērtēta, kas, savukārt, ietekmē valsts politiku attiecībā uz nozari. Tāpat tiek radīts pamats neilgtspējīgai nozares attīstībai, kuru raksturo pārtūrisms (overtourism) – nesamērīgs tūristu skaita pieaugums, kura rezultāta tiek samazināta vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāte to mītnes vietās un ierobežota atsevišķu izklaides pakalpojumu pieejamība.

Skaidrs, ka ēnas puses atsver arī tādi ieguvumi, kā vietējo iesaiste tūrismā un viesmīlībā, atsevišķos gadījumos sadarbības ekonomika var būt kā impulss īstermiņa bezdarba problēmu risināšanai. Ne mazāk būtisks arguments par labu sadarbības ekonomikai ir apstāklī, ka tā ir radusies patērētāja diktēta – tūristam meklējot arvien jaunas izklaides iespējas un vietējās pieredzes paveras vieta jauniem tūrisma produktiem.

Sadarbības ekonomika nevar tikt uztverta kā drauds, jo tas nozīmētu iet pretēji globāliem makro līmeņa procesiem
Kamēr Latvijā sadarbības ekonomikas diskusija par tās ietekmi uz tūrisma nozari, vismaz pagaidām ir aprobežojusies tikai diskusijā par diviem sadarbības ekonomikas flagmaņiem – airBnB un Uber, nepaies nemaz ilgs laiks, kad jaunās ekonomiskās sadarbības formas būs tik dominējošas, ka jau atkal likumdošanas regulējumu nāksies izstrādāt ārkārtas režīmā, kas jau atkal var radīt šaubas par tā saturisko kvalitāti. 

Pat Barselona, kas uzskatāma par spilgtāko piemēru sadarbības ekonomikas negatīvajai ietekmei uzsver, ka sadarbības ekonomika nevar tikt uztverta kā drauds, jo tas nozīmētu iet pretēji globāliem makro līmeņa procesiem, kas raksturo mūsdienu sabiedrību. Par galveno izaicinājumu, tādejādi, kļūst prasme nozarei vienoties par pasākumiem, kādi ieviešami sabalansētai, attīstību veicinošai izaugsmei, tai skaitā, tiesiskam regulējumam un adekvātiem kontroles mehānismiem.




Ērika Lingebērziņa Dr.oec.


  

Vēl ziņas

Ēdamie tārpi-audzēti Latvijā
“Rīgas Melnā Balzama” kokteilis jau otro reizi triumfē “Pasaules kokteiļu čempionātā”
Iepirkšanās centrā RĪGA PLAZA būs veikals Maxima
Atklāta pieteikšanās starptautiskajam bārmeņu konkursam “World Class” 2018
“Latvijas balzams veikali” tīkls šogad attīstībā investējis 95 tūkstošus eiro


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts