Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Ziņas

27.07.2015

Rīga ir gardēžu galamērķis, savukārt Jūrmalai vēl ir kur aug

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore, Biznesa augstskolas Turība absolvente Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Uz Latviju visvairāk brauc skandināvi un vācieši
Ja analizējam no kādām valstīm šobrīd brauc visvairāk tūristu, tad tās ir Skandināvijas valstis, Vācija – no šīm valstīm ir vislielākais ienākošā tūrisma īpatsvars. Pēdējo trīs līdz četru gadu laikā visvairāk uz Latviju brauca norvēģi, šobrīd gan Norvēģijas tūristu skaits ir samazināties, toties pieaug zviedru un dāņu tūristu skaits. 

Mēs redzam arī to, kā mainās galamērķu izvēle, piemēram, pirms pieciem gadiem pieprasītākais galamērķis Baltijā bija Tallina, pēc tam līdera pozīcijas iekaroja Rīga, bet šobrīd jau Tallina atkal ir iecienītākā pilsēta Baltijas valstīs. 

Tūristu skaita izmaiņas būtiski ietekmē tieši lidojumi, cenas, kā arī tūrisma veids. Rīga ir pateicīgs galamērķis t.s. leisure tourism jeb atpūtas tūrisma galamērķis, ko ļoti iecienījuši vācu pensionāri, kuri brauc garās autobusu tūrēs pa visu Baltiju.
Latvijas attiecības ar Krieviju rada jūtamas izmaiņas
Mainās ne tikai tūristu skaits no Krievijas – Eiropas masu medijos parādās informācija par saspīlētajām politiskajām attiecībām šajā reģionā, un tas ietekmē arī Vācijas, Itālijas vai Skandināvijas tūristu izvēli. 

Politiķi ar saviem nepārdomātajiem izteikumiem bieži vien rada nepareizu priekšstatu par situāciju reģionā un tūrisma nozare ir pirmā, kas izjūt sekas. Spilgts piemērs ir mūsu kaimiņvalsts Lietuvas prezidente, kura pavasarī intervijā, stāstot par Lietuvas un Krievijas attiecībām, tik ļoti sabiezināja krāsas, ka ārzemniekiem radās priekšstats – Lietuvā jau ienākuši Krievijas tanki. Kad šī intervija parādījās Vācijas medijos, tūristu skaits samazinājās par 20-30%. 

Viens no galvenajiem faktoriem jebkuram ceļotājam ir drošība! Ja viņi televīzijā dzird attiecīgās valsts prezidentu sakām, cik valstī ir kritiska situācija, viņi anulē visus ceļojuma plānus.

Līdzīga situācija bija arī Malaizijas pasažieru lidmašīnas katastrofā pērnajā vasarā Donbasā, kurā gāja bojā daudzi Nīderlandes tūristi. Mūsu uzņēmuma birojā Maskavā uzreiz bija vērojams straujš tūristu skaita samazinājums, turklāt, tika anulēti arī neskaitāmi ceļojumi uz Baltijas valstīm, jo tās ģeogrāfiski atrodas Krievijas kaimiņos. 

Politiķu izteikumu iespaidā
Latvijas politiķi absolūti nedomā par tiem cilvēkiem un uzņēmumiem, kas darbojas tūrisma nozarē un maksā nodokļus! Viņi neapzinās, ka pasakot divus vai trīs nepārdomātus teikumus, simtiem cilvēku var zaudēt darbu. Tāda pati problēma ir arī Lietuvā, kur ar vienu prezidentes runu var radīt tik lielus zaudējumus. 

Reizēm rodas priekšstats, ka valdības pārstāvji dzīvo savā pasaulē, zaudējot sasaisti ar nodokļu maksātājiem – cilvēkiem, kuri strādā un dod darba vietas arī citiem. Politiķiem jāsaprot, ka viņu rīcība ietekmē visu sabiedrību. Es neesmu politikas eksperts, bet, redzot kādas sekas tas atstāj, piemēram, uz tūrisma sektoru, ieteiktu vairāk pārdomāt savus izteikumus. 

Rīga – gardēžu galamērķis
Rīga piesaista ar gastronomisko piedāvājumu, kā arī ar Centrāltirgu, kam līdzīga nav nekur citur Eiropā. Rīga ir tūrisma galamērķis tiem ceļotājiem, kuri vēlas baudīt labu ēdienu un kvalitatīvu servisu. Rīga ir piemērota tiem tūristiem, kuri ir turīgi, bet nevēlas pārmaksāt par saņemto pakalpojumu. Rīga ir value for money – laba kvalitāte par labu cenu! 

Tas laiks, kad Rīga bija vecpuišu ballīšu galamērķis, ir pagājuši. Tas bija aktuāli pirms pieciem gadiem. Tagad uz Rīgu brauc interešu grupas – tūristi no Vācijas, Skandināvijas, Šveices, kuri brauc baudīt mākslu, apmeklēt operu, baletu u.tml. 

Pie mums Latvijā ir brīnišķīgs pasākums – Dziesmu un deju svētki, diemžēl to apmeklē salīdzinoši maz tūristu, jo mēs vēl neesam iemācījušies reklamēt un „pārdot” šo pasākumu. Latviešiem vispirms jātiek pašiem skaidrībā ar sevi, jāizlemj, kādu valsts tēlu mēs vēlamies veidot – vai mēs pozicionējam sevi kā tautu, kas dzied un dejo, vai liekam uzsvaru uz zaļo dzīvesveidu vai ejam vēl kādā citā virzienā. Mēs paši nezinām, kas esam! Un, kamēr mēs to nesapratīsim, nespēsim veidot veiksmīgu tēlu starptautiskajā tirgū!
Starp iecienītākajiem galamērķiem joprojām ir arī Sigulda, kurā ir plašs piedāvājums un unikālas aktivitātes, piemēram, vertikālā vēja tunelis "Aerodium", arī Siguldas Tūrisma informācijas centrs strādā ļoti profesionāli, regulāri tiek īstenotas jaunas aktivitātes, tiek radīti interesanti piedāvājumi. Siguldas pašvaldība, manuprāt, ļoti prasmīgi apgūst un realizē ES fondu līdzekļus – informācija un reklāma par tūrisma iespējām ir pārdomāta gan no saturiskā, gan dizaina viedokļa. Ļoti būtiski ir tas, ka tiek atbalstīti vietējie uzņēmēji un ražotāji, tiek organizētas ekskursiju tūres un degustācijas, kas, protams, mājražotājiem nozīmē iespēju nopelnīt. Tūrisma jomā Sigulda ir tālu priekšā visām citām Latvijas pilsētām!

Jūrmalai vēl jāaug
Kas attiecas uz kūrortpilsētu Jūrmalu – tas, protams, ir viens no galamērķiem, kuru tūristi labprāt apmeklē, bet Jūrmalai noteikti vēl ir daudz jāaug. Es ceru, ka tagad, kad pilsētā vairs nenotiks „Jaunais vilnis”, tūrisma jomā notiks kāda izaugsme un tik padomāts par jaunu produktu radīšanu. 
Šobrīd Jūrmalā tūristiem nav ko darīt, var atbraukt un pastaigāties gar jūru, tas arī viss. Kamēr bija „Jaunais vilnis”, Jūrmalas tūrisma uzņēmējiem nebija nepieciešamības satraukties, tagad ir pēdējais laiks uzlabot piedāvājumu. Jūrmala tiek pozicionēta kā SPA un relaksācijas pilsēta, bet realitātē jau ir tikai kādas trīs vai četras SPA viesnīcas, kurās cenu līmenis un kvalitāte nav atbilstoši. Tikai ar SPA procedūrām tūristus nevar piesaistīt, piedāvājuma jābūt daudz plašākam. Jūrmalai ir liels nākotnes attīstības potenciāls!
Vēl viens ļoti iecienīts tūrisma galamērķis ir Rundāle, taču arī tur ir virkne aspektu, kurus vajadzētu uzlabot. Strādājot tūrisma nozarē tik ilgu laiku, esmu secinājusi – tur, kur ir iesaistītas valsts iestādes, sadarbība noris grūtāk un smagāk. 

Uz Latviju brauc aizvien vairāk t.s. korporatīvo jeb biznesa tūristu, kuri pavada pie mums trīs līdz četras dienas. Pusi no laika viņi pavada konferencēs vai semināros, un papildus tam ir arī izklaidējošās vai kultūras aktivitātes. Lielākoties viņi uzturas Rīgā, attiecīgi arī pārējiem galamērķiem jābūt Rīgas tuvumā. Laiks, kas tiek pavadīts ceļā, nevar būt ilgāks par stundu, attiecīgi viņi visbiežāk apmeklē Siguldu, Jūrmalu, Rundāli u.tml. 

Valdībai jāsāk apzināties tūrisma sfēras nozīmi
Ja runājam par investīcijām tūrismā, piemēram, par zīmolu „Live Riga” – no vienas puses ir labi, ka šāds zīmols ir izstrādāts, bet paraudzīsimies uz to no otras puses – 70% no līdzekļiem, kas tiek novirzīti tūrismam, Rīgas dome iegulda t.s. atpūtas tūrismā, nepadomājot, ka šie tūristi izvēlas daudz lētākus galamērķus, apskates objektus un restorānus, attiecīgi ieņēmumi no viņiem ir daudz mazāk, salīdzinot, piemēram, ar biznesa jeb korporatīvajiem tūristiem. 

Biznesa klientu, kuri rīko konferences, seminārus, iznomā telpas, apmeklē augsta līmeņa restorānus u.tml., piesaistei tiek atvēlēti tikai 30% līdzekļu, kaut gan ieņēmumi no šiem tūristiem būtu daudz lielāki. Privātā sektora uzņēmēji tūrisma jomā ir vairākus soļus priekšā pašvaldībām un valsts iestādēm, viņi daudz labāk izprot tirgu un seko līdzi mainīgajām tendencēm. 

Valsts vai pašvaldības iestādēs par tūrismu bieži vien ir atbildīgi cilvēki, kuri nekad nav strādājuši tūrisma nozarē, un vadās pēc teorijas, kas apgūta 90. gados. 

Pagaidām valdība neapzinās, cik liela ir tūrisma sfēras nozīme tādā valstī kā Latvija. Mums nav naftas, nav lielu ražotņu – mūsu attīstības un izaugsmes iespējas ir tieši tūrisma nozarē. Tā ir joma, kurā ir jāiegulda un jāveicina augšupeja. Ceru, ka laika gaitā tas mainīsies! 

  

Vēl ziņas

Vai Latvijā ražotie sieri der restorānu ēdienkartē
PVD atklāj nelegālus medījumu gaļas produktu ražošanas uzņēmumus
“Rīgas Melnais Balzams” aktīvi startē ASV tirgū
Rīgā tūristu skaits palielinājies
Restorānu ceļveža White Guide Baltic-30 labākie Baltijas restorāni


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts