Eiropas Savienībā 2010. gadā bija 116 paziņojumi, 2012. gadā – 185, 2013. gadā – 160, bet 2014. gadā – 208 ES Pārtikas un barības ātrās brīdināšanas sistēmas (RASFF) paziņojumi par uztura bagātinātājiem, par diētisko pārtiku un pārtiku, kurai ir pievienoti vitamīni un minerālvielas. Laikposmā no 2013. līdz 2014.gadam apmēram trešdaļā no 368 RASFF paziņojumiem kā neatbilstoši ES normatīvo aktu prasībām konstatēti Indijā (23), Ķīnā (51) un ASV (23) ražotie uztura bagātinātāji.

Daudzos gadījumos uztura bagātinātāji (īpaši trešajās valstīs ražotie) satur vitamīnus, minerālvielas, augu izcelsmes vielas vai citas vielas tādā daudzumā, kas ir identiska vai pat vairākas reizes pārsniedz minimālo terapeitisko (ārstniecisko) devu.

Latvijas tirgū gada laikā vidēji tiek laisti vairāk nekā 500 jauni uztura bagātinātāji. Dārgo laboratorijas izmaksu dēļ uztura bagātinātāju paraugu ņemšana un laboratoriskā kontrole netiek pienācīgi nodrošināta. Vienas uztura bagātinātāja sastāvdaļas noteikšana izmaksā no 200 līdz 350 eiro, dažu sastāvdaļu izmaksas var būt pat līdz 400 eiro, un paraugi bieži jāsūta uz citu ES dalībvalstu laboratorijām. Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) arī nepietiek personāla un finansējuma, lai regulāri veiktu uztura bagātinātāju tematiskās kontroles.

Par papildu finansējumu, ja valdība nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas gaitā par tādu izlems, PVD plāno esošajiem inspektoriem atlīdzināt par virsstundu darbu, kas veltīts uztura bagātinātāju padziļinātai tematiskajai kontrolei, kā arī īstenot uztura bagātinātāju uzraudzības programmu, kas balstīta RASFF ziņojumos fiksēto gadījumu analīzē, informēt un izglītot sabiedrību par uztura bagātinātājiem un tehniski atjaunot un saturiski pilnveidot uztura bagātinātāju digitālo reģistru.

 

Avots: ZM