Piens- veselīgs vai kaitīgs?
Klīst baumas, ka govs piens ir kaitīgs cilvēka organismam, jo gan piens, gan siers, biezpiens un citi piena produkti izraisa visas iespējamās saslimšanas pasaulē. Atzīšos godīgi – man nav ne jausmas, kurš pirmais laida apritē šādu informāciju.
Toties zinu, kam teikt paldies par tās popularizēšanu, – vegānu kungiem un kundzēm. Lai attaisnotu savu uztura izvēli,
vegāni savās domubiedu (šī nav drukas kļūda!) grupās regulā- ri izplata pārspīlētus un zinātniski nepamatotus rakstus par piena kaitīgumu, nešķirojot, vai informācija balstīta faktos vai fantāzijās. Tālāk – kā parasti: šo ziņu paķer panikas cēlāji.
Lai saprastu, vai baltais piens ir tik melns, kā to mālē, pārskatīju jaunākos pētījumus.
Lieli maldi un vāji kauli
«Tas, ka piens stiprina kaulus, ir maldi! Tieši otrādi – tā lietošana veicina kaulu trauslumu,» brīdina piena noliedzēji. Kas tad atklāts pētījumos? 2014. gadā veiktā zviedru pētījumā secināts: cilvēki, kuri izdzer vairāk par trim glāzēm piena dienā, mirst agrāk un viņiem biežāk lūst kauli. Kā tika veikts šis pētījums? Ilgtermiņā novēroja vairāk nekā 15 tūkstošus sieviešu un 10 tūkstošus vīriešu, analizējot, ko šie ēduši, un skatoties, ar ko slimojuši. Gudrā valodā šādus pētījumus sauc par epidemioloģiskajiem pētījumiem. Taču svaigākie jeb 2016. gada raksti kritizē šādu pētījumu ticamību.
Pirmkārt, ir grūti saprast, vai tiešām piens ir tas, kas bijis pie vainas. Tiek izvirzīti pieņēmumi, ka osteoporozi veicina pārāk liels dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu īpatsvars uzturā, nevis viens pats nabaga piens. Zviedru pētījums tika veikts, no ēdienkartes izraujot ārā pienu un ignorējot pilnu uztura ainu, – kas zina, varbūt papildus tam, ka šie dzēra pienu, bija arī pīpējuši un plītēju- ši uz nebēdu. Lai iegūtu ticamus rezultātus, pētnieki aicina veikt eksperimentālos pētījumus – tādus, kas nepārprotami parādīs saistību starp pienu un kaulu trauslumu. Līdz šim eksperimentālajos pētījumos atklāta tikai un vienīgi pozitīva piena ietekme uz kauliem, kas turklāt ir īpaši izteikta vietās, kur biežāk novēro kalcija deficītu, piemēram, Āzijas valstīs. Āzija ir tālu, tāpēc pameklēsim, kas tuvāk latviešiem, un tā, 2013. gadā veikts pētījums ar poļu sievietēm parāda, ka adekvāts piena produktu patēriņš pasargā no osteoporozes.
Kalcija matemātika
«Labi, labi!» teiks piena noliedzējs un noliks priekšā lapu ar aprēķiniem: pienā kalcija patiesībā ir ļoti maz, daudz vairāk kalcija varam iegūt no augu izcelsmes produktiem! Salīdzināsim! Govs piens satur 125 mg kalcija uz 100 g produkta, magoņu sēklas – 1438 mg, sezama sēklas – 975 mg, bet kaltētas dilles – pat 1784 mg kalcija uz 100 g produkta!
Skatoties tikai uz skaitļiem vien, var likties, ka esi atmaskojis piensaimnieku sazvērestību. Bet! Iedomājies, pirmkārt,
apjomu: 100 ml piena var izdzert vienā rāvienā, bet sakiet, lūdzu, cik daudz būs to, kas ar gardu muti bez piepūles apēdīs 100 g magoņu sēklu vai kaltētu diļļu? Otrkārt – no augu izcelsmes avotiem kalcijs uzsūcas daudz sliktāk: pirmkārt, tāpēc, ka kalcijs uzsūcas D vitamīna klātbūtnē, un pienā tā ir vairāk nekā augu izcelsmes produktos; otrkārt, augu izcelsmes produkti var saturēt fitātus un oksalātus, kas bloķē kalcija uzsūkšanos, – to pierāda jau 90. gados veikti pētījumi.
Interesanti ir pētījuma par bērniem, kas dzīvo dažādās banānu republikās tropiskajā un subtropiskajā klimata zonā, rezultāti: piena un tā produktu nepieejamības dēļ šie bērni cieš no kalcija deficīta. Es iesaku saglabāt mieru un harmoniju – kombinējiet gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes kalcija avotus. Radikāls karš no sērijas «kurš kuru» padara ēdienkarti nabadzīgāku. Jogurta glāze dienā, ko papildina lapu kāpostu salāti ar dillēm un sezama sēklām, – kalcijojies uz nebēdu visos veidos!
Piens izraisa vēzi?
Šis ir pavisam nopietns apgalvojums. Ja skaidri izceļ faktoru, kas izraisa tādu multifaktorālu saslimšanu kā vēzis, ir jābūt ļoti spēcīgai pierādījumu bāzei. Taču, pārskatot jaunākos pētījumus, vienu drošu atbildi neatrodu.
Relatīvi sens 1990. gadā veikts pētījums apgalvo, ka ir novērojama saistība starp augsta tauku satura piena patēriņu un krūts, zarnu un mutes vēzi, savukārt zema tauku satura piena patēriņš pasargā no mutes un dzemdes kakla vēža. Šajā gadījumā nav skaidrs, vai vaina meklējama pienā vai taukos. Tajā pašā gadā norvēģi veikuši pētījumu, kas parāda, ka cilvēki, kuri izdzer vairāk par divām glāzēm piena dienā, pakļauti lielākam riskam saslimt ar limfātiskās sistēmas vēzi, bet retāk slimo ar urīnpūšļa vēzi. 2006. gadā veiktā pētījumā konstatēts, ka novērojama saistība starp piena dzeršanu un prostatas vēzi, taču tajā pašā laikā piena produktu lietošana pasargā no zarnu vēža. Skatoties jaunākos pētījumus, atduramies pret...kosmosu. Pētījumu un tajos iegūto rezultātu ir tik neiedomājami daudz, ka vajadzētu desmit palīgus ar deviņām dzīvībām, lai to visu apkopotu.
Mazliet skaidrāka bilde ir ar krūts vēzi – lai arī senāki pētījumi uzrāda potenciālu kaitējumu, jaunākie saka, ka pienam ar krūts vēzi saistības nav. 2010. gada pētījums liecina, ka sievietes, kuras katru dienu apēd 25 g liesā siera, ir par 50 procentiem mazāk pakļautas riskam saslimt ar krūts vēzi, bet tās sievietes, kuras neuzņem pietiekami daudz kalcija, riskē saslimt. Norvēģiem pieder 10 gadu vecs pētījums ar 64 904 sievietēm, kas parāda, ka starp piena patēriņu un krūts vēzi nav novērojama cieša saistība. Noslēgsim šo ar Hārvarda Universitātes zinātnieku veikto pētījumu ar vairāk nekā 350 tūkstošiem sieviešu, kas apliecina: var dzert pienu un neuztraukties par krūts vēzi.
Izvilkt viendabīgus secinājumus ir ļoti grūti, jo pretrunīgu pierādījumu ir ļoti daudz. Zinātnieki izvirza arī citus iemeslus, kāpēc var tikt novērota piena saistība ar vēzi: pesticīdu paliekas nepasterizētā pienā ar augstu tauku saturu, veterināro medikamentu paliekas, piesārņojums ar dioksīniem, kas nāk no apkārtējās vides. Teiksim tā – ir neliela varbūtība, ka pārmērīgs piena patēriņš var izraisīt prostatas vēzi. Taču arī šeit nav skaidrs, ko vainot – pienu vai piesātinātos taukus. Mans ieteikums: neticiet nevienam, kurš parāda divus trīs pētījumus un apgalvo, ka piens izraisa vēzi! Dažādu pierādījumu ir tik daudz, ka var atrast pamatojumu jebkādam viedoklim.
Nedrīkst arī ieciklēties uz pienu vien – vēzis ir un vienmēr būs daudzu faktoru izraisīta saslimšana. Veselību drīzāk var ietekmēt tas, kā audzēti lopi, proti, konvencionālās vai bioloģiski sertificētās saimniecībās.
Laktozes nepanesība un piena alerģija
«Bet paskatieties, kas notiek!» iekliegsies piena noliedzējs, norādot, ka aizvien vairāk un vairāk bērnu ir alerģiski pret
pienu vai nepanes piena cukuru – laktozi. «Tā ir zīme, ka piens nav vajadzīgs!» Nē, tā ir zīme, ka dažiem nav paveicies. Spēja šķelt laktozi ir milzīga dabas dāvana, kas dota cilvēcei. Arī bērnu alerģijas nav arguments, jo bērnu alerģiju saraksts ir plašs, – vai tiešām pasludināsim par veselībai bīstamiem visus potenciālos alergēnus, piemēram, riekstus, zivis, selerijas, kviešus? Vienīgais uzskats, no kā būtu noderīgi tikt vaļā, ir tas, ka bērnam piena nevar būt par daudz. Var gan!
Pētījumi parāda, ka pirmsskolas vecuma bērni, kuri dzer vairāk nekā 750 ml govs piena dienā, pakļauti lielākam aptaukošanās riskam nākotnē.
Ir jāuztver skeptiski aicinājumi pilnībā atteikties no kāda veselīga produkta, jo pastāv iespēja, ka tā pamatā ir nevis reāli pierādījumi, bet savas uztura ideoloģijas virzīšana masās. Piens, protams, nav nekāds svētais ūdens – tas ir dzīvnieku izcelsmes produkts, kas satur arī piesātinātos taukus, tāpēc to nedrīkst dzert, cik lien, bet viena divas glāzes piena dienā nesamaitās veselību nevienam, atskaitot cilvēkus ar laktozes nepanesību un piena alerģiju.
Ksenija Andrijanova,
reģistrēta uztura speciāliste,
uzturzinātnes maģistre
Avots: videsvestis.lv
