Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Ziņas

29.09.2016

Piens vai kefīrs?

Uztura speciāliste Inga Pūce skaidro būtiskākās atšķirības starp pienu un kefīru, norādot, ka katram no tiem ir savas priekšrocības. 
Piens ir visu piena produktu, tajā skaitā arī kefīra, avots. Kefīru gatavo no pasterizēta piena, klāt pievienojot speciālu kefīra ieraugu. Izmantojot piena cukuru, ieraugs vairojas un izdala vielas, kas to sarecina un padara skābu. Dabiski kefīrs veidojas dienvidos, kur ir cita bakterioloģiskā flora, un tam ir arī citādāka garša.

Kad izvēlēties pienu?
Senās uztura zināšanas māca, ka cilvēkam vēlams lietot tos produktus, kas nākuši no vietas, kur viņš dzīvo. Un Latvijā piens jau vēsturiski ir bijis viens no populārākajiem produktiem, tāpēc to var uzskatīt par dabisku un veselībai noderīgu. Uztura speciāliste Inga Pūce norāda, ka piens ir uzturvielu pirmavots. Tas ir unikāls un to nevar iedalīt nevienā no uzturvielu grupām, jo satur piena cukuru, taukus, olbaltumvielas, minerālvielas, vitamīnus un fermentus. No svaigpiena vislabāk uzsūcas kalcijs, kas ir atkarīgs no fosfora un D vitamīna klātbūtnes tajā. Turklāt piena tauki ir sildoši, un piena cukuram ir nomierinošs efekts uz nervu sistēmu. 

Piens ir raidījuma “Māmiņu klubs” vadītājas Jūlijas Ekkertes un viņas ģimenes ēdienkartes neatņemama sastāvdaļa. Viņa atklāj, ka šis ieradums izveidojies jau sen: “Bērnībā daudz laika pavadīju laukos, kur mums bija sava govs. Jau tad galvenā ēdienreizes sastāvdaļa bija piens – un tā ir joprojām. Tāpēc priecājos, ka manā ģimenē piens garšo visiem. Tas stiprina imunitāti, satur vitamīnus A, B un D, kalciju un magniju. Savukārt silts piens ar karoti medus ir labākais palīgs pret bezmiegu.” 

Tāpat piens ir lieliski izmantojams kulinārijā, ar to var aizstāt treknākus produktus: krējumu, saldo krējumu vai sviestu. Kā piena trūkumu varētu minēt faktu, ka novājinātās vielmaiņas dēļ to var būt grūti sagremot un daļai cilvēku tas negaršo. 

Kad izvēlēties kefīru?
Ja ir piena nepanesamība vai pēc tā lietošanas nav labas pašsajūtas, tad olbaltumvielas un kalciju var uzņemt ar kefīru, skaidro I. Pūce. Ja piens vienkārši negaršo, priekšroku var dot kefīram – speciāliste norāda, ka tas sagremojas smagāk, taču nerada diskomfortu, un ir piemērots cilvēkiem ar gremošanas traucējumiem. Kefīru ieteicams dzert maltītes laikā, īpaši ēdot gaļu, jo tas veicina kuņģa skābes izdalīšanos, kas palīdz pārstrādāt olbaltumvielām bagātas maltītes. 

Kefīru rekomendē lietot arī kopā ar dažādiem zaļumiem, dārzeņiem un augļiem. Piemēram, krējuma vietā salātus var sajaukt ar kefīru, tā padarot tos liesākus, vai desertā pie kefīra pievienot saldos ķiršus, mellenes vai avenes.

Raidījumu “Superbingo” vadītāja un “Košākai dzīvei” redaktore Krista Pesecka stāsta, ka kefīrs nereti ir viņas glābiņš: “Gadās, ka karstākajā filmēšanas dienās darba ir tik daudz, ka pusdienām neatliek laika – tad vienmēr izvēlos kefīru. Tas rada nepieciešamo sāta sajūtu, turklāt ir svarīgi, ka kefīrs ir papildināts ar vērtīgām bifidobaktērijām. Tāpēc to bieži izvēlos arī ikdienā uzkodu vietā.” 

Kefīra bioloģiskā vērtība ir mazāka nekā piena, tāpēc kefīru nereti papildina ar vērtīgām bifidobaktērijām, piemēram, Trikata kefīram pievienotas ME-3 pienskābās baktērijas, kas uzlabo gremošanu, satur antioksidantus, kā arī palīdz stiprināt organisma aizsargspējas pret apkārtējo vidi.




Alise Birzniece

  

Vēl ziņas

Vai Latvijā ražotie sieri der restorānu ēdienkartē
PVD atklāj nelegālus medījumu gaļas produktu ražošanas uzņēmumus
“Rīgas Melnais Balzams” aktīvi startē ASV tirgū
Rīgā tūristu skaits palielinājies
Restorānu ceļveža White Guide Baltic-30 labākie Baltijas restorāni


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts