Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri Konference 21.09.2017

Ziņas

29.12.2016

Pētījums: Būtiskākā konkurences problēma Latvijā ir publisku personu iesaiste komercdarbībā

Vairāk nekā puse Konkurences padomes (KP) veiktās sabiedriskās domas pētījuma respondentu kā būtiskāko konkurences problēmu min valsts un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Kā otro problēmjautājumu respondenti norāda uz iestādes biežāk atklāto konkurences pārkāpumu – aizliegtām vienošanās publiskajos iepirkumos. 

Sabiedriskās domas pētījumu KP kopš 2012. gada veic reizi divos gados, lai noskaidrotu dažādu sabiedrības grupu informētību un viedokli par konkurences tiesībām un KP darbu un tādējādi iestāde varētu pilnveidot savu kā konkurences politikas īstenotājas darbību. Šogad KP paplašinājusi respondentu loku, uzrunājot ne tikai uzņēmējus, asociācijas un juridiskos birojus, bet arī pašvaldības.

Kā aktuālāko problēmu nozarēs un tirgos 61 % uzrunāto uzņēmēju un 50 % asociāciju min publisku personu jeb valsts iestāžu un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Šai sakarā 68 % uzņēmēju norādījuši, ka galvenais jautājums, kas KP būtu jārisina, ir vēršanās pret konkurences kropļošanu, ko ar saviem lēmumiem vai darbībām veic publiskas personas. Šādu viedokli paudušas arī 80 % asociāciju un 57 % pašvaldību.

Pašlaik KP šādos gadījumos ir tikai tiesības sniegt rekomendējošus atzinumus, savukārt publiskām personām, pirms iesaistīšanās uzņēmējdarbībā, ir jākonsultējas ar KP par iespējamo rīcības ietekmi uz tirgu. Lai KP būtu efektīvas pilnvaras vērsties pret šādiem konkurences kropļojumiem, t.sk. vispārēju valsts un pašvaldību nepamatotu un konkurenci ierobežojošu lēmumu pieņemšanu, ir izstrādāts Konkurences likuma grozījumu projekts.

Savukārt 73 % uzrunāto pašvaldību kā būtiskāko konkurences problēmu norāda aizliegtas vienošanās jeb karteļus publiskajos iepirkumos, kas ir biežāk atklātais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā. Līdzīgu viedokli pauda arī 49 % uzņēmēju un 30 % asociāciju, ierindojot šo konkurences tiesību problemātiku otrajā vietā.
Lūgti novērtēt, kādām KP darbībām ir efektīvākā ietekme uz konkurences situācijas uzlabošanu tirgos, 62 % uzņēmēju pirmām kārtām minējuši pieņemtos lēmumus par atklātiem pārkāpumiem, kamēr 52 % norādījuši piemērotos sodus. Vienlaikus 59 % respondentu atzinuši, ka KP piemēroto naudas sodu apmēri ir samērīgi. 

Tāpat pētījums atklājis, ka uzņēmēji joprojām nav pietiekami zinoši par iecietības programmu – 76 % atzina, ka par to nav informēti. KP atgādina, ka iecietības programma ir iespēja uzņēmumiem, kas iesaistījušies aizliegtās vienošanās un pirmie par to ziņojuši KP, saņemt pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda un gadu ilgā lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. 
Salīdzinot ar iepriekš veiktajiem pētījumiem, šogad ir būtiski palielinājies to respondentu skaits, kas uzskata, ka KP pieņemtajiem lēmumiem ietekme uz tirgu ir pozitīva – tādi ir 82 % no visiem aptaujātajiem. Uzņēmēji, kas ir tieši saskārušies ar KP darbību, šajā, tāpat kā iepriekšējās reizēs, visaugstāk novērtējuši to, ka ar KP ir viegli sazināties un KP darbinieki ir atsaucīgi. 2016. gada pētījumā uzņēmēji biežāk snieguši augstāku vērtējumu aspektam, ka “KP darbinieki uzklausa un ņem vērā uzņēmēju viedokli”.  

Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos, arī šogad respondenti kā būtiskākās nozares, kurām KP būtu jāpievērš lielākā uzmanība, ir izcēluši enerģētiku, būvniecību, medicīnu, kā arī finanses un apdrošināšana. Pētījumā respondenti snieguši arī dažādus ieteikumus konkurences veicināšanai un tās uzraudzības pilnveidošanai.

KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: “Pētījumā gūtās atziņas ir nozīmīgas ne tikai Konkurences padomei, lai tā varētu efektīvi plānot un prioritizēt savu darbību atbilstoši sabiedrības interesēm un ieguvumiem. Pētījums vienlaikus ir sniedzis ieskatu, kāds ir sabiedrības redzējums par konkurences politikas problēmjautājumiem, kam nepieciešams meklēt risinājumus. Tāpēc tajā būtu jāieklausās ikvienam, kam rūp Latvijas ekonomikas konkurētspēja un izaugsme.”  

KP pateicas visiem respondentiem – 287 Latvijas uzņēmumu, 30 dažādu nozaru asociāciju, 53 pašvaldību un 25 juridisko biroju pārstāvjiem – par iestādes darba novērtējumu un pausto viedokli godīgas konkurences vides veicināšanā. 

Sabiedriskās domas pētījumu KP uzdevumā no š.g. 1. septembra līdz 7. oktobrim veica pētījumu aģentūra Factum.


Paula Vilsone
Konkurences padomes
komunikācijas speciāliste

  

Vēl ziņas

Vai Latvijā gaļa ir brīva no antibiotikām
26. augustā notiks Somu simtgades pikniks
E vielas un pārtikas piedevas
Spīķeru centrālajā laukumā notiek Rīgas svētku restorāns
Kāpēc kāpusi sviesta cena


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts