Pesticīdu atliekvielas uzrādās gandrīz pusē (45 %) pārbaudīto pārtikas produktu. Tā atklāts2015. gadā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (ESFA) veiktajā pētījumā. Lai arī ESFA uzskata, ka šie atliekvielu apjomi ir droši, netika pārbaudīta ietekme, kuru rada vairāk kā viena pesticīda atliekvielas. 

Šādas vairāku pesticīdu atliekvielas tika atrastas 27,3 % pārbaudītās pārtikas. Lai arī ESFA uzskata, ka vienas pesticīdu atliekvielas klātbūtne pārtikas produktā visdrīzāk neradīs nopietnu kaitējumu patērētāju veselībai, vairāku atliekvielu “kokteiļefekta” ietekme nav pārbaudīta.

Pētījuma ietvaros analizēti 249 Latvijā nopērkamās pārtikas paraugi, 53 % no tiem – vietējā pārtika, 41,8 % ES ražotā pārtika, un 5,2 % trešo valstu pārtika. Latvijā pesticīdu atliekvielas ESFA noteiktās pieļaujamās normas robežās atklātas ābolos, galviņkāpostos, puravos, zemenēs, auzās, rudzos. 

Pārsniegta pieļaujamā pesticīdu norma atklāta atsevišķos pārbaudītajos ābolos. Pesticīdu atliekvielas neuzrādījās Latvijā pārbaudītājos salātos, govs pienā un cūkgaļā.

Mārtins Dermīns, Eiropas Pesticide Action Network pārstāvis: “Parādīt statistiku par vienas atsevišķas atliekvielas līmeni pārtikā ir pārāk vienkāršoti. Lai arī 97 % Eiropas Savienībā patērētās pārtikas nepārsniedz pesticīdu pieļaujamo atliekvielu līmeni, pēdējo gadu laikā ir pieaudzis kopējais pesticīdu skaits, kuru atliekvielas atklātas pārtikā. 

Tas ir satraucoši, jo ļoti maz zināms par to, kāda ir šo vielu kombinētā ietekmē uz cilvēka veselību.”

Tatjana Santos no Eiropas Vides biroja: “ESFA būtu regulāri jāpārskata un jāpazemina maksimālais pieļaujamais pesticīdu atliekvielu līmenis pārtikā, jo arvien jauni dati parāda, ka maksimālā toksiskuma līmeņa noteikšana pārtika ir ļoti teorētiska. Vienīgā statistika, par ko ESFA būtu jārunā attiecībā uz pārtikas drošību, ir nulles līmeņa atliekvielas.”

Ar pētījumu var iepazīties šeit:

http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.2903/j.efsa.2015.4038/abstract

Avots: www.zalabriviba.lv

Horeca