Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Ziņas

18.01.2012

Pērn lielākais cenu pieaugums bijis cukuram; kritums - kāpostiem un sīpoliem

Pērn lielākais cenu pieaugums bijis cukuram, kritums - kāpostiem un sīpoliem, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) apkopotā informācija.

Gada laikā visu triju Baltijas valstu galvaspilsētu veikalos ir būtiski pieaugusi cukura cena - Tallinā par 45%, Viļņā par 30% un Rīgā par 26%, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja LTVC vadītāja Ingūna Gulbe. Tallinā cukura cena 2011.gada decembrī sasniedza 0,92 latus, Rīgā - 0,87 latus, bet Viļņā - 0,82 latus par vienu kilogramu.
 
Savukārt vislielākais cenu samazinājums visās trijās Baltijas valstīs bija baltajiem galviņkāpostiem. Tallinā kāpostu cena samazinājās par 59%, Viļņā - par 54%, Rīgā - par 36%.
 
Gandrīz tikpat būtiski cenas samazinājās arī sīpoliem - Tallinā par 56%, Rīgā par 52% un Viļņā par 39%.
 
"Visās trijās Baltijas valstīs pārtikas tirgū lielākā vai mazākā mērā ir atspoguļojušies tie procesi, kas notikuši pasaules tirgū. Cukura cena pagājušajā gadā pasaulē pieauga, līdz ar to tas kļuva dārgāks arī Baltijā. Tas pats notika ar kafijas pasaules cenu, kura arī Baltijā kļuva par trešdaļu dārgāka. Decembrī Tallinā mazā krūzīte ar kafiju "McDonald's" maksāja 1,05 latus, Viļņā - 0,71 latu, bet Rīgā - 0,70 latus," sacīja Gulbe.
 
Pērn decembrī kafijas cenas pasaulē atkal samazinājušās līdz gada sākuma līmenim, kas ir apmēram 264 centi par mārciņu jeb 2,90 lati par kilogramu. Tas noteica arī attiecīgu samazinājumu tirdzniecībā. Savukārt cukuram bija ražošanas pieaugums pasaulē par apmēram 4%, un jau otro gadu pēc kārtas ražošana pārsniedza patēriņu, kas izraisīja cenu samazināšanos.
 
"Tāpēc kafijas un cukura cenai Baltijā arī vajadzētu vai nu samazināties, vai vismaz nepalielināties," rezumēja LTVC vadītāja.
 
LTVC izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. LTVC vāc, apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Iegūtā informācija tiek izmantota lauksaimniecības produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtību noteikšanai.


Avots: bauskasdzive.lv


  

Vēl ziņas

60% iedzīvotāju atzīst – Covid-19 būtiski mainījis iepirkšanās paradumus
Richberry – bērna pārtikas alerģija mudināja radīt jaunu produktu
Vīna gatavošana Kvevros – tradīcija izkopta jau 8000 gadus
Uz Ziemassvētkiem laiž klajā īpašu Rīgas Melno Balzamu ar šokolādes un piparmētru garšu
Eksperti: Latvijā būtu jāveicina bioloģiskās pārtikas ražošana un patēriņš


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts