Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri Konference 21.09.2017

Ziņas

29.12.2016

Par pārtikas produktu derīguma termiņiem

Marķējumā ražotāji atbilstoši saražotajam produktam norāda derīguma termiņu “Ieteicams līdz” vai ”Izlietot līdz”. Norādītie derīguma termiņi ir atšķirīgi, tāpēc svarīgi saprast, ko tie nozīmē.
 
Pārtikas produktiem, kuriem ir īss derīguma termiņš un kuri ātri bojājas, marķējumā parasti raksta “Izlietot līdz” un norāda konkrētu datumu, kas ir pēdējais derīguma termiņa datums. Šādi produkti obligāti jāuzglabā ražotāja norādītajā uzglabāšanas temperatūrā, parasti marķējumā ir uzraksts, ka produkts jāuzglabā ledusskapī vai 2-4 grādu temperatūrā (pēc Celsija), pretējā gadījumā derīguma termiņš būs īsāks, nekā norādīts marķējumā.
 
Pēc “Izlietot līdz” datuma pārtiku uzskata par nedrošu un uzturā to lietot nedrīkst. “Izlietot līdz” datumu parasti liek gaļas izstrādājumiem, gataviem zivju produktiem (izņemot konservus), piena produktiem u.tml.
 
Minimālais derīguma termiņš “Ieteicams līdz” ir datums, līdz kuram pārtikas produkts saglabā tam raksturīgās īpašības, ja tiek ievērotas uzglabāšanas prasības. Pārtikas produktu marķējumā to minimālā derīguma termiņa norādi sāk ar vārdiem "Ieteicams līdz”.
 
Pārtikas produktiem, kuru derīguma termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, marķējumā jābūt norādītam datumam, mēnesim un gadam, līdz kuram produktu drīkst izplatīt. Ja derīguma termiņš nav ilgāks par 18 mēnešiem, marķējumā jānorāda mēnesis un gads.
 
Bet, ja šis termiņš pārsniedz 18 mēnešus, marķējumā var norādīt tikai gadu, līdz kuram to drīkst izplatīt. Šāds derīguma termiņš “Ieteicams līdz” marķējumā parasti ir saldētiem, konservētiem produktiem, sausajai pārtikai (makaroniem, rīsiem, putraimiem, zirņiem u.tml.), kā arī šokolādei, augu eļļai un citiem ilgi uzglabājamiem pārtikas produktiem.
 
Minimālo derīguma termiņu “Ieteicams līdz” var nenorādīt:

- svaigiem augļiem un dārzeņiem, arī kartupeļiem, kas nav mizoti, sagriezti vai apstrādāti (izņemot diedzētus graudus,);
- vīniem, liķiera vīniem, dzirkstošajiem vīniem un aromatizētajiem vīniem, kā arī līdzīgiem dzērieniem, kas iegūti no augļiem un ogām un dzērieniem, kuri ir ražoti no vīnogām vai nenorūguša vīnogu vīna; 
- dzērieniem, kuri satur desmit vai vairāk tilpumprocentu alkohola; 
- maizes un konditorejas izstrādājumiem, kurus parasti izlieto 24 stundu laikā pēc izgatavošanas; - etiķim; 
- vārāmajai sālij; 
- cukuram cietā veidā;
- saldumiem, kas sastāv galvenokārt no aromatizēta vai krāsota cukura; 
-košļājamām gumijām un līdzīgiem košļājamiem produktiem.



Gunta Evardsone,
Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta eksperte

  

Vēl ziņas

Spīķeru centrālajā laukumā notiek Rīgas svētku restorāns
Kāpēc kāpusi sviesta cena
Apvienotajā Karalistē ir jūtams vaniļas saldējuma deficīts
Ar skaļiem aplausiem un ovācijām ir noslēdzies Starptautiskais mūzikas festivāls SUMMERTIME – ielūdz Inese Galante
Latvijā ražotais degvīns “Amber Gold” iegūst prestižo Red Dot balvu dizainā


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts