Pēdējo gadu laikā Latvijā strauji pieaudzis pieprasījums pēc paipalu olām, līdz ar to aizvien vairāk saimniecību pievēršas šo mājputnu audzēšanai. Turklāt saražotās produkcijas kvalitāte un daudzums nu jau ir tādā līmenī, ka var sākt domāt par eksportu, tādēļ vairāki Latvijas paipalu audzētāji nolēmuši apvienot spēkus un šoruden nodibinājuši kooperatīvu, pastāstīja Skrundas novada saimniecības “Pūcītes” saimnieks, kooperatīva “Omlat” pārstāvis Kaspars Davidenko.

Viņš atzina, ka, palielinoties pieprasījumam pēc paipalu olām, Latvijā pēdējo pāris gadu laikā audzis paipalu turētāju skaits, līdz ar to patlaban ir pamats veidot eksporta iestrādes, kas ir vieglāk izdarāms, apvienojoties kooperatīvā.

“Pirms dažiem gadiem šī bija brīva niša, bet pieprasījums ļoti strauji auga un patlaban Latvijā jau ir pieci lielie ražotāji, kā arī virkne mazo saimniecību. Līdz ar to sapratām, ka vietējais tirgus sāk palikt tā kā par šauru un jāskatās uz ārzemēm. Sanācām kopā vairāki cilvēki un nospriedām, ka jāveido kooperatīvs, kas ļaus izdevīgāk pārdot lielākus apjomus un vienkāršos loģistiku. Šobrīd mums jau ir iestrādes Eiropas tirgū un skatāmies arī vēl tālāk,” sacīja Davidenko.

Jautāts par plānotajiem realizācijas apjomiem viņš atzina, ka Latvijas tirgū mēnesī varētu realizēt vidēji 400 000 paipalu olu, savukārt Eiropas tirgū šis rādītājs būtu vēl iespaidīgāks.

Tāpat paipalu audzētāji nosprieduši, ka tikai ar svaigām olām tirgum nepietiek, tādēļ iets tālāk un izveidots jauns produkts – vārītas paipalu olas dažādās mērcītēs.

“Veikalā ierasts pirkt tikai svaigās olas, bet mēs izdomājām, ka daudz interesantāk būtu iet kādu soli tālāk un veidot ko jaunu. Tā ir vēl papildus niša, kur popularizēt paipalu olas, meklēt jaunus klientus. Arī esošie pircēji varētu pārtapt ne tikai par svaiga, bet arī pagatavota produkta lietotājiem,” sprieda uzņēmējs.

Arī Dobeles novada Bikstu pagasta saimniecības “Stari” pārstāve Anita Gončenko atzina, ka apvienošanās ļaus rast vēl lielāku noietu produkcijai, lai gan arī patlaban par pieprasījumu nevarot žēloties.

“Piemēram, restorāns “Vincents” vienā pasūtījumā paņem 1000 oliņas, arī veikals “Sky” vienā reizē ņem 800 oliņas, tā ka pieprasījums ir. Tomēr dalība kooperatīvā ļaus mums realizēt preci arī, piemēram, Anglijā, kur pēc paipalu olām ir milzīgs pieprasījums,” teica saimniece.

Uzziņai

– Paipalas sāk dēt agri – divu vai divarpus mēnešu vecumā, trijos mēnešos jau ražo pilnā sparā. Pirmās oliņas gan ir ļoti mazas, tādas nepārdod, bet brāķē.

– Putnu produktīvais mūžs ir īss – aptuveni gads, taču šajā laikā paipaliņa izdēj ne mazāk par 182 olām. Olas mēdz būt dažādu nokrāsu raibas. Čaumalas krāsa atkarīga ne vien no šķirnes, bet arī no paipalu turēšanas apstākļiem un ēdināšanas.

– Paipala vidēji dienā apēd 32 g, desmit tūkstošiem putnu dienā vajag 320 kg barības, tas ir, apmēram 5 tonnas divās nedēļas. Dienā šāds daudzums putnu izdēj pāri par 5000 olu.

– Agrāk paipalu audzētāji tirgojuši arī paipalu liemenīšus (apmēram 120 g svarā), bet, līdzko Latvijā sāka ievest franču gaļas šķirņu paipalas (liemenī pāri par 200 g diētiskas gaļas), pēc vietējām paipaliņām vairs nebija pieprasījuma.

– Pārtikai domātas paipalu olas ieteicams uzglabāt temperatūrā, kas nav augstāka par +18 °C. Vēsumā, ledusskapī, tās var glabāt pat 50 dienas. Ir pārbaudīts, ka olām, kas vecākas par četriem mēnešiem, sāk sažūt baltums.

– Saskaņā ar PVD datiem, lielākie paipalu audzētāji Latvijā atrodas Kokneses, Daugavpils, Dobeles, Iecavas, Skrundas, Baldones, Siguldas, Tukuma un Mārupes novados.

Avots: LA.lv

Ingrīda Mičāne