Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Ziņas

03.01.2018

No 2018. gada 1. janvāra jaunu pārtikas produktu reģistrācijā ir izmaiņas

No 2018. gada 1. janvāra atļaujas jauniem pārtikas produktiem izsniegs Eiropas Komisija pēc tam, kad Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) būs veikusi nekaitīguma novērtējumus. Visi atļautie jaunie pārtikas produkti tiks iekļauti Eiropas Savienības jauno produktu sarakstā, kurā ietverta atļauto jaunās pārtikas produktu specifikācija, to lietošanas nosacījumi, īpašas papildu marķēšanas prasības.

Iepriekš minētās izmaiņas paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2283 (2015.gada 25.novembris) par jauniem pārtikas produktiem, kuru sāk piemērot 2018. gada 1. janvārī, kā arī 2017.gada 12.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.744 “Jaunās pārtikas atbilstības klasifikācijas un kvalitātes prasību novērtēšanas kārtība”, ar kuriem tiek noteikta kārtība, kādā novērtējama jaunās pārtikas atbilstība klasifikācijas un kvalitātes prasībām.

Sīkāki noteikumi attiecībā uz administratīvajām un zinātniskajām prasībām saistībā ar jauna pārtikas produkta atļaujas pieteikumiem ir noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/2469 (2017.gada 20.decembris), ar ko nosaka administratīvās un zinātniskās prasības attiecībā uz pieteikumiem, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2283 par jauniem pārtikas produktiem 10.pantā.


Papildus EFSA ir sagatavojusi vadlīnijas pieteikumu iesniedzējiem.

Savukārt jaunās pārtikas produktu saraksts ir iekļauts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/2470 (2017. gada 20. decembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2283 izveido jauno pārtikas produktu Savienības sarakstu, pielikumā.

Turpmāk Eiropas Komisijai piešķirot atļauju jaunam pārtikas produktam, Savienības saraksts tiks regulāri atjaunināts.

Vēl jāpiebilst, ka Regulā ir precizēta un atjaunināta jauna pārtikas produkta definīcija. Saskaņā ar to jauns pārtikas produkts ir jebkurš pārtikas produkts, kas Savienībā nav nozīmīgā apjomā izmantots cilvēku uzturā pirms 1997. gada 15. maija, neatkarīgi no datuma, kurā dalībvalstis pievienojās Savienībai, un kas ietilpst vismaz vienā no šīm kategorijām:

 

  • pārtikas produkts, kas sastāv, ir izdalīts vai ražots no augiem vai to daļām;
  • pārtikas produkts, kas sastāv, ir izdalīts vai ražots no dzīvniekiem vai to daļām;
  • pārtikas produkts, kas sastāv, ir izdalīts vai ražots no mikroorganismiem, sēnēm vai aļģēm;
  • pārtikas produkts, kas sastāv, ir izdalīts vai ražots no šūnu vai audu kultūrām, kas iegūtas no dzīvniekiem, augiem, mikroorganismiem, sēnēm vai aļģēm;
  • pārtikas produkts ar jaunu vai apzināti modificētu primāro molekulāro struktūru;
  • pārtikas produkts, kas sastāv, ir izdalīts vai ražots no minerālas izcelsmes materiāliem;
  • pārtikas produkts, kas sastāv no ar inženierijas paņēmieniem iegūtiem nanomateriāliem;
  • vitamīni, minerālvielas un citas vielas, ja ticis piemērots ražošanas process, kas nav izmantots pārtikas ražošanā Savienībā pirms 1997.gada 15.maija, vai arī šīs vielas satur vai sastāv no ar inženierijas paņēmieniem iegūtiem nano materiāliem;
  • pārtikas produkts, kas Savienībā izmantots vienīgi uztura bagātinātājos pirms 1997.gada 15.maija, ja to paredzēts izmantot pārtikas produktos, kas nav uztura bagātinātāji.

Pirms pārtikas produkta laišanas Savienības tirgū pārtikas apritē iesaistītajam uzņēmējam ir jāpārbauda, vai pārtikas produkts ietilpst Regulas 2015/2283 darbības jomā. Ja pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs nav pārliecināts, vai pārtikas produkts, kuru tas gatavojas laist tirgū Savienībā, ietilpst šīs regulas darbības jomā, tam jāapspriežas ar dalībvalsti, kurā tas vispirms plāno laist tirgū jauno pārtikas produktu. 

No 2018. gada 1. janvāra Latvijā dalībvalsts uzdevumus saistībā ar jaunās pārtikas statusa noteikšanu veic Pārtikas un veterinārais dienests.

Regula 2015/2283 nosaka vienkāršotu novērtēšanas procedūru tradicionālai pārtikai no trešajām valstīm. Šāda procedūra var tikt piemērota pārtikas produktiem, kas sastāv, ir izdalīti vai ražoti no augiem vai to daļām; dzīvniekiem vai to daļām; mikroorganismiem, sēnēm vai aļģēm, gadījumā, ja ir pierādīta šīs pārtikas nekaitīgas lietošanas vēsture trešajā valstī, proti ievērojams skaits cilvēku vismaz vienā trešā valstī vismaz 25 gadus ir lietojuši minēto pārtiku kā daļu no ierastā uztura.

Sīkāki noteikumi saistībā ar administratīvajām un zinātniskajām prasībām attiecībā uz tradicionālajiem pārtikas produktiem no trešajām valstīm ir noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/2468 (2017. gada 20.decembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2283 par jauniem pārtikas produktiem nosaka administratīvās un zinātniskās prasības attiecībā uz tradicionālajiem pārtikas produktiem no trešajām valstīm.


Papildus EFSA ir sagatavojusi vadlīnijas paziņojumu iesniedzējiem. šeit

 
No 2018. gada 3. janvāra pieteikumi atļaujas iegūšanai jauniem pārtikas produktiem un  paziņojumi par tradicionālajiem pārtikas produktiem no trešajām valstīm varēs tikt iesniegti Eiropas Komisijai elektroniski - portālā e-submission.



Avots:ZM

  

Vēl ziņas

Recepte: Roberto Meloni gatavo pastu krēmīgā diļļu mērcē
Latvieši ik gadu izdzer vairāk nekā 1,5 miljonus tasīšu kafijas
Latvijas dabas tūrisma piedāvājums pārsteidz britu tūroperatorus
Ādažu čipsi un Selga triumfē “Gada augu produkts 2023" aptaujā
Svinēsim Jāņus Dzegužkalnā!


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts