Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri Konference 21.09.2017

Ziņas

17.01.2017

Liene Akmentiņa: Pasažieriem jāpiedomā pie tā, ko viņi saka, jo aviācijas drošībā jokus nesaprot

Liene Akmentiņa ir Starptautiskās lidostas Rīga Jaunākā aviācijas drošības inspektore. 
Liene Akmentiņa pastāstīja par novērojumiem ikdienas darbā. Jaunā drošības inspektore uzsver nepieciešamību pēc iespējas vairāk izglītot sabiedrību par drošības pasākumu nepieciešamību lidostās, kā arī aicina pasažierus rūpīgi izvērtēt sakāmo, jo aviācijas drošībā joki nav pieļaujami.

Rūpējas par pasažieru drošību lidostas kritiskajā zonā un kritiskajā daļā
Pats galvenais mana amata pienākums ir nodrošināt, lai ikviens pasažieris un darbinieks lidostas kritiskajā daļā un gaisa kuģī neienestu aizliegtus priekšmetus un bīstamās vielas – tas ir pats galvenais, ko mēs kontrolējam. Lai tas tiktu ievērots, mēs strādājam ar Eiropas Komisijas regulām un International Civil Aviation Organization ieteikumiem.  

Pērkot aviobiļeti, cilvēks neiepazīstas ar noteikumiem, bet atzīme neizlasot tos, lai gan šajā sadaļā ir informācija par to, ko drīkst un ko nedrīkst ienest kritiskajā daļā un gaisa kuģī. Es aicinātu pasažierus rūpīgi izlasīt tekstu, lai nerastos lieki pārpratumi. Drošības inspektoriem darbs ir gan postenī, gan ar rentgena iekārtām. Nupat esmu izgājusi rentgena apmācību, līdz ar to arī es drīz varēšu strādāt ar šo iekārtu. Tam nepieciešams sertifikāts, ko nodrošina darba vieta un speciāli apmācīti cilvēki. Saistībā ar aviācijas drošību esmu strādājusi Anglijā, tāpēc daudzas lietas jau zināju.

Strādājot Hītrovā atrod savu profesionālo aicinājumu
Trīs gadus biju studējusi  pedagoģiju, paralēli strādājot par pirmsskolas pedagogu, tad sākās krīze. Sapratu, ka Latvijā būs grūti iztikt, tāpēc nolēmu noformēt akadēmisko gadu un aizbraukt pastrādāt, lai pēc gada brauktu atpakaļ, bet, protams, tā nesanāca. Ārzemēs nodzīvoju septiņus gadus.

Kompānija, kurā strādāju, bija sagādnieki Hītrovas lidostai, vajadzēja ievērot visus tos pašus noteikumus, ko ievēro lidosta.Strādājām ar pasaules lielākajām avio kompānijām - sagādājām produkciju British Airways, Virgin, Delta, Etihad. 

Lidostā biju atbildīga par termināla 1 un 3 noliktavām. Es biju atbildīga gan par procesu, gan arī par produktu laicīgu nogādi no punkta A līdz punktam B, manā pārziņā bija arī papīru lietas, Safe System of work izstrāde un apmācību realizēšana darbiniekiem, kā arī vēl ļoti daudzi citi pienākumi. Anglijā darba gaitas sāku no mazāk atbildīgiem darbiem, bet vadība manī redzēja potenciālu un virzīja uz augšu, deva arvien vairāk pienākumus, lai redzētu, cik daudz es varu. Sākumā neizpratu, kāpēc no manis prasa daudz vairāk nekā to prasa darba pienākumi, bet priekšnieks teica, ka vienkārši grib redzēt, cik daudz es varu. Izdevās kotēties diezgan augstu.

Strādājot Hītrovas lidostā sapratu, ka esmu atradusi savu nišu, tomēr vēlējos arī iegūt izglītību.Turības Organizācijas drošības programma ir vienīgā, ko atradu, kas man šķita tieši tāda, kādu es vēlos un kas man tiešām noderētu, lai zināšanas mijiedarbotos ar praksi dzīvē. Tāpēc izvēlējos studēt Biznesa augstskolā Turība.

Bet atgriezties mājās Latvijā pamudināja nevis studijas, bet gan ģimene, lai arī Anglijā man ļoti patika gan cilvēki, gan darbs.Es gan joprojām nevaru pierast pie latviešu drūmajām sejām, lai gan saprotu, ka situācija valstī itin nemaz nepalīdz. Anglijā cilvēki ir daudz atvērtāki, laipnāki, izpalīdzīgāki. Man nav tā sliktā pieredze, kādu nereti dzirdam – par to, cik bijis grūti. Es uzskatu – ja cilvēks pats ļoti vēlas kaut ko sasniegt un ja dzīvo ar mērķi dzīvē kaut ko sasniegt, tad to ir iespējams izdarīt. Cilvēks bez mērķa ir kā zivs bez ūdens.

Studijas sākot ar likumdošanu un beidzot ar detektīvdarbību
Bieži vien ir tā, ka augstskolā tiek mācītas tādas lietas, kas dzīvē praktiski nenoder. Tu mācies, mācies, bet, uzsākot darba gaitas, saproti, ka daudzas lietas vienkārši nav tādas, kā mācīts. Bet Turībā ir viss – sākot ar likumdošanu, ko arī man kā parastam cilvēkam ir svarīgi zināt, piemēram, Darba likumu, un beidzot ar civilo aizsardzību, kas, manuprāt, ir ļoti interesanta joma. Nākamajā pusgadā mums būs mācības detektīvdarbībā – tas man darbā ļoti palīdzēs analizēt pasažierus, kas aviācijas drošībā ir ļoti svarīgs faktors. Apskatot mācību programmu, es konstatēju, ka ir ļoti daudz man interesantu un darbam noderīgu lietu. 

Patīkami ir arī tas, ka pasniedzēji ir ļoti pretimnākoši attiecībā uz referātu un eseju nodošanas termiņu, visu var sarunāt. Oktobrī man nācās doties uz Angliju, lai savā iepriekšējā darbavietā veiktu apmācības. Tas patiešām bija ļoti intensīvs laiks – sanāca strādāt 16 dienas gan Latvijā, gan Anglijā, un vēl arī mācības.

Arī lidostā ir atsaucīgs personāls un darbu var savienot ar mācībām. Domāju, ka lidostā, savā darba vietā, iziešu arī praksi, kas būs nākamā semestra beigās. Tad augstskolā apgūto vielu varēs pielietot praktiski. Tieši Turībā pieejamās praktiskās mācību programmas ir ļoti noderīgas. Teorija var piemirsties, bet ar praksi ir tāpat kā ar riteņbraukšanu – ja vienreiz iemācies, tad vienmēr zināsi, kā to darīt. Darbojoties praktiski lietas vairāk paliek atmiņā. 

Drošības līmenis lidostā Latvijā tikpat augsts kā Anglijā
Drošības līmenis Eiropas lidostās ir nesalīdzināmi augstāks par to, kāds tas ir, piemēram, trešajās valstīs. Ir daudz lasīts, ka tur lidostās var ienest jebko, ja vien par to samaksā. Strādājot lidostā Anglijā un tagad Latvijā, starptautiskajā lidostā Rīga, redzu, ka drošības līmenis ir vienlīdz augsts. Mēs strādājam pēc vienām un tām pašām regulām, kas tiek stingri ievērotas, jo ir dažādi auditi un pārbaudes, tāpēc nemaz nevar būt citādāk. Es uzskatu, ka Starptautiskajā lidostā Rīga ir ļoti augsts drošības līmenis, darbinieki strādā par 110 procentiem un spēj izpildīt stingrās prasības. Principā šodienas augstais drošības līmenis lidostās ir rezultāts 11. septembra teroraktiem Amerikas Savienotajās Valstīs. 

Visvājākā drošība, ko pati esmu pieredzējusi, bija lidostā Itālijā, Venēcijā. Raugoties uz tur esošajām drošības pārbaudēm, es nevēlējos kāpt lidmašīnā, jo tur tiešām izskatījās, ka inspektori stāv tikai ķeksīša pēc. Tāpēc varu teikt pilnīgi droši – lidostā Rīga ir ļoti augsts drošības līmenis. Uzlabojumi būtu iespējami tīri no praktiskā viedokļa, lai atvieglotu drošības inspektoru fizisko darbu. Piemēram, Anglijā lidostā pasažieris praktiski apkalpo pats sevi.

Sabiedrība vēl nav pilnībā izglītota par aviācijas drošības jautājumiem
Aviācijas drošības prasības ir ļoti stingras, bet diemžēl cilvēki ne vienmēr pret to izturas saprotoši. Mums, drošības uzraugiem, tas šķiet pašsaprotami, kāpēc mēs lidostā esam un ko mēs tur darām, bet diemžēl pasažieri to ne vienmēr saprot, tāpēc tas ir jāskaidro. Diemžēl bieži cilvēki uzskata, ka mēs lidostā stāvam tikai ķeksīša pēc, bet tas tā, protams, nav. Diemžēl sabiedrība vēl nav tik izglītota, tāpēc par to vajadzētu runāt daudz plašāk, kāpēc drošība lidostās ir tik svarīga. Arī medijiem par to būtu vairāk jārunā, un nevis tikai tad, kad kaut kas briesmīgs jau ir noticis.

Drošības inspektoram ir jābūt arī psihologam, jo ir jāskatās uz cilvēka ķermeņa valodu, kas bieži vien nodod. Ir cilvēki, kuri vienkārši ir sabijušies, ir tādi, kuri raisa aizdomas, tad ir vairāk jāpievērš uzmanība, to ir jāprot izvērtēt. Ir arī jāprot runāt ar cilvēku, lai nerastos pārpratumi. Ja cilvēks ir sanervozējies, sarunai ir jāatrod pareizā pieeja, lai nomierinātu un situācija nepārvērstos panikas lēkmē. Ir cilvēki, kuri izsaka tādus jokus, kas aviācijā nav joki un kas nav saprotami. Piemēram, ja mēs jautājam, kas jums ir bagāžā, nevar atbildēt - bumba, pat, ja tā arī ir vienkārša futbola bumba, mēs to uzveram citādāk, tādā gadījumā vajadzētu teikt, ka tas ir sporta inventārs. Pasažieriem vajadzētu piedomāt pie tā, ko viņi saka, jo drošības jomā mēs jokus nesaprotam. Lidojot vajadzētu piedomāt pie vārdiem, kurus izvēlas.

Svētki lidostās viskarstākais laiks
Strādājot Anglijā novēroju, ka svētku reizes ir laiks, kad cilvēki ceļo ļoti aktīvi. Domāju, ka arī Rīga nav izņēmums, lai gan šeit vēl nav nācies strādāt svētku laikā. Anglijā Ziemassvētku brīvdienās cilvēki aktīvi dodas apciemot radus, arī skolēni, kuriem ir brīvdienas, šajā laikā aktīvi ceļo. Drošības postenī svētkos ir ļoti liela slodze. Anglijā, Hītrovas lidostā, Ziemassvētkiem gatavojāmies jau mēnesi iepriekš, jo zinājām, ka cilvēki dosies baudīt brīvdienas. Arī vasaras periodā novērojamas ļoti lielas cilvēku plūsmas. Tāpēc lidostā brīvdienas ir aktīvākais darba laiks. Lidosta strādā 24/7 365 dienas gadā.

  

Vēl ziņas

Spīķeru centrālajā laukumā notiek Rīgas svētku restorāns
Kāpēc kāpusi sviesta cena
Apvienotajā Karalistē ir jūtams vaniļas saldējuma deficīts
Ar skaļiem aplausiem un ovācijām ir noslēdzies Starptautiskais mūzikas festivāls SUMMERTIME – ielūdz Inese Galante
Latvijā ražotais degvīns “Amber Gold” iegūst prestižo Red Dot balvu dizainā


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts