Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri

Ziņas

25.09.2015

LDDK: principiāla kursa maiņa nodokļu politikā nopietni ietekmēs tautsaimniecību

Nav iespējams akceptēt valdības iecerēto principiālo kursa maiņu nodokļu jomā, kas nopietni ietekmēs vispārējo uzņēmumu konkurētspēju, - šāds ir, Latvijas lielākās darba devēju organizācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas viedoklis.

LDDK Viceprezidents Mārtiņš Bičevskis norāda – līdz pat šā gada augustam visiem trim sociālā dialoga partneriem – darba devējiem, arodbiedrībām un valdībai – bija vienota izpratne par Latvijas tautsaimniecības virzību: 

straujākā izaugsmes tempā tuvoties Rietumeiropas valstu līmenim, tostarp iedzīvotāju atalgojuma un labklājības līmenim, tādējādi mazinot iedzīvotāju motivāciju meklēt darbu ārpus Latvijas. 

Taču augustā valdība nāca klajā ar budžeta piedāvājuma paketi 2016.gadam, mainot līdzšinējo uzstādījumu un lemjot par labu būtiskam darbaspēka nodokļu sloga palielinājumam.

Kā uzsver LDDK Viceprezidents Juris Biķis, pašreizējie valdības lēmumi ir kūlenis atpakaļ uz ēnu ekonomikas veicināšanu un īstermiņa risinājumiem. Valdība faktiski dod papildu konkurences priekšrocības tiem, kas maksā daļu algu aploksnēs vai darbojas mikrouzņēmuma režīmā, savukārt zaudētāji ir uzņēmumi, kuri maksā pilnus darba nodokļus, - tātad ilgtermiņā zaudē arī Latvijas valsts kopumā.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda – LDDK biedru aptaujas rezultāti liecina, ka, īstenojoties valdības nodokļu iniciatīvām, vairāk nekā puse aptaujāto būs spiesti apturēt algu pieaugumu savos uzņēmumos, trešā daļa izmantos legālus nodokļu optimizēšanas veidus (dividendes, mikronodokļa režīms, ilgstoši ārvalstu komandējumi utt.), bet apmēram piektajai daļai var nākties atlaist darbiniekus – turklāt nevis tos, kuri pelna vairāk un rada pievienoto vērtību, bet mazkvalificētos – tos, kurus valdība šķietami vēlas atbalstīt. 

Piemēram, LDDK biedrs – telekomunikāciju uzņēmums “Lattelecom” nodarbina 57 augsta līmeņa programmētājus, speciālistus un vadītājus, uz kuriem attiektos tā dēvētā “solidaritātes nodokļa” piemērošana. Uzņēmums aprēķinājis, ka jaunā nodokļa piemērošana tam izmaksās ap 1 miljonu eiro gadā papildus, tādēļ ir nepieciešams meklēt alternatīvus risinājumus, kā šo ievērojamo summu kompensēt. 

Apzinoties valsts un tautsaimniecības attīstības ilgtermiņa izaicinājumus, LDDK ir sniegusi valdībai un Finanšu ministrijai alternatīvus priekšlikumus fiskālās telpas paplašināšanai, saskaņā ar iepriekšējām vienošanām – tostarp Nodokļu politikas stratēģiju 2015.-2017.gadam – pārnesot nodokļu slogu no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu. 

Sniegtie priekšlikumi ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) solītā samazinājuma kompensēšanu, proporcionāli samazinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), nepieciešamību izvērtēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes izmaiņas vai ātrāku reversā PVN ieviešanu noteiktās kategorijās, kā arī speciāla nodokļa ieviešanu starptautiskajām tirdzniecības kompānijām jeb – tā dēvētā nerezidentu nodokļa ieviešanu. 

LDDK Padome un biedri uzsver – valsts gan patlaban, gan turpmāk varēs samaksāt skolotājiem, ārstiem vai ieguldīt aizsardzībā tieši tik daudz, cik daudz privātais sektors samaksās nodokļos. Pašreizējās valdības nodokļu iniciatīvas varbūt ļaus "salāpīt" nākamā gada budžetu, taču tās ir plats solis nevis ēnu ekonomikas un nodokļu legālās optimizācijas izskaušanas, bet pilnīgi pretējā virzienā. 

Jau pēc pieciem gadiem, 2020.gadā Latvijai visticamāk vairs nebūs pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, - sperot šādus soļus nepareizā, valstij kaitējošā virzienā šogad, sekas var būt tālejošas. 












































































  

Vēl ziņas

Rudens ražas svētki 23. septembrī
Finanses. Plāno palielināt nodokļus ātro kredītu aizdevējiem
airBaltic iekšzemes reiss starp Rīgu un Liepāju būs arī ziemā
Vai mencas un reņģes būs pietiekami
“Jaunpils pienotavas” produkti ir pieprasīti gan vietējā, gan eksporta tirgos


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts