Horeca, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri Konference 21.09.2017

Ziņas

05.01.2017

Lauku tūrisma uzņēmējiem pasniegs zīmi „Latviskais mantojums”

11. janvārī Kultūras ministre Dace Melbārde, “Latvijas Pašvaldību savienības” vadītājs Andris Jaunsleinis un LLTA „Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele pasniegs zīmi „Latviskais mantojums” 19 lauku tūrisma uzņēmējiem.

Kultūras zīme "Latviskais mantojums" izveidota pēc Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” iniciatīvas un, sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un “Latvijas Pašvaldību savienību”, zīme kopš 2013. gada tiek piešķirta lauku tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā, iekļauj mūsdienu dzīvē un rāda apmeklētājiem latviskās kultūras un sadzīves tradicionālās vērtības. Pēc šīs zīmes var pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus.

 Kopumā zīmi saņēmušas nu jau 72 saimniecības visā Latvijā. Katrai saimniecībai zīme tiek piešķirta par kādu konkrētu prasmi vai latviskā dzīvesveida izpausmi, kas tiek iesaistīta arī tūrismā. Ar visām saimniecībām var iepazīties “Lauku ceļotāja” mājas lapā:  http://www.celotajs.lv/lv/c/wrth/heritage . 

Visas Latviskā mantojuma saimniecības iesaistītas un katra dod savu artavu arī Latvijas valstiskuma veidošanās ceļos – septiņos Latvijas simtgadei veltītos tematiskos tūrisma maršrutos, kas veltīti dažādiem Latvijas valstiskuma aspektiem un kopumā ved cauri visiem Latvijas novadiem, iepazīstinot ar ~280 apskates objektiem.

Šie ceļi ir: 
 Brīvības ceļš, kas ved no Rīgas uz Liepāju cauri Jelgavai, Dobelei, Saldum, Skrundai, Durbei un Grobiņai. 
Šajā ceļā un tā apkārtnē norisinājušies daudzi notikumi, kas tieši saistīti ar Latvijas valsts tapšanu un Brīvības cīņām.
 Gaismas ceļš, kas ved uz Alūksni, Piebalgu, Cesvaini, Madonas novadu un liecina, kā senie tirdzniecības ceļi izplatīja ne tikai preces, bet arī zināšanas un kultūru.
 Daugavas ceļš, vēstot par notikumiem mūsu Likteņupes krastos, kas kā liela un pilnasinīga ūdens artērija plūst cauri mūsu zemei un vēsturei.
 Māras ceļš, kas iepazīstina ar Māras zemi – Latgali, apceļojot Ludzas, Rēzeknes, Daugavpils novadus.
 Jēkaba ceļš, kas izgaismo slavenos Kurzemes hercogistes laikus un to ietekmi Latvijas saimnieciskajā dzīvē un prasmēs.
 Līvu ceļš, kas ved gar jūras piekrasti un stāsta gan par drosmīgajiem lībiešiem, gan Latvijas jūrniecības un kuģubūves vēsturi.
 Baltijas ceļš, iezīmējot unikālo tautas vienotības akciju ne vien Baltijas, bet visas Eiropas un pat pasaules mērogā. 

Visu ceļu maršrutu aprakstus ar koordināšu punktiem, objektiem un saimniecībām skatīt  http://www.celotajs.lv/lv100 .
2017. gada 11. janvārī kultūras zīmi “Latviskais mantojums” saņems sekojošie uzņēmēji:
 z/s Bitenieki, Ventspils novads, par biškopības prasmju daudzināšanu.
 Pirts „Ziednīca”, Ventspils novads, par latviskās dzīvesziņas daudzināšanu.
 Suitu Rija, Alsungas novads,  par suitu kultūrmantojuma daudzināšanu.
 z/s „Kurzemnieki”, Talsu novads, par augļkopības tradīciju kopšanu.
 Lauku māja „Lūķi”, Ventspils novads, par tradicionālās lauku vides saglabāšanu.
 Biosaimniecība „Geidas”, Tukuma novads, par piena lopkopības tradīciju kopšanu.
 Lauku sēta „Puteņi”, Saldus novads, par lauku sētas tradīciju uzturēšanu.
 Lauku sēta „Caunītes”, Ozolnieku novads, par latvisko tradīciju daudzināšanu un kopšanu.
 Maiznīcai „Svētes maize”, Jelgavas novads, par maizes daudzināšanu.
 Atpūtas komplekss „Miķelis”, Bauskas novads, par latviskas sētas un kultūras mantojuma saglabāšanu.
 z/s “Klimpas”, Rūjienas novads, par tradicionālās aitkopības amatniecību un saglabāšanu.
 Straupes lauku labumu tirdziņš, Pārgaujas novads, par tirgus tradīciju atjaunošanu un uzturēšanu.
 Kalējs Kaspars Auza, Limbažu novads, par kalēja prasmēm.
 Pirts muzejs „Birzes”, Sējas novads, par pirts tradīciju izmantošanu.
 Bišu dravai „Kalnu medus”, Madonas novads, par biškopības tradīciju kopšanu.
 Biedrība „Baltaine” Radošā māja, Kokneses novads, par latvisko tradīciju kopšanu.
 Keramiķis Jānis Seiksts, Madonas novads, par podniecības tradīciju kopšanu.
 Podnieku Dumpju darbnīca, Madonas novads, par podniecības tradīciju kopšanu.
 Kokļu meistars Andris Roze, Amatas novads, par tradicionālo instrumentu būves un spēles prasmēm.


Asnāte Ziemele, 
Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” 


  

Vēl ziņas

Vai Latvijā gaļa ir brīva no antibiotikām
26. augustā notiks Somu simtgades pikniks
E vielas un pārtikas piedevas
Spīķeru centrālajā laukumā notiek Rīgas svētku restorāns
Kāpēc kāpusi sviesta cena


Parakstīties uz jaunumiem

Vārds, uzvārds E-pasts